Kofeīna daudzums vienā no Latvijas upēm tikpat liels, cik kafijas tasītē – zinātnieki nāk klajā ar pārsteidzošiem secinājumiem
Zinātnieki veikuši pētījumu par farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu Baltijas jūrā un iekšzemes ūdeņos. Secinājums ir tāds, ka Latvijas ūdeņos konstatēti visdažādāko grupu aktīvās farmaceitiskās vielas, arī kofeīns. Piemēram, vienā no Latvijas upēm – Puplā – kofeīna daudzums 11,4 m3 ūdens ir tikpat liels kā vienā kafijas tasītē, vēsta Latvijas Vides Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centrā (LVĢMC).
“Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē. Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir vispārzināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti,” teikts LVĢMC.
Visbiežāk noteiktās farmaceitisko vielu grupas virszemes ūdeņos Latvijā ir pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti, endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti.
Virszemes ūdeņos Latvijā ir pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti, endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti.
Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā analizēja 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams izmērīt jeb tā dēvēto kvantitatīvo noteikšanas koncentrāciju. Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas paracetamolam, kofeīnam, hidrohlortirazīdam, estronam).
“Farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām. Turklāt, izmantojot bioloģiskās attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās,” uzsver Linda Fībiga, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.
No portāla Jauns.lv