Par savu 13 bērnu ieslēgšanu un spīdzināšanu laulāts pāris saņem 25 gadu cietumsodu

"Man vecāki atņēma man dzīvi," tā par notikušo teica viena no meitām, kuru tiesas materiālos apzīmēja ar pseidonīmu "Džeina Nr.4". Viņa un vēl viena ģimenes atvase liecināja tiesā pret saviem vecākiem, apsūdzot viņus mocīšanā daudzu gadu garumā.  "Bet tagad es šo dzīvi ņemu atpakaļ," savu apsūdzību pabeidza "Džiena Nr. 4."

Turpini tika arestēti pirms gada,kad viens no viņu bērniem izbēga no ģimenes mājas un par notiekošo tajā paziņoja vietējai policijai. Pavisam mājoklī bija ieslēgti bērni vecumā no 2 līdz 29 gadiem.

Brāļi un māsas bija pilnībā izolēti no ārpasaules, viņiem nebija pieejama duša, medicīniskā palīdzība un dažreiz pat pārtika. Daži no viņiem bija sasieti tika turēti nedēļām un mēnešiem.
Meita, kas ieradās tiesā, stāsta, ka dzīve brīvībā ir lieliska. "Es esmu cīnītāja. Esmu stipra un traucos caur dzīvi kā ar spēku mests akmens," savā uzrunā teica "Džeina". 

Luīze aizstāvības runā teica "Atvainojos par visu, kas ir sāpinājis manus bērnus. Es viņus mīlu tā, kā māte vien spēj mīlēt savus bērnus."  

Viens no dēliem, kas tāpat kā māsa personas datu aizsardzības dēļ tiesas materiālos figurēja ar vārdu "Džons Nr.2" piedzīvoto apraksta šādi: "Man nav īsto vārdu, lai pateiktu to, kādi bija apstākļi, kuros es izaugu. Dažreiz es redzu murgus, kuros mani brāļi un māsas ir pieķēdēti un tiek sisti.  Bet tagad tā ir pagātne un es virzos tikai uz priekšu".  Jaunietis iemācījies peldēt, braukt ar velosipēdu un aizrāvies ar skriešanu, daudz laika velta pašizglītībai.  

Turpinu bērni stāsta, ka sākumā viņi tika piesieti pie gultas par nepaklausību, bet ar laiku tas kļuva par ikdienas stāvokli, vēlāk vecāki sāka izmantot ķēdes. 

Tas turpinājās gadiem, līdz viena no meitām - 17 gadus vecai meitenei, izdevās izbēgt pa mājokļa logu un sazvanīt policiju. Meitene atzinās, ka bēgšanu plānoja divus gadus. 

Tiesā abi vecāki raudāja un nožēloja notikušo, cero, ka, neraugoties uz visu, bērni dzīvē sasniegs visu, ko ir iecerējuši. Luīze aizstāvības runā teica "Atvainojos par visu, kas ir sāpinājis manus bērnus. Es viņus mīlu tā, kā māte vien spēj mīlēt savus bērnus."  Viņa arī izteica cerību, ka katram no viņas bērniem Dievs ir paredzējis īpašu plānu dzīvē. 

Deivids, izplūstot asarās, pauda vēlmi turpināt būt emocionāls tuvs ar bērniem, lai gan ikdienā viņi vairs nebūs kopā. Vecākiem, kas nu daudzus gadus pavadīs cietumā, ir liegts sazināties ar bērniem jebkurā veidā - telefoniski, caur sociālajiem tīkliem vai jebkāda veida sarakstē. Viņš arī izteica nožēlu, ja ir kaut kā savām atvasēm kaitējis. 

Savukārt tiesnesis, lasot spriedumu, teica, ka bērni izaugs par krietniem un veiksmīgiem sabiedrības locekļiem par spīti tam, ko viņiem ir nodarījuši vecāki. "Ikviens bērns ir sabiedrības locekli, dāvana visai cilvēcei, kas varbūt atklās ko svarīgu zinātnē, varbūt aizstāvēs savu valsti vai izglābs kādu dzīvību. Vecāku nežēlīgā rīcība var traucēt viņiem sasniegt savus mērķus. Viņu dzīves ir neizbēgami ietekmētas."
 

Avots: BBC.com