Slimības lapa vecākiem bērna slimošanas laikā

Saņemot B lapu saslimuša bērna kopšanai, valsts apmaksā ienākumu zaudējumus jau no pirmās lapas izrakstīšanas dienas. Tiesības saņemt slimības pabalstu ir nodarbinātam bērna vecākam, kurš saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir darba ņēmējs, pašnodarbinātais un faktiski veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, pašnodarbinātā laulātais, kurš brīvprātīgi pievienojies sociālajai apdrošināšanai. Slimības pabalstu piešķir 80 % apmērā no strādājošā vecāka, kurš kopj slimo bērnu, vidējās iemaksu algas.

Slimības pabalstu piešķir, ja saslimušais bērns ir vecumā līdz 14 gadiem, proti, nav sasniedzis pilnu 14 gadu vecumu. Jāpiebilst, ka no 2018. gada 1. janvāra tiesības uz slimības pabalstu ir sociāli apdrošinātām personām, par kurām iemaksas ir veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos, bet ļoti būtiski zināt, ka šī norma neattiecas uz situāciju, kad ir jākopj slims bērns! 
 

Laiks bērna aizvešanai pie ārsta
Darba likums paredz,  ka darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, ir tiesības atstāt darbavietu arī darba laikā, lai aizvestu bērnu (līdz 18 gadu vecumam) pie ārsta, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika. Šo priekšrocību var izmantot gan tētis, gan mamma. 

Ja bērns saslimis, slimības lapu var ņemt arī strādājoša vecmāmiņa 
Sezonā, kad bērni slimo, vecākiem dažkārt ir grūti atrast līdzsvaru starp iešanu uz darbu un bērnu pieskatīšanu mājās. Izrādās, Latvijas likumdošana paredz, ka šādā situācijā var palīdzēt arī strādājošā vecmāmiņa vai vectētiņš, ņemot slimības lapu. 

Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 152 „Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība” 7. punktā ir paredzēts, ka darbnespējas lapu B līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai jebkurai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.

Darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, ir tiesības atstāt darbavietu arī darba laikā, lai aizvestu bērnu pie ārsta, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika. Šo priekšrocību var izmantot gan tētis, gan mamma. 

Labklājības ministrija skaidro – ja ir situācija, kad vecākiem pašiem nav iespējams kopt savu slimo bērnu, tādā gadījumā darbnespējas lapu B sakarā ar slima bērna kopšanu var izsniegt arī kādam no vecvecākiem. Tātad, ja vecmāmiņa sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tāpēc zaudē algotā darba ienākumus, tad slimības pabalsts viņai tiek piešķirts likumā noteiktajā kārtībā. Lai izmantotu šādu iespēju, vecākiem ir jāuzraksta iesniegums ģimenes ārstam, lūdzot slimības lapu izrakstīt vecmāmiņai vai vectētiņam. 

„Bērna vecākiem jābūt objektīvam pamatojumam, objektīviem apstākļiem, kuru dēļ nav iespējams kopt savu slimo bērnu, lai varētu izsniegt darba nespējas lapu slima bērna kopšanai vecvecākiem. Ģimenes ārstam bērna vecāki raksta iesniegumu brīvā formā, ar pamatojumu (bērna māte pati ir saslimusi, mātei jādodas komandējumā, tētim darbā svarīgi nepabeigti darbi, svarīgi darba uzdevumi, kur jāiekļaujas termiņā, nav, kas aizvieto) un lūgumu, ka bērnu slimošanas laikā kops kāds no vecvecākiem – vārds, uzvārds. Nekur nav atrunāts, kādai formai jābūt iesniegumam, bet svarīgs ir arī pamatojums, jānorāda, kam jāizsniedz, un jābūt bērna vecāka parakstam,” skaidro Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Konstantija Reinfelde.  

Situācijā, ja ģimenes ārsts atsaka darbnespējas lapas izsniegšanu bērna vecvecākam, būtu atkārtoti šī situācija jāpārrunā ar ārstu (norādot uz likumdošanā paredzētajām tiesībām vai aicinot ārstu konsultēties Veselības inspekcijā). Ja darbnespējas lapa tomēr tiek atteikta, persona var vērsties Veselības inspekcijā ar oficiālu iesniegumu.

Uz cik dienām pienākas slimības pabalsts
Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 13. panta otrajā daļā noteikts, ka līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas pirmās dienas līdz darba nespējas 21. dienai. Par laiku līdz darba nespējas 14. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts mājās; par laiku līdz darba nespējas 21. dienai pabalstu izmaksā, ja bērns kopts arī stacionārā.

Tas nozīmē, ka kopumā par viena bērna kopšanu vienā saslimšanas gadījumā slimības pabalstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bērna 14.(21.) slimības dienai. Tas attiecās arī uz gadījumiem, kad slimo bērnu kādu periodu kopis viens vecāks, bet pēc tam – otrs.

 
Piemēram:
Saslimis desmit gadu vecs bērns. Abi bērna vecāki strādā. Mātei ir izsniegta darbnespējas lapa B par bērna kopšanu mājās no 1. līdz 10. datumam, savukārt tētim, kurš slimo bērnu turpina kopt mājās, jo māmiņai jāatgriežas darbā, – no 11. līdz 16. datumam. Tā kā bērns nav atradies stacionārā, slimības pabalstu par šā bērna kopšanu piešķirs un izmaksās līdz bērna 14. slimības dienai. Mātei no 1. līdz 10. datumam, bet tēvam – no 11. līdz 14. datumam.

Konsultēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas eksperti.