Tēvs ar dēlu gadiem izvaroja 5 gadus vecu meiteni: kā tiesnesis pamato maigo sodu Liepājas pedofilu lietā

Piespriestā soda vieglums izsauca sašutumu sabiedrībā, turklāt nožēlu par šādu kriminālprocesa iznākumu publiski pauda arī Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Portāls Jauns.lv iepazinās ar pilno tiesas spriedumu konkrētajā lietā. Latvijas Republikas prokuratūrā jau informēja, ka atbildīgais prokurors iepazīsies ar pilno lēmumu un lems par tā pārsūdzēšanu. Apelācijas protesta termiņš ir 10 dienas. Turklāt pagaidām sīkākus komentārus par iespējamu lēmuma pārsūdzēšanu prokuratūrā nesniedz.
 

Sākotnēji piespriests vēl maigāks sods
Atkāroti skatot tā dēvēto Liepājas pedofilu lietu, kurā par bērna pavešanu netiklībā apsūdzēti divi pieauguši vīrieši - meitenes tuvinieki (tēvs un viņa dēls) Jevgēņijs un Oļegs Smirečanski -, Kurzemes rajona tiesa abiem apsūdzētajiem 2015. gadā piesprieda piespiedu darbu, proti, 240 stundas un 200 stundas, kā arī probācijas laiku.

Šāds lēmums izsauca sabiedrības – vietējo pilsētas iedzīvotāju – protestus, pēc kuriem tiesas spriedums tika pilnībā atcelts. Nākamais spriedums izskanēja šogad martā, kā rezultātā abiem tika piespriests salīdzinoši neilgs cietumsods, lai arī konkrētais nodarījums saskaņā ar Krimināllikumu var paredzēt ieslodzījumu līdz pat septiņiem gadiem.

ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt

Nosakot brīvības atņemšanas soda apmēru, Kurzemes rajona tiesas tiesnesis Renars Jūrmalis piemērojis Krimināllikuma nosacījumu, kas paredz: ja tiesa konstatē, ka nav ievērotas personas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tā var šo apstākli ņemt vērā pie soda noteikšanas un sodu mīkstināt. “Apsūdzētajiem pēc brīvības atņemšanas vēl būs jāizcieš sods – probācijas uzraudzība divu gadu garumā, kas nozīmē apsūdzēto uzvedības kontroli šajā laikā,” spriedumu pamatoja Jūrmalis.
 

Kādēļ tiesa ieilga?
Viņš skaidroja, ka kriminālprocesu nebija iespējams pabeigt “saprātīgā termiņā”, jo viņš saņēmis lietu jaunai izskatīšanai pēc iepriekšējā tiesas nolēmuma atcelšanas. Lietā tika veikta tiesas izmeklēšana, pārbaudot visus pierādījumus, kā arī aizstāvji pieteica jaunus lieciniekus, kuru liecības tika pārbaudītas tiesas izmeklēšanā. Lietā abiem apsūdzētajiem tika nozīmēta tiesu psihiatriskā ekspertīze. Lietas izskatīšanas gaitā kavējoši apstākļi bijuši arī liecinieku neierašanās uz tiesas sēdēm pēc tiesas uzaicinājuma, un viņi tika vesti uz nākamām sēdēm piespiedu kārtā, kā arī lietas izskatīšanas laikā slimoja cietušās meitenes advokāte.

Tieslietu ministrs pauž nožēlu
Likumā noteiktās izņēmuma tiesības piemērot sodu mīkstinošus nosacījumus nedrīkst kļūt par ikdienas praksi tik smagās apsūdzībās, komentējot tiesas spriedumu šajā lietā marta sākumā, norādīja tieslietu ministrs Bordāns.

Piespriestais sods – brīvības atņemšana uz vienu gadu un soda noteikšanā piemērotais nosacījums par tā mīkstināšanu – vēlreiz apliecina, ka šobrīd par tieslietu prioritāti ir jānosaka tiesvedības procesu efektivitāte un tās kavējošo šķēršļu novēršana. It īpaši tas attiecoties uz tiesvedības ilgumu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuru izdarīšanu nosaka ar brīvības atņemšanu saistītus sodus, uzsvēra Bordāns. Ministrs pauda pārliecību, ka nepieciešams veikt visaptverošu novērtējumu, lai precīzi noteiktu efektīvākos risinājumus reformu īstenošanā, sākot ar pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu un beidzot ar ātru un efektīvu tiesas procesu.

Šajā novērtējumā tiks ņemti vērā ministrijas rīcībā jau esošie, starptautisko ekspertu un Valsts kontroles izteiktās rekomendācijas. Attiecībā uz tiesvedības ilgumiem ministrs atzina, ka jebkurā lietā tiesnesim ir jāizvērtē un, ja nepieciešams, izņēmuma gadījumā jāpiemēro Krimināllikuma 49. 1. panta nosacījums.

Ja tiesa soda noteikšanā kā apstākli soda mīkstināšanai min tiesvedības ilgumu jeb tās nepabeigšanu saprātīgā termiņā, tas nozīmē, ka tiesa to ir vērtējusi, konstatējusi un ņēmusi vērā. Šis pants pats par sevi ir sekas, kas saistītas ar tiesvedības termiņu. Faktiski tas noteic kompensējošo mehānismu personai, ja nav ievērotas tās tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, paskaidroja Bordāns.

Viņš ar nožēlu atzina, ka jāatzīst, ka tā nevar būt labā prakse, piemērojot mazāk stingru sodu nekā likumā noteiktās sankcijas, “jo principā piespriestajam sodam ir jāsasniedz soda mērķis – efektīvs, atbilstošs, pamatots un neizbēgams,” pauda ministrs.

No portāla Jauns.lv