Pilsrundāles skolēni aicina atteikties no baloniem

“Plastmasas piesārņojums arī Rundāles novadā ir problēma. Mūsdienās viss ir plastmasas iepakojumos, un pēc tam tos var redzēt arī grāvjos un upēs. Manuprāt, daudzi neapzinās situāciju, tāpēc neiespringst,” "Kas Jauns Avīzei" teic skolēnu domes prezidente Melisa Rence.

Mērķauditorija bijuši Pilsrundāles skolēni, vecāki un skolotāji, taču afišu pamanījuši un Facebook dalījušies jau vairāki tūkstoši. “Ar šo ziņu mēs gribējām atvērt acis cilvēkiem, kas par to iepriekš nebija interesējušies. Jo, ja viens sapratīs, viņš vēlēsies to padot tālāk,” piebilst Melisa.

Atkritumus bieži apēd jūras putni un zivis, turklāt dzīvnieki sapinas nepūstošajos sintētiskajos diegos, ar ko sasieti baloni. 

Gaisā palaistie baloni nekur nepazūd, bet nokrīt ūdeņos, mežā vai pļavā. To ne vienmēr apzinās pat skolotāji – martā aptuveni 2000 pedagogu protesta akcijā Rīgā, prasot lielākas algas, gaisā palaida drazas.

Atkritumus bieži apēd jūras putni un zivis, turklāt dzīvnieki sapinas nepūstošajos sintētiskajos diegos, ar ko sasieti baloni. Tie var aizlidot ļoti tālu, Slīteres nacionālajā parkā zoologs Vilnis Skuja ir atradis Anglijas skolēnu palaista liela balona paliekas.

Kopumā katru gadu pasaulē saražo apmēram 220 miljonus tonnu plastmasas un okeānos nonāk vismaz astoņi miljoni tonnu. Veidojas mirušās zonas, tādu ir jau gandrīz pieci simti, kopējā platība ir līdzīga Britu salu izmēram. Ja visus drazu gabalus saliktu vienā rindā, tos varētu aptīt ap pasauli vairāk nekā 400 reižu.

Teksts: Alekss Pjats, Kas Jauns Avīze

Avots: www.jauns.lv