Ko īpašu varēsim redzēt debesīs 2019.gadā? Astronomi ziņo, ka pirmais lielais notikums jau janvāra beigās

Savukārt naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kura maksimālās fāzes brīdī vairāk nekā puse Mēness diska atradīsies Zemes ēnā. 

Pilns Mēness aptumsums 21. janvāra rīta stundās būs redzams Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Atlantijas okeānā, Eiropā un Āfrikas rietumos. Latvijā būs iespējams novērot aptumsuma lielāko daļu. Tā daļējā fāze sāksies plkst. 5:34, pilnā fāze – plkst. 6:41, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 7:12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies plkst. 7:43, daļējā fāze beigsies plkst. 8:51, Mēness Rīgā rietēs plkst. 8:55, bet plkst. 8:42 jau būs uzlēkusi Saule, tādēļ jāņem vērā, ka aptumsuma beigās labvēlīgos laika apstākļos debesis būs gaišas, bet Mēness atradīsies zemu pie horizonta. Šis Mēness aptumsums novērotājiem Latvijā būs gana nozīmīgs, jo līdz nākamajai reizei, kad Latvijā varēs novērot pilnu Mēness aptumsumu, būs jāgaida vairāk nekā seši gadi – līdz 2025. gada 7. septembrim.

Daļējs Mēness aptumsums naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Dienvidamerikā, Austrālijā, Atlantijas un Indijas okeānā. Latvijā aptumsuma daļējā fāze būs redzama no plkst. 23:02 līdz plkst. 2:00, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 0:31. Arī šī aptumsuma datumu ir vērts iegaumēt, jo nākamā reize, kad Latvijā varēs novērot daļēju Mēness aptumsumu, būs pēc vairāk nekā četriem gadiem – 2023. gada 28. oktobrī.

Bez abiem Mēness aptumsumiem citviet pasaulē vēl būs novērojami trīs Saules aptumsumi – viens daļējs (6. janvārī), viens pilns (2. jūlijā) un viens gredzenveida (26. decembrī). 

Bez abiem Mēness aptumsumiem citviet pasaulē vēl būs novērojami trīs Saules aptumsumi – viens daļējs (6. janvārī), viens pilns (2. jūlijā) un viens gredzenveida (26. decembrī). No šiem aptumsumiem saistošākais būs pilns Saules aptumsums, kuru varēs novērot Klusajā okeānā, Čīlē un Argentīnā. Latvijā gan neviens Saules aptumsums 2019. gadā nebūs novērojams. 

Merkura pāriešana Saules diskam jeb tranzīts, kas ir salīdzinoši reta parādība, būs redzams 11. novembrī no plkst. 14:35, tomēr Latvijā būs novērojama tikai tranzīta trešā daļa, jo Rīgā Saule rietēs vienu stundu un četrdesmit četras minūtes pēc tranzīta sākuma, kad Merkurs vēl tikai tuvosies Saules diska vidum. Nākamais Merkura tranzīts būs novērojams 2039. gada 7. novembrī.

2019. gadā būs novērojamas visas spožās Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros februāra beigās un marta sākumā, bet ap augusta vidu, novembra beigās un decembra sākumā tas būs novērojams rīta stundās. Venera janvārī un februārī būs redzama rītos, bet decembrī to varēs novērot vakaros. Marss no gada sākuma līdz maija vidum būs redzams nakts pirmajā pusē, no maija vidus līdz jūnija beigām – vakaros, bet no novembra līdz gada beigām – rītos. Jupiters janvārī un februārī būs novērojams rītos, martā un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā – gandrīz visu nakti, jūlijā – nakts pirmajā pusē, bet no augustā līdz novembrim – vakaros. Saturns no februāra līdz aprīlim būs novērojams rīta stundās, maijā – nakts otrajā pusē, jūnijā un jūlijā – gandrīz visu nakti, no augusta līdz decembra vidum – nakts pirmajā pusē un vakaros. 

2019. gadā noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī krītošajām zvaigznēm. Trīs interesantāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu – aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvāra rīta stundās, 13. augustā un 14. decembrī. 

2019. gadā noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī krītošajām zvaigznēm. Trīs interesantāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu – aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvāra rīta stundās, 13. augustā un 14. decembrī. 

2019. gads būs ievērojams arī ar to, ka savu simtgadi atzīmēs nozīmīgākā starptautiskā profesionālo astronomu organizācija Starptautiskā Astronomijas Savienība (IAU). Plašāka informācija par IAU simtgadi un tai veltītajiem pasākumiem ir atrodama šajā vietnē.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. Tas nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama šajā vietnē.

Avots: Jauns.lv