Plāno slēgt Bērnu slimnīcā novietni "Gaiļezers"
Šī gada jūlijā sākušās nopietnas pārmaiņas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezera novietnē. Radiointervijā BKUS pārstāve Vita Šteina skaidroja, izmaiņas skar infekcijas slimību pacientus, pediatrijas un neiroloģisko slimību pacientus.
Līdz jūlijam tur vēl bija daļa neonatoloģijas, pediatrijas un infekcijas nodaļu, tagad tās visas ir Torņakalnā. Pašlaik "Gaiļezerā" ir tikai rehabilitācijas, psihiatrijas nodaļas, kā arī neatliekamās palīdzības punkts, šodien intervijā portālam Delfi.lv stāsta slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
"Šobrīd uz "Gaiļezeru" bērnus ved vecāki, kad ģimenes ārsts nav
pieejams, bet visi nopietnie gadījumi – tikai "Torņakalnā". Vecāku
ērtību vārdā neatliekamās palīdzības punkts Gaiļezerā funkcionēs,
kamēr nebūs pārcēlušās visas pārējās nodaļas, bet pēc tam punkta
liktenis būs atkarīgs no tā, kas notiks ar "Gaiļezera" ēku pēc
mums.
No 2020. līdz 2021. gadam visām slimnīcas nodaļām jābūt vienuviet.
Tādēļ Torņakalnā tiek rekonstruēta viena ēka rehabilitācijai,
savukārt psihiatrijas nodaļas vajadzībām tiks būvēts pilnīgi jauns
nams – atbilstošs mūsdienu prasībām, integrējot gan stacionāro, gan
ambulatoro psihiatriju, kā arī visus funkcionālos speciālistus –
smilšu, deju terapiju utt. Šobrīd esam projekta stadijā,
konsultējamies ar somu ekspertiem. Klīnikas vadītājs, jaunais un
talantīgais bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, mēnesi mācījās
īpašā programmā Somijā.
Visas nodaļas varēs sadarboties. Tas palīdzēs organizēt agrīnu psiholoģisko un rehabilitācijas palīdzību visiem pacientiem, kas ir svarīgi," skaidro vadītājs.
Atbildot uz Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Pētera Apiņa izteiktajām bažām, ka, apvienojot slimnīcas, bez ātri pieejamas palīdzības paliks Rīgas pilsētas Daugavas labajā krastā dzīvojošie bērni, ja, piemēram, uz tilta veidosies transporta sastrēgumi, Ābols piekrīt: "Kaut kāda neatliekamā palīdzība Daugavas labā krasta bērniem ir nepieciešams. Uzskatu, ka ne pārāk sarežģītu neatliekamo palīdzību bērniem šajā Rīgas pusē tomēr jāsaglabā. Jautājums – kur to organizēs? Atstās esošajā vietā vai kooperēsies ar pieaugušo Austrumu slimnīcu, vai vēl kāds cits variants? Lēmums būs. Bet vecāku satraukumam iemeslu neredzu.
Darbiniekiem jāatzīst pat "iespējamās kļūdas"
Slimnīcā notiek arī niopietns darbs pie tā, lai pēciepsējas labāk
novērstu jebkurus iespējamos nelaimes vai nejaušības gadījumus, kas
apdraud mazo pacientu dzīvību un veselību.
“Es teiktu, ka mūsu slimnīca ir pacientu drošības pionieris – soli
priekšā jebkurai citai slimnīcai Latvijā. Cenšamies atrast sistēmas
risinājumu, lai izvairītos pat no atsevišķiem nelaimes gadījumiem.
Kļūdās it visi – palasiet Amerikas medijus, kur raksta par
triljonos dolāros mērāmām kompensācijām par medicīniskajām kļūdām.
Būtiski ir laicīgi identificēt visas nepilnības, atzīt tās un
atrast risinājumu, lai tas neatkārtotos.
Piemēram, pacientam tika iedotas nepareizās zāles. Tūlīt tiek
analizēts, kā kas tāds varēja notikt. Izrādās – medmāsa pēc 8-10
stundu darba ir nogurusi un sajaukusi divus medikamentus ar
līdzīgiem nosaukumiem. Mēs nevaram aprobežoties ar to, ka vainīgo
sodīsim un piedraudēsim: turpmāk esi vērīga un nezaudē modrību!
Pieņemam lēmumu marķēt flakonus ar līdzīgiem nosaukumiem: vienam
sarkans aplītis, otram – zils.
Vai arī – kā izslēgt iespēju, ka tiks sajauktas līdzīgas iekšķīgo
medikamentu devas 1000 mg un 10000 mg? Vai – kā nepieļaut to, ka
tiek sajaukti pacienti (pasaulē tā ir ļoti izplatīta kļūda, kaut
par to nemīl runāt)? Tiek radīta virkne nosacījumu – sākot ar
aproci un jautājumu "Kā tevi sauc?"... Vienkāršas lietas, kam
jānotiek automātiski.
Mēs pieprasām, lai darbinieki atzītu kļūdas un ziņotu mums pat par
tiem gadījumiem, kad viņi "gandrīz kļūdījušies". Jo, ja vienam tas
ir "gandrīz", tad cits var tik tiešām kļūdīties. Arī vecākiem ir
iespēja ziņot mājaslapā par visām šaubīgajām un negatīvajām
situācijām. Vienkāršākais piemērs: bērns izkrita no gultas. Tātad
jāsaprot, kā tas bija iespējams un kā no tā izvairīties
nākotnē.”