Skolu direktori lūdz nepubliskot centralizēto eksāmenu datus un neveidot tik nepilnvērtīgus skolu reitingus

Centralizēto eksāmenu rezultāti neatspoguļo skolu darbības kvalitāti, bet izmantot šos datus skolu reitingiem un rangiem, kā to dara daži mediji, ir pārāk vienkāršoti un nesniedz pilnvērtīgu priekšstatu par skolā iegūstamās izglītības kvalitāti, tā uzskata Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.  

Sabiedrībai patīk rangi un topi, bet attiecībā uz izglītības jomu tas ir pārāk primitīvi

FOTO: Shutterstock.com

Sabiedrībai patīk rangi un topi, bet attiecībā uz izglītības jomu tas ir pārāk primitīvi

Marta vidū Latvijas Izglītības vadītāju asociācija izplatīja aicinājumu, kurā  lūdz turpmāk vairs nepubliskot konkrētu skolu rezultātus eksāmenos. 

Asociācijas vadītājs Rūdolfs Kalvāns stāsta, ka centralizēto eksāmenu (CE) datus interpretē katrs, kas vien vēlas, neievērojot nekādu metodoloģiju un neizprotot izglītības nozares specifiku. "Tas ir tāpat kā izmērīt vidējo temperatūru slimnīcā. Saliekot iegūtos punktus Excel tabulā un sašķirojot skolas pēc šiem cipariem, neko nevar izsecināt par izglītības kvalitāti skolā."

Rangi un reitingi tiek veidoti primitīvi
Rūdolfs Kalvāns norāda, ka pašlaik CE dati tiek izmantoti rangu sastādīšanai un finansējuma piešķiršanai skolām, lai gan to vienīgais mērķis ir noskaidrot, cik sekmīgi konkrētais skolēns ir apguvis mācību vielu, un lai veiktu standarta monitoringu par mācību priekšmetu. "Sabiedrībai patīk rangi un topi, bet attiecībā uz izglītības jomu tas ir pārāk primitīvi. Jāatzīst, ka pašlaik nav izstrādāta atbilstoša metodoloģija šādiem mērījumiem, tāpēc ceram, ka Izglītības ministrijā drīzumā darbu sāks grupa "Izglītības kvalitātes monitorings", kas šādu metodoloģiju  izstrādās." 

Sabiedrībai patīk rangi un topi, bet attiecībā uz izglītības jomu tas ir pārāk primitīvi. Jāatzīst, ka pašlaik nav izstrādāta atbilstoša metodoloģija šādiem mērījumiem.


Direktors arī norāda, ka valstī joprojām nav vienota rādītāja jeb indeksa, kā noteikt katras skolas sniegtās izglītības kvalitāti, jo centralizēto eksāmenu rezultāti vien to neparāda. Un tas ir visas izglītības nozares nepadarīts mājasdarbs.  Būdams Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Kalvāns novērojis, ka mazākās kopienās vecāki par vietējo skolu darbu ir pietiekami informēti, lai spētu tās darbību  izvērtēt ne tikai pēc eksāmenu atzīmēm. Nozīme ir arī skolas tradīcijām, papildus aktivitātēm, kas tiek realizētas skolās. Rangi šajā gadījumā vairāk nepieciešami Rīgas skolām. 
 

Mazākās kopienās vecāki par vietējo skolu darbu ir pietiekami informēti, lai spētu tās darbību  izvērtēt ne tikai pēc eksāmenu atzīmēm. Nozīme ir arī skolas tradīcijām, papildus aktivitātēm, kas tiek realizētas skolās. 



Pagaidām eksāmenu atzīmes tiks publiskotas
Valsts izglītības satura centrs (VISC) tuvāko gadu laikā eksāmenu rezultātu publicēšanā izmaiņas neplāno. VISC vadītājs Guntars Catlaks gan nenoliedz, ka centralizētā eksāmena rezultāts ne vienmēr atspoguļo tikai skolas ieguldījumu, taču tas nevarētu kļūt par iemeslu, lai pārstātu publiskot eksāmenu rezultātus.  "No vienas puses saprotu bažas par CE rezultātu nekorektu izmantošanu, piemēram, veidojot reitingus, jeb pašām skolām izmantojot savus datus pašreklāmas nolūkos. Protams, CE rezultāti nevar būt vienīgais kritērijs, lai spriestu par skolas kvalitāti, jo, pirmkārt, neparāda skolēnu sniegumu visā programmas spektrā, bet tikai dažos priekšmetos, otrkārt, neņem vērā atšķirīgos resursus un skolas vides, kā arī mācību procesa kvalitāti," skaidro Guntars Catlaks, "No otras puses, tie šobrīd ir vienīgie objektīvie un salīdzināmie dati, kas ir pieejami,  un skolas kā publiskā finansējuma saņēmējas ir arī sabiedriski atbildīgas par sasniegtajiem rezultātiem.
 

Ir radies iespaids, ka tās skolas, kuras šobrīd ir reitingu topa augšgalā pēc skolēnu atzīmēm, nevēlas "ņemties" ar tiem bērniem, kuriem kādu iemeslu dēļ šobrīd ir grūtības mācībās vai uzvedībā, attiecīgi viņi nespēj skolai nodrošināt izcilu vidējo atzīmi.

Reklāma
Reklāma


Tādēļ no sabiedrības tiesību būt informētiem viedokļa, nevajadzētu atteikties no mācību sasniegumu publiskošanas. Līdz ar jaunā satura ieviešanu un līmeņotu CE ieviešanas arī vērtējums būs atbilstošs apgūtajai programmai, respektīvi, ieguldītajiem resursiem. Savukārt pašreiz IZM ir uzsākusi projektu par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrādi, kurā ir plānots integrēt dažādus skolu darbības rādītājus, tādējādi veidojot pilnīgāku ainu par skolu kvalitāti."


Vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa sliecas piekrist viedoklim, ka  skolas kvalitāte nav vērtējama tikai pēc atzīmēm. "Latvijā gadu gaitā ir izveidojusies nelāga tradīcija - sāncensība starp skolām (un arī starp skolēniem), salīdzinot tieši atzīmes. Manā skatījumā tas ir aplami - skolas un mācību kvalitāti nav iespējams noteikt tikai pēc atzīmēm! Šajā ziņā ir jāmaina gan pašu skolu, gan arī vecāku doma par to, kas tad īsti ir bērnam labvēlīga skola un laba izglītības kvalitāte. Šajos kritērijos vajadzētu iekļaut arī, piemēram, to, cik skola ir vai nav piemērota bērniem ar kustību traucējumiem, vai bērniem skolā ir atpūtas telpa, vai tiek organizētas nodarbības ārā utt.”

Inga Akmentiņa-Smildziņa norāda, ka vecāku organizācija regulāri saņem vecāku stāstus par to, kā viņiem ir palūgts bērnam meklēt citu skolu, jo "bērns nespēj tikt līdzi skolas augstajam līmenim". "Ir radies iespaids, ka tās skolas, kuras šobrīd ir reitingu topa augšgalā pēc skolēnu atzīmēm, nevēlas "ņemties" ar tiem bērniem, kuriem kādu iemeslu dēļ šobrīd ir grūtības mācībās vai uzvedībā, attiecīgi viņi nespēj skolai nodrošināt izcilu vidējo atzīmi. Protams, vieglāk ir no šī bērna "atbrīvoties". Lai gan vajadzētu būt tādai sistēmai, kas reitingos augstāk paceļ to skolu, kura ir draudzīga visiem bērniem, kura seko līdzi katra bērna individuālajai izaugsmei, neatkarīgi no viņa talantiem un spējām, piemēram, matemātikā." 
 

Vecāku viedokļi - atzīmes pret individuālu attieksmi
Aptaujājot vecākus, vienota viedokļa par nepieciešamību neatklāt šos datus, nav. Divu skolēnu mamma Ieva, kuras viens bērns mācās Pierīgas skolā, bet otrs kādā Rīgas ģimnāzijā, uzskata: kamēr nebūs valstiski ieviesti citi kvalitātes kritēriji izglītības vērtēšanai, citu veidu neredzu, kā vien šo. "Protams, interpretējums šiem rezultātiem ir tāds, kāds ir - ne tuvu objektīvs. Bet tas pagaidām ir vienīgais veids, kā vispār aptuveni saprast par kaut kādu līmeni."

Vislabākais pedagogs un skola ir tā, kas uzstutē uz kājām bērnu ar grūtu galvu, nevis tas, kurš māca apdāvināto un tāpēc saņem labas atzīmes 


Turpretim trīs bērnu mamma Kristīne, kuras viens bērns mācās prestižā Rīgas skolā, bet divi bērni apmeklē citu Rīgas pamatskolu, izvērtējot skolas kvalitāti, novērtē to, ka pret bērniem izturas individuāli: "Man kā 3 bērnu mātei,  no kuriem katram savas problēmas, laba skola ir tā, kura prot strādāt ar dažādiem bērniem. Manu 2 jaunāko bērnu skolas ir neprestižas, bet izcilas atmosfērā un attieksmē pret bērniem. Vislabākais pedagogs un skola manā izpratnē ir tā, kas "uzstutē" uz kājām bērnu ar grūtu galvu,  nevis tas, kurš māca apdāvināto un tāpēc saņem labas atzīmes arī centralizētajos eksāmenos."