Mazajai Elīzai ir nepieciešams mūsu atbalsts

Daiga ar Elīzu un viņas jaunāko māsiņu Tīnu mitinās mazā, pieticīgā dzīvoklītī Pārdaugavā. Viņām nepavisam nav viegli. Mamma ir spiesta daudz strādāt, lai pietiktu iztikai un vecākās meitas ārstēšanai. Visu no darba brīvo laiku Daiga velta meitām, aizmirstot par savu personīgo dzīvi un sapņiem. Viņa cenšas nedomāt par sevi. Bērniem ir vajadzīga mierīga un mīļa mamma, tāpēc Daiga smaida, bet asaras slēpj dziļi sevī. 

Kad tic tikai māmiņa
Kad Daiga bija savas pirmās meitiņas gaidībās, nekas neliecināja par to, ka varētu rasties problēmas. Divas nedēļas pirms dzemdībām Daigu ielika slimnīcā, taču jau nākamajā dienā izrakstīja ar vārdiem, ka viss esot kārtībā. Taču Elīza piedzima tik smagā stāvoklī, ka ārsti ilgu laiku nevarēja noteikt diagnozi, piesardzīgi brīdinot Daigu, ka sekas var būt ļoti bēdīgas. 
“Dzemdības bija smagas. Elīza ilgi nevēra vaļā actiņas, pati neelpoja, viņu uzreiz ielika barokamerā. No dzemdību nama mūsu uzreiz pārveda uz Bērnu slimnīcu, - atceras Daiga.  – Elīzu baroja caur zondi, lika sistēmas. Tad mēs uzzinājām diagnozi. Izrādījās, Elīzai ir meningoencifalīts un ar to saistītie galvas smadzeņu bojājumi. Kāpēc tas notika – nav zināms. Iespējams, bērns tika inficēts dzemdību laikā. Tagad to vairs nenoskaidrosi. Bet tobrīd mums nebija spēka, lai kaut ko skaidrotu…,” stāsta Daiga.   

Slimnīcā Elīza ar mammu pavadīja pusotru mēnesi. Elīzai uzreiz tika piešķirta invaliditāte. Taču Daiga nesamierinājās ar sliktajām prognozēm un sāka cīnīties par meitas veselību. Speciālisti apgalvoja, ka Elīza paliks guloša. Taču māmiņas bezgalīgā mīlestība un pašaizliedzība, īstenojot viņas dzīvē svarīgāko projektu  - meitas glābšana, darīja brīnumus. Divarpus gadu vecumā Elīza sāka staigāt.   
Grūti pat iedomāties, uz ko ir spējīga māte, lai glābtu savu slimo bērnu. Elīzai tika nodrošinātas gan valsts apmaksātās visdažādākās rehabilitācijas programmas, gan nodarbības mājās, gan reitterapija, gan terapija ar delfīniem. Tieši pēc delfīnu terapijas Elīza iemācījās patstāvīgi šūpoties šūpolēs un pat braukt ar velosipēdu, bet pēc delfinārija otrā apmeklējuma pateica savus pirmos vārdus.   

Jau agrā bērnībā Elīzai parādījās smagi uzvedības traucējumi. Meitene bija nervoza, nevaldāma, varēja sakost sev rokas līdz asinīm, sisties ar galvu pret sienu. Ārsti nevarēja rast tam izskaidrojumu. Bija aizdomas uz autismu, taču diagnoze neapstiprinājās. Medikamenti nepalīdzēja. Daiga domāja, ka tās varētu būt sekas pēc 2 gadu vecumā pārciestās Laima infekcijas. Toreiz pēc antibiotiku kursa Elīza pārstāja runāt. Taču ārsti to neapstiprināja.  
Tad Daiga nolēma tikt skaidrībā pati un sāka meklēt alternatīvas ārstēšanas metodes. Tā viņa atrada ārstu – diētas speciālistu Vācijā.  Elīzai tika veiktas padziļinātas analīzes ārzemēs, ārsti izstrādāja viņai speciālu ekodiētu bez glutēna un cukura. Izrādās, pareizi pielietojot, šādas diētas spēj radikāli mainīt uzvedību. Paralēli Daiga vadāja meitu pie osteopāta, ergoterapeita, uz masāžām un baseinu. Māmiņas pūliņi sāka nest augļus un Elīzas veselības stāvoklis uzlabojās.  

Mātes sirds
Elīzai bija seši gadiņi, kad Daiga nolēma laist pasaulē otru bērniņu. Meitene pārdzīvoja un ļoti gaidīja šo notikumu, bet Daiga, smagās pieredzes vadīta, uztraucās, kā paies dzemdības. Par laimi, viss bija veiksmīgi. Taču pēc mazās māsiņas piedzimšanas Elīzas uzvedības problēmas saasinājās. 
Tad Daiga atrada klīniku Polijā, kas specializējas bērnu hronisku slimību ārstēšanā, un devās turp kopā ar Elīzu. Māmiņa ir ļoti pateicīga fondam Ziedot.lv, kurš toreiz palīdzēja viņai apmaksāt dārgo ārstēšanos. 
Septiņu gadu vecumā meitene sāka runāt, turklāt daudz un ļoti raiti, it kā gribētu izstāstīt visu, kas sakrājies viņas dvēselītē ilgo klusēšanas gadu laikā. Viņa iemācījās skaitīt un lasīt burtus. 
“Es saprotu, ka Elīza nez vai varēs mācīties parastā skolā kopā ar citiem bērniem. Taču mēs nezaudējam cerības un turpinām strādāt. Ir ļoti svarīgi izkopt patstāvīgās darbības prasmes, lai viņa varētu adaptēties sabiedrībā. Taču tas nebūs vienkārši,” saka Daiga. Domājot par nākotni, mātes sirds sažņaudzas īpaši stipri.
Elīza turpina cīnīties ar veselības problēmām. Meningīts un Laima infekcija izraisīja smagu iekaisuma procesu meitenes organismā. Elīza bieži slimo, taču bez augstas temperatūras. Tas nozīmē, ka organisms nepretojas. Elīzai joprojām ir uzvedības traucējumi, kas atgādina autismu. Taču precīzas diagnozes pagaidām nav. Ir nepieciešami nopietni izmeklējumi, lai varētu piemeklēt maksimāli efektīvas ārstēšanas  metodes. 

Sev laika nav
Daiga ir ļoti pievilcīga un skaista sieviete. Pēc izglītības viņa ir vizuālās mākslas pedagoģe un vācu valodas tulkotāja. Par laimi, viņai palīdz mamma, kas dzīvo līdzās. Pateicoties mammas atbalstam, Daiga var strādāt vairākās vietās, lai nopelnītu iztikai un Elīzas ārstēšanai. Bet naktīs Daiga zīmē, radot ļoti talantīgas gleznas.  

Viņu mazajā dzīvoklītī ir vēl viens iemītnieks – mīlīga kaķenīte Pepija, kuru Daiga paņēma no ielas, izglābjot no drošas nāves. Savukārt vecmāmiņas dzīvoklī mitinās ruņčuks Pipars. “Tas ir absolūts Elīzas kaķis. Viņš tikai Elīzu vien klausa, - smejas Daiga. – Arī viņu mēs atradām uz ielas.”
Daiga visu no darba brīvo laiku velta meitām. Katra diena ir piepildīta ar visdažādākajām nodarbībām un pulciņiem. Elīza ir ļoti muzikāla, viņai patīk dziedāt, mācās spēlēt klavieres un metalofonu. Savukārt mazā Tīna sapņo kļūt par balerīnu. Viņa ļoti aizkustinoši rūpējas par vecāko māsu, saprotot, ka Elīzai ir veselības problēmas. Nesen meitenes kopā ar mammu piedalījās Rīgas maratonā, veicot nelielu distanci ar saviem bērnu velosipēdiem. 

“Man nav ne laika, ne spēku, ko veltīt sev, - ar skumju smaidu nopūšas Daiga. – Nav iespējams pat grāmatu atvērt. Man bija tāds periods, kad izšķīros no vīra un bija ļoti smagi ap sirdi. Toreiz no noguruma un pārdzīvojumiem es vienkārši “izdegu”. Gribu pateikt lielu paldies mūsu vecmāmiņai, viņa mums ļoti palīdz.”
Šodien Daigas draugi ir tādas pašas jaunās māmiņas kā viņa, kas cīnās par savu bērnu veselību. Tas ir milzīgs atbalsts. Gan no emocionālā, gan no praktiskā viedokļa, jo saņemt pilnvērtīgu medicīnisko informāciju ir tomēr ļoti problemātiski. Visas klīnikas un speciālistus  Daiga meklē pati internetā un pēc citu māmiņu, kas jau veikušas šādu ceļu, ieteikuma.

Lielu emocionālo atbalstu Daigai sniedza piedalīšanās latviešu fotogrāfes Aritas Strodes-Kļaviņas projektā “Neērtie bērni”. Daiga ilgi šaubījās, taču tad izlēma – bērni aug un laiks skrien ļoti ātri. Tagad viņai ir iemūžināti prieka mirkļi, kuros viņa ir kopā ar savām meitenēm. 

Kāda palīdzība ir nepieciešama?
Raugoties atpakaļ uz paveikto, Daiga saprot, ka smagais darbs ir nesis rezultātus, par kuriem brīnās pat ārsti. Un šis darbs noteikti ir jāturpina. 
Šobrīd palīdzība ir nepieciešama, lai aizvestu Elīzu uz klīniku Lielbritānijā, kas strādā ar autoimūnām saslimšanām. Tas ļautu beidzot noteikt precīzu diagnozi un piemeklēt atbilstošas ārstēšanas metodes. Elīzai nepieciešams arī iziet rehabilitācijas programmu Slovākijas neiroloģijas centrā, kas specializējas bērnu ar meningīta izraisītiem smadzeņu bojājumiem ārstēšanā.  

Šo divu programmu cena ir 5800 eiro. Daiga tic, ka tās palīdzēs Elīzas veselības stabilizēšanā. Taču viena viņa ar to galā netiks. 

Visu nedēļu līdz 20. novembrim līdzekļus Elīzas ārstēšanai var ziedot, zvanot pa tālruni 90006384.  Maksa par zvanu 1, 42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen Elīzas Bukas ārstēšanai ir atvēris speciālu ziedojumu kontu. Līdz 20. novembrim līdzekļus var pārskaitīt www.beopen.lv

Bankas rekvizīti ziedojumiem:
Labdarības fonds BeOpen (https://www.beopen.lv/lv/kas-mes-esam)
Reģ.Nr 50008218201
Konts LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis: Zaļā lampa, palīdzība  Elīzai Bukai

No ziedotās naudas netiek ieturēta komisijas maksa, tāpēc ziedojumu  Elīza saņems pilnā apmērā.

Labdarības autorprogramma ”Zaļā lampa” skan radio Baltkom 93.9 FM ēterā katru otrdienu plkst. 16.00. Raidījumu vada žurnālistes Olga  Avdeviča un Rita Troškina.