Skolēni un vecāki gribētu, lai skolā vairāk mācītu dzīvei derīgas lietas
Zināšanas nav vienīgais, ko skolēni un viņu vecāki vēlas sagaidīt no skolas. Būtiski esot mācību saturu un zināšanas vairāk sasaistīt ar reālo dzīvi. Tas ir viens no secinājumiem, kas izskan pērn veiktās aptaujas "Skolēni un vecāki par mācīšanās pieredzi skolās Latvijā" rezultātu prezentācijas pasākumā.
FOTO: Shutterstock.com
Daudzas lietas, kas vēlamības izteiksmē ir izskanējušas aptaujā, mācību saturā jau ir. Cits jautājums - vai skolotāji spēj to visu īstenot.
Pētījums veikts, lai precizētu "Skola2030" ietvaros
pilnveidojamā mācību satura un pieejas akcentus un plānotu sekmīgu
tās īstenošanu.
Pētījuma mērķis bija – noskaidrot vecāku un skolēnu viedokli
par viņiem nozīmīgu mācību saturu, kā arī par viņu pašreizējo
izglītības pieredzi.
Lasītākais
Stāstot par projekta rezultātiem, projekta satura ieviešanas vadītāja stāstīja, ka skolēni un viņu vecāki sagaida, lai skolās mācītu praktiskas un dzīvei noderīgas lietas, piemēram, mājsaimniecības vadīšanu, ienākumu plānošanu, ikdienas darbu plānošanu. Tāpat aptauja rāda, ka skolās, pēc skolēnu un vecāku domām, vairāk jāmāca kritiskā domāšana, pašregulācijas prasmes, ar mentālo un fizisko veselību saistītus jautājumus. Projekta satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa norādīja, ka patiesībā daudzas lietas, kas vēlamības izteiksmē ir izskanējušas aptaujā, mācību saturā jau ir. Cits jautājums - vai skolotāji spēj to visu īstenot.
Četri no pieciem skolēniem uzskata, lai iegūtu labu darbu, uz skolu iet nav nepieciešams.
Skolēniem tika lūgts vērtēt, vai skolā iegūtās zināšanas, viņuprāt, ir noderīgas turpmākajā dzīvē. Minētajam apgalvojumam kopumā piekrīt 73,5% aptaujāto. Pretēju viedokli pauduši 26,5% skolēnu. Pētījumā noskaidrots, ka skolā ir interesanti diviem no trim skolēniem. Vienlaikus četri no pieciem skolēniem uzskata, lai iegūtu labu darbu, uz skolu iet nav nepieciešams. Turklāt vairums jeb 80% skolēnu uzskata, ka skola kopumā ir tikai laika izšķiešana.
Aptaujas dalībnieki minējuši arī vairākus mācību priekšmetus, kuriem būtiski būtu jāmaina saturs un vērtēšanas kritēriji. Šie mācību priekšmeti ir mūzika, vizuālā māksla, sports. Vēl tika uzsvērts, ka mājturībai nebūtu jābūt dzimumumos dalītam mācību priekšmetam. To komentējot, projekta vecākais eksperts Edmunds Vanags sacīja, ka jaunajā mācību saturā ir plānots mājturību turpmāk saukt "Dizains un tehnoloģijas", bet ierasto sportu pārsaukt par "Sports un veselība", tādējādi paplašinot apgūstamo saturu.
Aptaujā piedalījās 737 vecāki no vairāk nekā 300 skolām, kuru bērni mācās no1.-12.klasei, un 3304 skolēni no 327 Latvijas skolām. Vecākiem un skolēniem tika vaicāts par, viņuprāt, svarīgiem izglītības mērķiem, nepieciešamajām izmaiņām mācību pieejā un saturā, kā arī citām lietām, ar ko viņi ikdienā saskaras skolā.
