Katra ceturtā daudzbērnu ģimene pakļauta nabadzības riskam

Tāpat nevienlīdzība smagi skar 38,1% senioru vecumā virs 65 gadiem un 74% vientuļo pensionāru mājsaimniecību, kā arī cilvēkus ar invaliditāti, atsevišķas etniskās grupas, piemēram, romus, jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, cilvēkus ar zemiem ienākumiem, zemu izglītības līmeni un pamatprasmēm virs 45 gadu vecuma, sievietes. Gandrīz desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir piešķirta invaliditāte, kas ierobežo cilvēku iespējas iekļauties vai atgriezties darba tirgū, sevišķi pirmspensijas vecumā.

Gandrīz desmitajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir piešķirta invaliditāte, kas ierobežo cilvēku iespējas iekļauties vai atgriezties darba tirgū, sevišķi pirmspensijas vecumā.

Aiz katra statistikas procentpunkta ir cilvēks – ne visos gadījumos nevienlīdzība ir redzama no malas, taču tai vienmēr ir cilvēka seja. Ar šādu pārliecību SSE Riga izveidoja Darba grupu, kura no 2017. gada sākuma strādāja  ar mērķi rast risinājumus nevienlīdzības mazināšanai Latvijā. Tā ietvaros ir sagatavots ekspertu ziņojums “Nevienlīdzības seja”, kas apzina, kādi faktori ekonomikas, finanšu, sociālajā, izglītības un veselības politikā veicina nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā un kas būtu darāms šo risku mazināšanai. 

Nevienlīdzībai pakļautās grupas
Nevienlīdzības riskam visvairāk pakļautās grupas – ģimenes ar bērniem, vientuļie pensionāri, jaunieši, kuri nestrādā un nemācās, un cilvēki ar invaliditāti. Pētījuma veicēji uzsver – problēmu cēloņi daudzos gadījumos meklējami lielās sistēmiskās kļūdās, kuru labošanai var būt nepieciešama spēcīga politiskā griba, gudra plānošana un daudzi gadi. Tomēr kā vienu no galvenajām problēmām, kas cilvēkiem darbspējīgā vecumā neļauj iegūt labi atalgotu darbu, visi aptaujātie eksperti uzsver nepietiekamu izglītību. Vidējā izglītība bieži tiek uzskatīta par minimālo kvalifikāciju, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. Izkrītot no vispārējās izglītības sistēmas, pastāv gandrīz simtprocentīgs risks, ka nākotnē cilvēks saskarsies ar nopietnām problēmām – izglītībai ir milzīga ietekme uz indivīdu trajektorijām darba tirgū, secina pētījuma autori. Aptaujātie eksperti, kas ikdienā strādā ar riska grupām, atzīst, ka, nepietiekami novērtējot izglītības nozīmi, daļa sabiedrības sev un saviem bērniem liedz labākas dzīves iespējas, tāpēc izglītībai būtu jākļūst par vienu no valsts prioritātēm.
 

Nepietiekami novērtējot izglītības nozīmi, daļa sabiedrības sev un saviem bērniem liedz labākas dzīves iespējas, tāpēc izglītībai būtu jākļūst par vienu no valsts prioritātēm.

Vai nodokļu reforma mazina nevienlīdzību?
Viens no aktuālākajiem jautājumiem, ko analizējuši pētnieki, ir kopš šī gada Latvijā uzsāktā nodokļu reforma un minimālā ienākuma līmeņa (MIL) reforma, kas īstenota, lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un palielinātu nodarbinātības stimulus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Vai politiķiem izdevies likt pamatus nabadzības mazināšanai Latvijā? Pētījuma gaitā gūtais ekspertu atzinums liecina, ka tās mērķētas pareizajā virzienā, taču īsti efektīvus risinājumus nepiedāvā.

Pētījumam piesaistītās Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) ekspertes Anna Pluta un Anna Zasova secina, ka “ja cilvēkam ir izdevīgāk saņemt mazu pabalstu, neko nedarot, nekā strādāt par tikpat mazu algu, visticamāk, rezultāts nebūs pozitīvs”. Piemēram, ja mājsaimniecība saņem garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI) 200 EUR mēnesī un tās darba ienākumi palielinās par 50 EUR mēnesī, pabalsta apmērs tiks samazināts par 50 EUR, kā rezultātā kopējie ienākumi nemainīsies. Tādējādi papildus nopelnītais ienākums faktiski tiek aplikts ar 100% nodokli, kas rada ļoti nelabvēlīgu situāciju. Turklāt paredzētās nodokļu izmaiņas gan samazinās darbaspēka nodokļu slogu, taču zemu algu saņēmējiem tas joprojām saglabāsies īpaši augsts, salīdzinot ar citām OECD valstīm.

Ziņojuma autori ir Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) pētnieciskās grupas locekles Anna Pļuta un Anna Zasova, Eiropas Parlamenta padomnieks juridiskajos, cilvēktiesību, justīcijas un iekšlietu jautājumos Aleksejs Dimitrovs, Transporta un sakaru institūta mācību prorektore, izglītības un sociālās politikas pētniece Liesma Ose, bijusī Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece, eksperte Veselības politikā Biruta Kleina, kā arī Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.