Digitālajā vidē jaunieši dzīvo pēc citiem morāles noteikumiem

“Piemēram, vairāk nekā puse jauniešu ir klausījušies internetā lejupielādētu nelicencētu mūziku (53%) un skatījušies internetā lejupielādētu nelicencētu filmu (56%), trešdaļa ir spēlējuši internetā lejupielādētas nelicencētas videospēles. Tajā pašā laikā tikai 2% ir kādreiz nozaguši mūzikas ierakstu veikalā, 4% bez maksas ielavījušies kino, 11% bez maksas ielavījušies kādā maksas izklaides vietā,” Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Digitālajā telpā 34% ir izpētījuši kāda cita neaizvērtu sociālo tīklu profilu, salīdzinājumam tikai 4% atzīst, ka neaicināti ir pie kāda iegājuši viņa dzīves vietā. Tiešsaistē katrs trešais ir izlicies par kādu citu, salīdzinājumam klātienē - 16%. Tiešsaistē jaunieši retāk sveicinās (tiešsaistē 54%; bezsaistē 76%) un ievērojami retāk atsveicinās (29%; 80%) nekā klātienē. 

Digitālajā telpā 34% ir izpētījuši kāda cita neaizvērtu sociālo tīklu profilu, salīdzinājumam tikai 4% atzīst, ka neaicināti ir pie kāda iegājuši viņa dzīves vietā. Tiešsaistē katrs trešais ir izlicies par kādu citu, salīdzinājumam klātienē - 16%.

“Aptaujas dati ļoti uzskatāmi rāda, ka Latvijas jaunieši tiešsaistē dzīvo pēc citiem sociāliem un morāles noteikumiem nekā bezsaistē. Tas ir saprotami, jo uzvedība un attieksme pret līdzcilvēkiem internetā ir relatīvi jauna joma, kurā daudz jāmācās ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem,” saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.

Kā galvenie atšķirīgas uzvedības iemesli tiek minēti: vieglāk paust domas, jo vairāk laika noformulēt teikto (54%) un iespēja izmantot emocijzīmes, attēlus, video (50%), nav redzams otrs cilvēks, un tas ļauj brīvāk sazināties (45%), var palikt anonīms un būt kāds patiešām esi (42%), tas notiek neapzināti (30%). Vērts pieminēt, ka katrs 10 jaunietis internetā speciāli veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Savukārt 15% ir pārliecināti, ka rīcība internetā tiek mazāk uzraudzīta, tāpēc var atļauties vairāk, un 12% uzskata, ka internetā var sevi neierobežot ar pieklājības normām.

Ētiska rīcība – šķietami vai reāli? 
“Lielākā daļa jauniešu (83%) uzskata, ka tiešsaistē ievēro ētikas principu: "Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev”, tomēr aptaujas datu analīze liecina, ka uz šo jautājumu jaunieši nav atbildējuši pēc būtības, bet gan tā, kā vajadzētu atbildēt,” saka Z. Rubene. Piemēram, redzot satraucošu saturu internetā (naidīgu, vardarbīgu) 73% neiejaucas, 57% nevienam neziņo, un katrs ceturtais pat mēdz iesaistīties un ar savu viedokli vēl vairāk saasināt situāciju. 37% īpaši neizvērtē saturu, ar kuru dalās tiešsaistē, un tikpat liels skaits nevar ar pārliecību teikt, ka viņi nekad nepublicētu saturu, kas varētu ietekmēt kāda cita drošību vai reputāciju. 

Jaunieši uzskata, ka tiešsaistē ievēro ētikas principu: "Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev", tomēr aptaujas datu analīze liecina, ka uz šo jautājumu jaunieši nav atbildējuši pēc būtības, bet gan tā, kā vajadzētu atbildēt.

Interesanti, ka gandrīz visi zina, kas ir autortiesības (90%), taču tikai aptuveni katrs trešais pats vienmēr norāda avotu, izmantojot kādas internetā atrastas teksta daļas vai attēlu. Tajā pašā laikā vairumam (83%) jauno cilvēku nepatiktu, ka viņu radītu saturu kāds izmantotu bez atļaujas un atsauces.    

Mirkļsaziņas rīkos (WhatsApp, Facebook Messanger) gandrīz puse jauniešu bieži raksta ziņas naktīs un sūta liela izmēra failus, katrs trešais saziņā nedomā par gramatiku un pareizrakstību. Katrs piektais bieži sazinās savā starpā, izmantojot tiešsaistes rīkus, lai gan atrodas ar cilvēku vienā telpā. 67% atzīst, ka regulāri izmanto internetu stundu laikā, bet ne mācību vajadzībām. 

“Mēs arvien biežāk runājam par divām realitātēm online un offline, bet tās abas ir mūsu dzīve. Abas ir reālas un īstas. Ļoti svarīgi, lai tajās mēs justos labi, droši, piederīgi,” saka E. Tamelīte. ““Skolēna digitālais IQ” programmas ietvaros esam izveidojuši 6 lekciju kursu, kas papildināts ar darba lapām. Šajās lekcijās aptverta tematika, kas cieši savijas ar netiķetes virzieniem – autortiesības, medijpratība, drošība un privātums un e-saziņas pamatprincipi. Aicinām gan skolotājus izmantot materiālus mācību procesā, gan arī pašus skolēnus ieskatīties un apgūt ko jaunu”.

Aicina veidot "Latvijas jauniešu netiķeti" 
Lai stiprinātu pieklājīgu un atbalstošu uzvedību tiešsaistē, šogad Samsung skola nākotnei izsludina arī projektu konkursu 9.-12. klašu skolēniem “Latvijas jauniešu netiķete”. Tajā jaunieši aicināti izveidot savu redzējumu par to, kādi uzvedības un attieksmes pamatprincipi jāievēro digitālajā komunikācijā. Projektu var iesniegt vienā no sekojošām kategorijām: privātums un drošība; e-saziņas netiķete skolā (saziņa ar klasesbiedriem, skolotājiem); autortiesības; digitālā uzvedība (digitālais mobings, domu paušana digitālajā vidē, medijpratība). Darbus var gatavot, izmantojot dažādus izpausmes veidus – rakstītu tekstu, infografiku, foto, animācijas, audio vai video u.c. Tie iesniedzami interneta vietnē līdz šī gada 15. decembrim. Plašāk par konkursu, izsniedzamajiem darbiem, formātu, iesniegšanu un izvērtēšanu lasi šeit.

Foto: publicitātes.