Bērnu slimnīcas radiologi kļūst par līderiem Eiropā izmeklējumos mazāk izmantotā starojuma dēļ

Zināms, ka vairākas radioloģiskajos izmeklējumos izmantotās ierīces, piemēram, rentgena un datortomogrāfijas iekārtas, izraisa jonizāciju, kas maina ķermeņa molekulu struktūru un, līdz ar to ir kaitīgas veselībai. Tādēļ abi izmeklējumi tiek izmantoti īpašu indikāciju gadījumos, rūpīgi sekojot līdzi saņemtajām starojuma devām un cenšoties izmeklējumu veikt ar pēc iespējas zemākām devām.  

“Jo augstāks starojuma līmenis, jo labākas kvalitātes attēlu jeb radioloģiskā izmeklējuma rezultātu var iegūt,” skaidro BKUS Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine – “tomēr radiologu uzdevums ir iegūt diagnostikai derīgu attēlu ar pēc iespējas zemāku starojuma dozu. Praksē tas nozīmē, ka radiologu komanda, veicot izmeklējumus, izvēlas tādus apstarošanas parametrus, lai deva būtu pēc iespējas zemāka, bet attēls būtu informatīvs.” 

Radiologu uzdevums ir iegūt diagnostikai derīgu attēlu ar pēc iespējas zemāku starojuma dozu. 

Sasniegtais ir 5 gadu darba rezultāts,  un starojuma dozu samazināšana bija BKUS Diagnostiskās radioloģisjas dienesta komandas apzināts mērķis.
 

Lasi arī: Bērnu slimnīcā būs stingrāka kārtību, kādā pieņems bērnus uz radioloģiskajiem izmeklējumiem 

Ik gadu Bērnu slimnīcā rentgena izmeklējumi tiek veikti vairāk nekā 45000 reižu, datortomogrāfija vairāk nekā 3200 reižu. Rentgena izmeklējuma laikā tiek iegūti kaulu, plaušu, vēdera dobuma vai noteiktu ķermeņa zonu rentgena attēli ar mērķi diagnosticēt traumas un kaulu bojājumus. Ar datortomogrāfijas iekārtas palīdzību tiek iegūti cilvēka šķērsgriezuma attēli, kas ļauj detalizēti izvērtēt kaulus, plaušas, asinsvadus. Datortomogrāfiju visbiežāk izmanto ārkārtas situācijās un dzīvībai bīstamu stāvokļu gadījumos, kad ir iespējami smadzeņu bojājumi, audzēju izplatības un asinsvadu izvērtēšanai.  


Kodolmagnētiskās rezonanses un ultrasonogrāfijas izmeklējumi tiek veikti bez jonizējošā starojuma, izmantojot ultraskaņu un radioviļņus, tādēļ šie abi izmeklējumi ir pacientam droši. Kodolmagnētisko rezonansi gada laikā veic vairāk nekā 5000 pacientu, bet ultrasonogrāfiju – ap 32000 pacientu. 

Savukārt, vienā no jaunākajiem radioloģiskajiem izmeklējumiem – PET – pozitronu emisijas tomogrāfijā, līdzīgi kā scintigrāfijā, pacientā tiek injicētas radioaktīvas vielas, kas ļauj saskatīt patoloģisku aktivitāti ķermeņa šūnās. Ar šiem izmeklējumiem diagnosticē audzēja recidīvus, metastāzes, epilepsijas perēkļu atrašanās vietas.  Scintigrāfijas izmeklējumu Bērnu slimnīcā veic gan bērniem, gan pieaugušajiem ap 350 reizēm gadā. PET izmeklējums Bērnu slimnīcā nav pieejams. 

“Vēlamies uzsvērt, ka radioloģisko izmeklējumu pamatojums ir ļoti būtisks ne tikai iespējamā starojuma dēļ, bet arī tādēļ, ka netiek sniegta pietiekama informācija radiologam, lai viņš varētu detalizētu izvērtēt izmeklējumu. Jo vairāk informācijas ir radiologam, jo vairāk viņš redz attēlos. 

Tas ir iemesls, kādēļ izmeklējumus veic tikai, pamatojoties uz īpašām indikācijām vai nosūtījumu, kuru izsniedz ārstējošais ārsts. Diemžēl praksē saskaramies ar to, ka nosūtījumos speciālisti nav snieguši pietiekamu informāciju, kādēļ nepieciešams radioloģiskais izmeklējums. Ieguvējs būtu pacients, kuram izmeklējumā nāktos pavadīt mazāk laika un netiktu nozīmēti nevajadzīgi papildu izmeklējumi,” skaidro I.Apine.