Pieredze, kā aizsargāt bērnus un sevi no pārkāpumiem internetā

Bērni nelabprāt dalās ar saviem pārdzīvojumiem. Galvenais – mierīgi izrunāties!

Lai gan sociālie mediji un dažādas saziņas platformas ir kļuvušas par ikdienas rīku jauniešu un bērnu vidū, tas nenozīmē, ka šajās lietotnēs laiks tiek pavadīts droši: “Par laimi, mani bērni nav saskārušies ar emocionālo pazemošanu internetā jeb kibermobingu, bet tajā pašā laikā esmu pamanījis, ka jauniešu vidū iezadzies jauns trends – atrast internetā visai pornogrāfiskus materiālus un ar tiem dalīties savstarpējās saziņas platformās. Turklāt jauniešu vidū strādā princips - jo šokējošāks saturs, jo labāk! Jūs domājat, ka vecāki par to zina? Protams, ka nē! Sekas tiek pamanītas tikai, kad bērni sāk noslēgties sevī vai izrādīt agresivitāti,” stāsta Ansis Bogustovs.

Jauniešu vidū strādā princips - jo šokējošāks saturs, jo labāk! Jūs domājat, ka vecāki par to zina?

Arī Drossinternets.lv veiktā aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija” ieskicē satraucošu tendenci vecāku vidū, jo 47% aptaujāto atzīst, ka, iespējams, arī viņu bērni ir nonākuši nepatīkamā situācijā interneta vidē, tikai viņi par tām nav informēti. Diemžēl 39% vecāku nemaz nav interesējušies, vai bērnam ir bijusi kāda negatīva pieredze, izmantojot internetu.
A.Bogustovs uzskata, ka vecāku atbildība ir interesēties, kas notiek bērnu dzīvē, vienlaikus brīžos, kad uzzināti pārsteidzoši fakti, reaģēt mierīgi, atbalstoši un ar sapratni. Stāsta A. Bogustovs: “Lēnām un mierīgi izrunājoties, bērns beigu beigās pats parāda un pasaka, kas viņu konkrētajā situācijā ir šokējis vai nomācis. Jāsaprot, ka bērnam tas var radīt vēl lielāku mulsumu, nekā pieaugušajiem, tāpēc ir nepieciešams kāds, kas redzēto izskaidro, jo pašam bērnam nav zināšanu un saprašanas. Svarīgi arī par saturu ziņot, lai tas nenonāktu atkārtotā saziņas apritē!”
 

Seko tam, kas “pieseko” Taviem bērniem
 

Jau no agrīna vecuma bērni tiek mācīti neuzticēties un neielaisties liekās sarunās ar svešiniekiem, taču kā ir ar svešu personu internetā? Izrādās, ka tieši sociālie mediji un spēļu vietnes ir tās platformas, kurās likumpārkāpēji izvēlas uzrunāt bērnus, tos mudinot uz seksuāla rakstura darbībām vai terorizējot ar seksuāla rakstura komentāriem. Indra Salceviča norāda, ka pirmajam  “sarkanajam karogam” vajadzētu būt tam, kas izvēlas sekot bērnu sociālo mediju kontiem: “Mani bērni vēl neizmanto sociālos medijus, bet es cieši sekoju līdzi savu radu bērnu aktivitātēm. Manā paziņu lokā ir divas pusaugu meitenes, kurām ir savi Instagram konti. Diemžēl bieži atduros pret to, ka meitenēm sāk sekot pusmūža vīrieši vai citas tautības kungi gados. Tiklīdz es pamanu šādu aktivitāti, noziņoju bērnu vecākiem. Šķiet, ka reizēm esmu tāda kā sūdzambībele, bet man šādā brīdī ir svarīgi uzdot jautājumu, cik normāls ir vīrietis, kurš vēlas ikdienā redzēt svešu bērnu bildes? Liekas, ka tas ir tikai sīkums; ka viņš jau tikai piesekoja, bet tajā pašā laikā mēs nezinām, kādi ir šo cilvēku patiesie nodomi!”

Pirmajam  “sarkanajam karogam” vajadzētu būt tam, kas izvēlas sekot bērnu sociālo mediju kontiem.

I.Salceviča arī norāda, ka ikviena interneta lietotāja atbildība ir ne tikai rūpēties par savu drošību, bet arī citu: “Ziņot par dažādiem pārkāpumiem internetā ir katra lietotāja iekšējais pienākums. Tieši tāpat, kā mēs ziņojam par ugunsgrēku vai ceļu satiksmes negadījumu, mūsu pienākums ir ziņot arī par pārkāpumiem internetā. Arī es pati esmu ziņojusi par viltus profiliem, kuri satur seksuāla rakstura informāciju. Man kā pieaugušajam tas netraucē, bet es domāju par bērniem, kuri informāciju uzsūc kā švammes. Ja profili ir slēgti, tad, lūdzu, dariet, ko vēlaties, bet, ja pornogrāfiska rakstura bildes ir pieejamas visiem, tai skaitā bērniem, tad man ir pienākums par to ziņot.”
Drossinternets.lv aicina ņemt vērā, ka šobrīd to izdarīt katram interneta lietotājam ir vēl parocīgāk, jo, izmantojot mobilo lietotni “Drošs Internets”, ziņojumus var nosūtīt anonīmi.

Pasargā sevi – pārbaudi vai persona otrpus ekrānam ir tā, par kuru izliekas!

Doršsinternets.lv pieredze liecina:

Interneta lietotāji nereti kļūst par krāpšanas shēmu upuriem pēc tam, kad nokļuvuši saziņā ar krāpniekiem, kuri izmanto viltus profilus savas patiesās identitātes slēpšanai.

Laura Grēviņa iesaka ziņot par šādām personām, kā arī neuzķerties uz viltus informāciju un bildēm: “Jā, tā ir viena no mūsdienu interneta tumšajām pusēm. Es bieži pamanu viltus profilus, kuri izliekas, piemēram, par sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Galvenais ir neielaisties sarunās un pirms tam pārbaudīt, kāds ir bildes avots vai to, kad ir izveidots profils. Parasti šie profili ir izveidoti nesen un tiek izmantota tikai viena vai divas līdzīgas bildes. Šādos gadījumos ziņoju attiecīgās platformas administrācijai. Ir bijuši arī gadījumi, kad mani paziņas un draugi lūdz palīdzību ziņošanā.”

Bloga «Viens + Viens» autore arī atzīst, ka pati saskārusies ar nelikumīgu bilžu vai informācijas izmantošanu. Stāsta L. Grēviņa: “Man ir bijusi pieredze, ka manas fotogrāfijas tiek izmantotas kādam rakstam, kas nav bijis saistīts ar mani vai manu ģimeni. Par šo faktu mani informēja citi cilvēki, kas atpazina izmantotos attēlus. Pēc mana lūguma foto tikai izņemti, bet tikai pateicoties tam, ka man ir acīgi draugi un paziņas, kuriem nebija vienalga. Visiem vajadzētu rūpēties par tīru vidi internetā, cik ir mūsu pašu spēkos.”

Uzziņai:

Ar “Drošs Internets” lietotnes palīdzību iespējams ziņot par pārkāpumiem internetā vai saņemt konsultāciju. Lietotni iespējams lejupielādēt "Google Play" un "App Store".

* Latvijas Drošāka interneta centra un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” pētījums par interneta lietotāju pieredzi, saskaroties ar pārkāpumiem interneta vidē, tika veikts 2018.gada nogalē. Aptaujā piedalījās 711 respondenti vecumā no 18-65 gadiem.