Palīdzēsim smagā autoavārijā cietušajam Rūdolfam

Nelaime notika pirms 5 gadiem, kad Rūdolfs mācījās Saulkrastu skolas 2. klasē, pavisam netālu no mājām. “Es tobrīd biju darbā, savā tūrisma un informācijas centrā,” atceras Inga. “Rūdolfam bija 8 gadi. Pēc stundām viņš vienmēr palika pagarinātās dienas grupā un gaidīja mani. Ap pieciem vakarā es viņam piezvanīju. Viņš zināja, ka nekādā gadījumā nedrīkst viens iet ārā. Taču todien viņš negaidīti atbildēja: “Mammu, es esmu izgājis no skolas.” Pēc tam telefons vairs neatbildēja. Es panikā metos uz skolu. Kad piebraucu, pirmais, ko es pamanīju, bija dēliņa soma un uz ielas izmētātie cimdi… Izlecot no mašīnas, es ieraudzīju savu Rūdolfu guļam asins peļķē pie ieejas skolā. Blakus neviena nebija….”    

Izlecot no mašīnas, es ieraudzīju savu Rūdolfu guļam asins peļķē pie ieejas skolā. Blakus neviena nebija….

Ingai ir smagi par to runāt. Šī liktenīgā diena neatgriezeniski izmainīja viņu mazās ģimenes dzīvi. Kā vēlāk noskaidrojās, Rūdolfs, sekojot vecāko klašu audzēkņiem, bija devies uz kafejnīcu otrpus ielai, lai iztērētu ietaupītos pusdienu naudiņu. Kad puisēns šķērsoja ielu, lai atgrieztos skolā, viņu notrieca mašīna. Nelaime notika uz gājēju pārejas, pie ceļa zīmes “Bērni”, divu soļu attālumā no skolas. Auto ātrums bija tik liels, ka zēnu pasvieda gaisā. Viņš nolidoja aptuveni divdesmit metrus, pārlidoja pāri nožogojumam un nokrita pie skolas kāpnēm. 

Pēc tam bija māmiņas šoks. Ātrā palīdzība. Policija. Ātrie zēnu nogādāja reanimācijā, kur viņš pavadīja 11 dienas, atrodoties starp dzīvību un nāvi. Viņš nevarēja patstāvīgi elpot, asinsspiediens nokritās līdz 40 uz 60, sākās krampji. Ārsti ieveda Rūdolfu mākslīgajā komā. Elpot Rūdolfs atsāka tikai 11. dienā. Todien ārsti Ingai pateica, ka zēns ir piedzimis otrreiz. 

Nelaime notika uz gājēju pārejas, pie ceļa zīmes “Bērni”, divu soļu attālumā no skolas. Auto ātrums bija tik liels, ka zēnu pasvieda gaisā.

Sāpju ceļš
Uzreiz pēc avārijas policija ierosināja krimināllietu un uzsāka negadījuma izmeklēšanu. Lietā bija vairāku aculiecinieku liecības, kuri redzēja, ka šoferis uzreiz pēc sadursmes padeva auto atpakaļgaitā, lai samazinātu bremzēšanas ceļu. 

Kopš tā brīža sākās bēdu salauztās mātes ērkšķainais sāpju ceļš – ekspertīzes, izmeklēšanas darbības un tiesas sēdes prasīja daudz spēku, laika un, galvenais, nervu. 

Rūdolfa stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Zēnam nebija lūzumu, taču viņš bija guvis smagu galvas smadzeņu traumu. Rūdolfs nerunāja, nesmaidīja (bojāto sejas nervu dēļ), nevarēja nostāvēt uz kājām… Bija skaidrs, ka Rūdolfam nepieciešama ilgstoša ārstēšana, kuras sekas ir neprognozējamas. Tam visam bija vajadzīga nauda. Daudz naudas. 76 dienas puisēns pavadīja slimnīcā, pēc tam bija rehabilitācijas kursi Vaivaros, Līgatnē, Gaiļezerā, Baltezerā…. Ingu atbalstīja visi radi un draugi – ar naudu, padomu un labu vārdu. 

Avārijas vaininieks, bijušais policijas darbinieks, pāris dienas pēc avārijas žēlsirdīgi paziņoja nelaimīgajai mātei, ka neprasīs no viņas naudu par bojāto auto lukturi, jo izdevumus segšot apdrošinātājs.

Pēc tam sekoja nebeidzamas ekspertīzes un tiesas sēdes. Avārijas vaininieks, bijušais policijas darbinieks, sākumā izmaksāja Ingai 2000 eiro, taču pēc tam sāka visu noliegt. Pēc pāris dienām pēc avārijas viņš “žēlsirdīgi” paziņoja nelaimīgajai mātei, ka neprasīs no viņas naudu par bojāto auto lukturi, jo izdevumus segšot apdrošinātājs. No šāda prātam netverama cinisma Inga zaudēja runas spējas. Tikai pirmās instances rajona tiesā viņai nācās apmeklēt vairāk nekā 10 tiesas sēdes. Tiesa piesprieda autovadītājam divu gadu nosacītu cietumsodu un 30 tūkstošus eiro kompensāciju zēna ģimenei. Ņemot vērā gūto traumu smagumu, ar šo naudu pietiktu vien divu gadu rehabilitācijai. Taču arī tas palīdzētu zēnam turpināt cīnīties par savu veselību. Taču šoferis savu vainu neatzina un tiesas spriedumu pārsūdzēja. Apgabaltiesa pieņēma nu jau stingrāku lēmumu, piespriežot bijušajam policistam divu gadu reālu cietumsodu un kompensāciju. Vaininieks pārsūdzēja spriedumu Augstākajā tiesā un tā … atgrieza lietu atkārtotai skatīšanai apgabaltiesā. Tā tas velkas jau gandrīz piecus gadus.  

Apgabaltiesa piesprieda bijušajam policistam divu gadu reālu cietumsodu un kompensāciju. Vaininieks pārsūdzēja spriedumu Augstākajā tiesā un tā … atgrieza lietu atkārtotai skatīšanai apgabaltiesā. Tā tas velkas jau gandrīz piecus gadus.  

Ir veiktas trīs atkārtotas ekspertīzes. Inga divas reizes ir bijusi uz pieņemšanu pie tiesībsarga Jansona. Advokāts, kurš aizstāv Rūdolfa intereses, ir pateicis, ka neņems no Ingas ne centa. Taču rezultāta pagaidām nav. Bet laiks iet. Ar katru kavēto dienu zēna izredzes atgūt veselību sarūk. 
Visu šo laiku Rūdolfa ārstēšana prasa naudu. Un spēkus. Novērtējot traumu smagumu, ārstu prognozes bija ļoti sliktas – neviens pat neticēja, ka zēns kādreiz atkal spēs staigāt. Puisēns bija piekalts ratiņkrēslam un nerunāja. Taču Rūdolfa māte spēja paveikt brīnumu. Viņa ne uz mirkli nezaudēja cerību un neatkāpās. Inga nemitīgi nodarbojās ar bērnu pati un izmantoja jebkuru iespēju rehabilitācijai. Inga burtiski izvilka savu dēlu no bezcerīgā stāvokļa, no jauna iemācīja viņu staigāt. Un atgrieza Rūdolfam interesi par dzīvi. 

“Es ļoti labi atceros, cik skumjš un noslēgts bija Rūdolfs, kad ārstējās Vaivaros. Viņu nekas neinteresēja. Bija ziema. Kādu dienu es paņēmu saujā sniega piku un ieliku to viņam plaukstā. Dēla acis iemirdzējās…. Tas bija lūzuma brīdis”, atminas Inga.   
    
Inga turpina daudz strādāt. Rūdolfs ir sācis patstāvīgi staigāt un apmeklē parasto skolu – turp viņu pavada asistents.  Tiesa, zināšanas zēns pagaidām apgūst pēc speciālas programmas. Kamēr mamma ir darbā, par Rūdolfu rūpējas asistents. Zēnam neklausa kreisā roka. Viena kāja ir īsāka par otro - nepieciešams izstiept muskuļus, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīga operācija. Rūdolfam bieži sāp galva. Viņam ļoti gribas būt tādam kā visi citi – skriet, lēkāt, spēlēt hokeju. Taču bērni neaicina viņu piedalīties aktīvajās spēlēs, jo Rūdolfam neizdodas būt tādam kā visi. Gadās, bērni ķircina zēnu, kurš pagaidām vēl nedroši sper savus soļus.   

Zēnam neklausa kreisā roka. Viena kāja ir īsāka par otro - nepieciešams izstiept muskuļus, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīga operācija.

Rosinājums apvienot visu līdzcilvēku atbalstu un palīdzību ir nācis kā labdarības fonda BeOpen iniciatīva uzreiz pēc tam, kad Latvijas Televīzijā tika redzēts sižets par Rūdolfu. “LTV žurnālistes Aijas Kincas stāstījums par situāciju un zēna nelaimi mūs tik ļoti saviļņoja, ka bez kavēšanās sameklējām māmiņu Ingu un piedāvājam atbalstu, atverot palīdzības programmu tieši Rūdolfam. Gaidot uz Temīdas uzvaru ir zaudēti vairāki gadi, kas bija ļoti būtiski Rūdolfa veselības uzlabojumam. Tas šobrīd ir svarīgākais. Mēs visi varam saslēgt savus spēkus, savu labo gribu, atsaucību un kopā sniegt būtisku atbalstu Rūdolfam un viņa mammai, kamēr tiek atšķetināts iestrēgušais tiesiskais samezglojums. Rūdolfam jāārstējas būs vēl ilgi un viņam palīdzības nekad nebūs par daudz,” atzīmē labdarības fonda BeOpen valdes locekle Ingrīda Šmite.

Rūdolfs mācās būt stiprs. Viņš nopietni aizraujas ar Lego konstruēšanu, darina dažādas figūriņas no koka. Mājās vēl joprojām glabājas boksa cimdi, bet goda vietā uz galda stāv grāmata “Balderis. Nr. 19”. Vēl viņš mums parādīja savu kalendārīšu kolekciju ar slavenu hokejistu un futbolistu fotogrāfijām. Sportā Rūdolfam ir divi elki – portugāļu futbolists Rinaldo un latviešu hokejists Helmūts Balderis. Rūdolfs sapņo apgūt pavāra profesiju un tāpēc ar interesi seko televīzijas seriālam “Virtuve”. 


Ticēt un nepadoties
Pirms nelaimes Rūdolfs bija loti sportisks zēns, viņš ar lepnumu izrāda savas medaļas, kas iegūtas par uzvarām sacensībās. Pavisam nesen Rūdolfs piedalījās paraolimpiskā sporta dienā un balvā saņēma planšeti. Gan māmiņa, gan viņš pats ļoti lepojas ar to. 

Rūdolfa mazajā istabiņā uz dīvāna dzīvo liela mīkstā rotaļlieta – tīģeris. Tā ir vienīgā manta, no kuras zēns nav šķīries visu ārstēšanās laiku. Arī slimnīcā mīļais tīģeris vienmēr bija līdzās. Un pat pārstājot runāt un noslēdzoties sevī, Rūdolfs turpināja klusītiņām sarunāties ar savu tīģeri.  
Mēs nezinām, ko zēnam atbildēja tīģeris. Iespējams, viņš teica, ka ar Rūdolfu viss būs kārtībā. Ir tikai jātic un jācīnās. 

Kam nepieciešami līdzekļi?
Rūdolfam ir nepieciešama nopietna ārstēšanās un ilgstoša rehabilitācija. Šobrīd viņa veselības uzlabošanā īpaši svarīgi būtu iziet rehabilitācijas kursu neiroloģijas centrā “Adeli” Slovākijā, kas specializējas tieši šādu slimību ārstēšanā. Triju nedēļu rehabilitācijas programma nodrošinātu Rūdolfam būtisku veselības stāvokļa uzlabojumu.

Maksa par rehabilitācijas kursu un ceļa izdevumi  -  8800 eiro. Māmiņai tādas naudas nav. Taču tā ir iespēja Rūdolfam atgriezties normālā dzīvē, būt tuvāk saviem vienaudžiem.

Līdz 4. decembrim līdzekļus Rūdolfa ārstēšanai var ziedot, zvanot pa tālruni 90006384. Maksa par zvanu 1,42 eiro.

Labdarības fonds BeOpen Rūdolfa Pagodas ārstēšanai ir atvēris speciālu ziedojumu kontu. 

Bankas rekvizīti ziedojumiem:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr 50008218201
Konts LV59 CBBR 1123 2155 000 10
Mērķis: Zaļā lampa, palīdzība – Rudolfs Pogoda 

No ziedotās naudas netiek ieturēta komisijas maksa, tāpēc ziedojumi pilnā apmērā tiks izlietoti tikai konkrētās programmas dalībniekiem.

Foto: publicitātes.