Ņirgāšanās skolās traumē jau bērnībā; valsts sāk risināt psihiskās veselības problēmas

Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra (VBTAI) psiholoģe Ilze Garkalne iedrošināja visus zvanīt un neklusēt par emocionālo vardarbību, jo zvanītāji paliek anonīmi, neviens par to neuzzinās, ja zvanītājs  nevēlēsies.

Viens no piemēriem no zvanu centra prakses - trešās klases bērns atsakoties iet uz skolu, jo klasesbiedrene viņu apsmejot mobilajā lietotnē “Whatsapp”, un arī tā ir emocionāla vardarbība, un tā ir nepieļaujama.

Ilze Garkalne uzticības tālrunī strādā kopš tā atklāšanas dienas pirms 13 gadiem. Pieredze apstiprina arī oficiālos datus par bērnu savstarpējo ņirgāšanos skolā. Visas pasaules mērogā Latvija vērojami izteikti augsti skolēnu savstarpējās ņirgāšanās rādītāji.

Izmisušo lūgumus palīdzēt mobinga gadījumos var ierindot starp populārākajiem iemesliem, kāpēc gan bērni, gan pieaugušie zvana uz diennakts uzticības tālruni. Nerisināts mobings var atstāt iespaidu uz apsmietā bērna psihisko veselību.

“Tas ir dažādi, sākot ar depresiju līdz dažāda spektra neiroloģiskiem vai, iespējams, pat uz robežas ar psihiatriskiem traucējumiem. Viss atkarīgs no katra cilvēka individuālajām stresa pārstrādes reakcijām,” atzina Garkalne.

Apsmiešanas dēļ bērni mēdz pamest mācības, un tas savukārt atstāj iespaidu uz visu turpmāko dzīvi. Savukārt bērnības pāridarījumi atsaucas arī uz pieaugušo psihisko veselību.

Veselības ministre Ilze Viņķele tikmēr norādīja – sabiedrības psihiskās veselības stāvoklis atspoguļojas gan augstā pašnāvību statistikā, gan agresīvā braukšanā, gan lielā alkohola patēriņā. Agresīvai uzvedībai un depresijai ir daudz cēloņu. Pirmais solis – par psihisko veselību nedrīkst klusēt.

Ceturtdien valsts sekretāru sanāksmē apspriestais psihiskās veselības plāns paredz jau šim gadam psihiskās veselības uzlabošanai piešķirt papildu sešus miljonus eiro.

Visu sižetu var noskatīties portālā LSM.lv