Kā būt gudriem vecākiem bērna sporta talantu attīstībā? Piedalies konferencē!

Sports un fiziskās aktivitātes ir veselības balsts visos cilvēka dzīves posmos, un ģimene ir tā vieta, kur bērns gūst priekšstatu un piemēru par fizisko aktivitāšu nozīmi, un prieku ar tām nodarboties. Taču bieži vien vecāki, virzot savus bērnus sporta gaitās, uzstāda pārlieku augstus mērķus, tādējādi cenšoties, piemēram, īstenot savas nerealizētās ambīcijas vai ieturot “sportistu dinastijas” virzienu. Ģimenes loma ir ļoti būtiska bērna sportisko mērķu sasniegšanā, taču bērna paša ambīcijas, spējas un motivācija ir noteicošais priekšnosacījums bērna sasniegumiem. Bērna rakstura un motivācijas loma izpaužas jau pašā sākumā, izvēloties individuālo vai komandas sporta veidu.

Bieži vien vecāki, virzot savus bērnus sporta gaitās, uzstāda pārlieku augstus mērķus, tādējādi cenšoties, piemēram, īstenot savas nerealizētās ambīcijas.

Gūt prieku, būt labā formā un darīt to, kas padodas - ir būtiskākā motivācija bērniem, kādēļ viņi vēlas nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Savukārt pārlieku liekas prasības, kritizēšana un spiediens veicina to, kāpēc bērni aiziet no sporta. Tāpēc galvenais vecāku uzdevums ir nodrošināt emocionālu atbalstu gan treniņos, gan sacensību laikā, ceļot bērna pašapziņu un veicinot pārliecību par savām spējām. Tātad ļoti svarīgi ir iemācīt bērnam novērtēt savus sasniegumus un uzstādīt mērķus, balstoties uz saviem personīgajiem rādītājiem, nevis caur zaudējuma vai uzvaras prizmu. Sports palīdz attīstīt tādas rakstura īpašības kā nepadošanos pie pirmās neveiksmes un disciplīnu, lai sasniegtu rezultātu. Svarīgs aspekts ir arī bērna fiziskā forma un stabila stāja jeb vispārīgā fiziskā sagatavotība, īpaši asimetriskajos sporta veidos (piemēram, teniss). 

Līdztekus koordinācijas, veiklības, izturības un citu fizisko īpašību attīstībai, sociālās prasmes - sadarbība, pārliecība par sevi un emocionālā noturība ir tas, ko attīstīta darbs komandā vai sastrādāšanās ar treneri. 

Sports nav tikai superzvaigznes kā Kristaps Porziņģis, Aļona Ostapenko vai Māris Štrombergs, tas ir stāsts par disciplīnu, savaldību un komandas garu, kas bērnam noderēs turpmākajā dzīvē arī ārpus sporta gaitām. Līdztekus koordinācijas, veiklības, izturības un citu fizisko īpašību attīstībai, sociālās prasmes - sadarbība, pārliecība par sevi un emocionālā noturība ir tas, ko attīstīta darbs komandā vai sastrādāšanās ar treneri. 
Tieši triādes - bērns-treneris-vecāki - veiksmīga sadarbība un mijiedarbība ir pamats bērna rezultātiem un sasniegumiem. Vecāku uzdevums ir neiejaukties treniņu procesā un trenera darbā vai pakļaut bērnu nepamatotai kritikai, bet uzticēties un respektēt trenera lēmumus un kopīgi sadarboties bērna sportiskās, emocionālās un intelektuālās attīstības veicināšanā. Bērnam ir svarīga trenera autoritāte, un vecāku iejaukšanās treneru lēmumos vai viedokļa paušana nepiemērotos brīžos var bērnu mulsināt.

Tāpēc emocionāli atbalstoša un vispusīga sportiskā vide bērna agrīnā vecumā, kur bērnam ir bijusi iespēja izmēģināt dažādus sporta veidus un gūt prieku no sportošanas, kalpos par drošu pamatu vēlākam bērna lēmumam - sportam palikt hobija līmenī vai tiekties pēc medaļām.
Par to, kā nekaitēt bērna sportotpriekam ar pārlieku lielu disciplīnu vai nepārdomātām motivēšanas metodēm, veltīsim vairākas lekcijas konferencē “Sports VAR”. Apmeklējot šo konferenci, uzzināsiet vairāk arī par vecāku iesaisti bērnu - sportistu atbalstīšanā un pareizā motivēšanā, kā arī par korektu vecāku komunikāciju ar treneriem. Konference notiks 26. aprīlī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Reģistrācija: www.sportsvar.lv