Vakcinācija krustugunīs: apšaubītāju nav daudz, bet infekciju izplatības riski – gana augsti

Aizvadītā gada pirmajos 11 mēnešos Latvijā reģistrētas 23 saslimšanas ar masalām. Tas ir pēdējo gadu rekords. Mediķi brīdina – šī ir viena no tā dēvētajām vakcīnkontrolējamām slimībām, kuras izplatīšanās liek bažīties par kopējo imunizācijas līmeni. Tikmēr sabiedrisko iniciatīvu platformā „Mana balss” dažu mēnešu laikā vairāk nekā tūkstotis cilvēku parakstījuši ierosinājumu nemaksāt pabalstus tiem vecākiem, kuri atsakās no savu bērnu vakcinācijas.
 

Kristīna atteikusies vakcinēt bērnu
„Manus vecākus vakcinēja, mani vakcinēja, un it kā loģiski būtu, ja es savu bērnu vakcinētu. Bet es esmu pārrāvusi šo loku, jo mani neapmierina šī sistēma, kā tā ir iekārtota. Un šķiet, ka man nav zināmi pilni spēles noteikumi,” argumentējot savu lēmumu nevakcinēt bērnu pret infekcijas slimībām, stāsta Kristīna. Viņa ir „Facebook” lapas „Vakcīnrealitāte Latvijā” administratore un pieder pie vecākiem, kas gan dzemdību nodaļā, gan vēlāk pie ģimenes ārsta parakstījusi dokumentus par vakcinācijas atteikumu.

Kristīnai nav mediķa izglītības, viņa ir žurnāliste. Interesēties par vakcināciju sākusi gaidību laikā – iztaujājusi ārstus, meklējusi informāciju internetā. „Tas, kas bija oficiālajos avotos, nesakrita ar to, ko lasīju ārvalstu avotos. Ir dažādas dokumentālās filmas, tīri pragmatiska informācija… Es tagad nerunāju par dažādām sazvērestības teorijām, bet tīri par vakcīnu sastāvu, par to, kas netiek afišēts. Salāgojot iespējamos ieguvumus un riskus, es pieņēmu lēmumu atteikties pilnībā no bērna vakcinācijas.”

Kristīnas mazuļa ģimenes ārsts neesot īpaši centies viņu pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību, vien iedevis atteikuma veidlapu un pastāstījis, ka viņa praksē no bērnu vakcinācijas atsakoties aptuveni 5% procenti vecāku. Kristīna teic, ka neredz vajadzību vakcinēt savu bērnu pret vakcinācijas kalendārā iekļautajām slimībām.

Apburtais loks: slimību likvidē, bet jāturpina vakcinēt
Datus par imunizācijas līmeni un infekcijas slimību izplatību Latvijā apkopo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Turp Latvijas Radio dodas, lai noskaidrotu, cik bieži tad vecāki atsakās no vakcinācijas. SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, ārsts-epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsver, ka

patlaban situācija ar imunizāciju nav uzskatāma par kritisku.

No vakcinācijas kalendārā ietvertajām slimībām viszemākais imunizācijas līmenis ir pret cilvēka papilomas vīrusu. Pret vējbakām un rotavīrusu, kas vakcinācijas kalendārā iekļauti salīdzinoši nesen, vakcinēti 80 – 90% attiecīgo vecumu sasniegušo mazuļu, bet pret tādām infekcijas slimībām kā tuberkuloze, B hepatīts, difterija, garais klepus, poliomielīts un pneimokoks ir vakcinēti vairāk nekā 95% mazuļu. Bērniem kļūstot vecākiem – sasniedzot vecumu, kad jāvakcinējas atkārtoti – šie rādītāji pasliktinās, taču arvien pārsniedz 90%.

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka aizpērn no mazuļu vakcinācijas pret tuberkulozi atteikušies aptuveni 1,7%, no vakcinācijas pret B hepatītu – aptuveni 3%, bet no vakcinācijas pret vējbakām – 6,6%. Visbiežāk atsakās no vakcinācijas pret cilvēku papilomas vīrusu – 2016. un 2017. gadā no tās atteikusies vairāk nekā ceturtā daļa.

Baidās no blakusparādībām
„Pie slikta iznākuma raud ne tikai bērnu vecāki, raud arī ārsts. Mēs katru savu zaudēto pacientu atceramies līdz mūža beigām,” saka Ilze Grope, skaidrojot iemeslus, kādēļ, neraugoties uz to, ka nevakcinēšanās nav īpaši izplatīta, mediķi sit trauksmes zvanus ik reizi, kad kāds bērns miris no vakcīnkontrolējamām slimībām. Viņa ir bērnu infektoloģe, Latvijas Pediatru asociācijas prezidente un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore.

No psiholoģiskā viedokļa viņa saprotot iemeslus, kādēļ daļa vecāku izvēlas savus bērnus nevakcinēt: „Cilvēki baidās no tā, ko viņi redz.

Viņi baidās no blakusparādībām – no sāpēm, apsārtuma, temperatūras. Ja viņi pazītu slimības, viņi baidītos no slimībām.”

Mūsdienās, kad liela daļa cilvēku informāciju galvenokārt iegūst internetā, plaši pieejamas kļuvušas ziņas par iespējamām vakcinācijas blaknēm un komplikācijām, tostarp smagām. Pēdējo piecu gadu laikā bērniem smagas komplikācijas pēc vakcinācijas gan nav konstatētas, taču daļai vecāku šī informācija var šķist biedējoša. Sevišķi tādēļ, ka nespeciālistam grūti nošķirt gadījumus, kad bērna organisma reakcija uz vakcīnu ir normāla un paredzama, un tos, kad tā liecina par nopietnāku problēmu.

„Kad mēs vakcinējam vai potējam, mūsu uzdevums ir izsaukt iekaisuma reakciju, jo pie iekaisuma reakcijas sanāk dažādas mūsu organisma šūnas. Tieši tā veidojas mūsu organisma imūnā atbilde. Pie iekaisuma ir jābūt gan mazliet pietūkušam, gan apsārtumam, gan sāpīgam, gan iespējams, arī temperatūrai. Tās ir pazīmes, ko mēs gaidām un par ko mums vecākus būtu jābrīdina,” skaidro Grope.

Vācu zinātnieku pētījumi gan apliecinot, ka vakcīnas, ko izmanto mūsdienās, ir krietni saudzīgākas par tām, kas bērnu vakcinācijai tika izmantotas pirms dažiem gadu desmitiem. „Pie pilnas pabeigtas vakcinācijas šobrīd bērniem ir apmēram 225 antigēni, savukārt šiem trīsdesmitgadniekiem – viņi saņēma pāri pār trīs tūkstošiem,” zina stāstīt infektoloģe.

Dažkārt gan spēcīgākas blaknes izraisošo vakcīnu aizstāšana ar tīrākām un saudzīgākām nozīmē, ka vakcīnu jāievada vairākkārt, stāsta infektoloģe, kā piemēru minot vakcīnu pret maziem bērniem un veciem ļaudīm bīstamo garo klepu. Savulaik plaši tika izmantota tā dēvētā pilnšūnu vakcīna: „Tai vakcīnai bija diezgan liela antigēnu slodze un diezgan daudz blakusparādību, piemēram, augsta temperatūra un reizēm arī krampji pie augstas temperatūras. Šo vakcīnu nomainīja pret bezšūnu vakcīnu, bet pēc apmēram desmit gadiem konstatēja, ka šī vakcīna nedod tik ilgu imūno atmiņu. Tādēļ ir vajadzīga papildu deva.”

Visu sižetu var noskatīties portālā LSM.lv