Ko skolēni un vecāki domā par pašreizējo izglītības kvalitāti skolās

Saistīt zināšanas ar praktiskām, ikdienā izmantojamām lietām, piem., ja mācās matemātiskās darbības, saistīt tās ar iepirkšanos, algas un nodokļu aprēķiniem u.tml. Pasaules un Latvijas vēstures faktus nemācīt atrauti no kultūras un literatūras vēstures faktiem. /Vecāka atbilde/

Piemēram, ‘mājturība’ – bērns sagaida, ka izglītos par to, kā dzīvot patstāvīgi savās mājās. Kāda ir sadzīves tehnika, tās darbības principi; apģērbs – tā kopšana, audumu veidi; sadzīves ķīmija, dizains, telpu apdares materiāli, to veidi. Dažādu komunālo pakalpojumu sniedzēji, to darbības principi. Pārtika, tās aprite; atkritumi, to šķirošana u.tt. " /Vecāka atbilde/

Daudz vairāk jāstrādā ar problēmu risināšanu. Darbs grupās. Jāmāca piedāvāt risinājumu variantus, nevis visu mācību procesu joprojām jābalsta uz to, ka ir viens pareizais risinājums, kas skolēnam vienkārši “jāiekaļ”. /Vecāka atbilde/ 

Nevajag sausas faktu zināšanas no grāmatas, kuras ir tikai un vienīgi nepieciešamas eksāmenam, 
bet skolēnam nav pat skaidrības, kur tālāk tas dzīvē varētu noderēt. 

Spēja novest iesākto līdz galam. Spēja vērtēt padarīto, nesacenšoties ar citiem bērniem, citām skolām. Spēja domāt par sevi kā par varošu, darošu, veiksmīgu. /Vecāka atbilde/

Savstarpēju toleranci, cieņu vienam pret otru un mācīties vienam otru atbalstīt. Risināt konfliktsituācijas. /Vecāka atbilde/

Sociālās zinības ir liekas. Pašreizējā vēstures mācību programma un mācību grāmatas ir katastrofāli sliktā līmenī – pasaules vēsture tiek mācīta atrauti no Latvijas vēstures, kā rezultātā neveidojas skaidra kopaina par vēsturiskajiem notikumiem pasaulē un Latvijā. Vēl varētu mājturību un vizuālo mākslu apvienot vienā kopējā priekšmetā. /Vecāka atbilde/

1) Lai māca kā var nopelnīt naudu. 2) Lai māca par mūsdienīgu mūziku un tās žanriem, apakšžanriem. 3) Lai māca ikdienišķas lietas – kā atvērt bankas kontu, kur iet, kad beidzas pase, un kā to uztaisīt; ko darīt, kad kāds nomirst utt.. 4) Lai māca ikdienišķas mājas lietas – kā nomainīt spuldzīti, novērst krāna tecēšanu, parazītu parādīšanos u.tt.. /8. klases skolēna atbilde/

Kad viena tā skolotāja kaut ko tur atkal murmina, man ir tāda sajūta, ka es esmu bezjēdzīgs dzīvē... 

1) Kā izprast sevi, lai saprastu savas stiprās un vājās puses, kas palīdzētu nākotnes profesijas izvēlei, jo ar testiņiem vien nepietiek, ir vajadzīgi profesionāli cilvēki un kāda saskarsme ar tiem. 2) Praktisko lietu apguvi, kas noderētu dzīvei (kaut kādus sev vajadzīgos likumus, kā nomaksāt rēķinus, kā zināt kaut ko par nodokļiem un tml). /11. klases skolēna atabilde/ 

Kā nopelnīt labu daudzumu naudas nesagandējot savu veselību (garīgo un fizisko), garastāvokli un attiecības ar citiem cilvēkiem. /8. klases skolēna atbilde/

Es uzskatu, ka pārāk lielu uzmanību pievērš mūzikai. Konkrēti runājot – notīm. Vismaz 75% cilvēku nākotnē neizmanto notis. Labi, var mācīties par mūzikas stiliem, vēsturi utt., bet padziļināti mācīties par gammām, mažoriem u.tt. ir nedaudz par daudz. /8. klases skolēna atbilde/

Nevajag sausas faktu zināšanas no grāmatas, kuras ir tikai un vienīgi nepieciešamas eksāmenam, 
bet skolēnam nav pat skaidrības, kur tālāk tas dzīvē varētu noderēt. Gaduskaitļus no vēstures, kuru izpratne par notiekošo mainās līdz ar jaunu valdību. Labāk mācīt vēstures likumsakarības: kāpēc notika tieši tā, kā notika? Kāpēc senči izdarīja to vai citu izvēli? Bet nemācīt, ka Hitlers dzima tajā gadā un mira šitajā. Šādām zināšanām nav nozīmes. /9. klases skolēna atbilde/

Daži skolotāji uzskata ka nedrīkst kļūdīties.

OBLIGĀTI JĀTIEK VAĻĀ NO MEITEŅU UN PUIŠU ATDALĪTAJĀM MĀJTURĪBĀM!! Es vēlos, lai kas nu lasa šo, saprot, cik apgrūtinošas un pazemojošas ir šīs stundas, it īpaši meitenēm, nevaru teikt par puišiem.Viņiem gan jau viss kārtībā griezt savus kociņus ar saviem lielajiem rīkiem. Kāpēc vēl joprojām Latvijas izglītības sistēma paredz, ka meitenes un puiši saņem citādāku izglītību?? Un nē, es nevaru iet zēnu mājturībā, tajā kabinetā nav pietiekams skaits galdu! Tā nav mājturība ar izvēli tekstilapstrādē vai koka apstrādē! Es saprotu pašu mājturības jēgu, ka kaut kas ir jāveido pašam ar rokām, es pati esmu šo pašu priekšmetu mācījusies Anglijā ar pilnībā savādāku pieeju.  /8. klases skolēna atbilde/

Man patīk tas, ko šobrīd māca skolā. Es apzinos to, ka tas viss ir nepieciešams, lai attīstītos mans prāts. BET. Reizēm skolā uzdod pārāk apjomīgus mājas darbus, kurus nav iespējams izpildīt. Nākas zaudēt ļoti daudz laika, ko vajadzētu veltīt miegam. Maniem vecākiem nešķiet normāli, tas, ja katras brīvdienas man ir jāveido dažādi projekti skolai vai arī, ja darba dienās pildu mājas darbus līdz pusnaktij un man neatliek laika parotaļāties ar māsu vai aprunāties ar vecākiem. Skolās nevajadzētu pārbaudīt pilnīgi visas zināšanas, ko skolotāji māca. Es domāju, ka ir iespējams šo apjomu ievērojami samazināt, akcentējot svarīgākās lietas. Mēs visi nevaram kļūt par ķīmiķiem vai fiziķiem, vai arī vēsturniekiem. Visiem skolēniem nav jāmācās visi priekšmeti vienlīdz padziļināti. Manuprāt, vērtīgi būtu, ja skolēniem būtu dota iespēja mācīties to, kas viņiem būs nepieciešams turpmākajā dzīvē. /9. klases skolēna atbilde/

Neuzskatu, ka būtu kas tāds, ko nevajadzētu mācīt. Vienkārši jāmaina mācīšanas metodes, kuras ir novecojušas/nav efektīvas/neveicina produktivitāti. /9. klases skolēna atbilde/

Bija gadījums, kad vairākos priekšmetos viena mēneša laikā bija jāzīmē, un atzīme tika likta nevis par zīmējuma saturu, bet par zīmējuma skaistumu.

Manuprāt, vajadzētu visu, bet sadalīt pa līmeņiem, kas katram patīk. Nevis visiem malt vienu, piemēram – puisis grib būt mūziķis, bet viņam ļoti daudz laika aiziet, lai saprastu fiziku, kura viņam neinteresē, un daudz mazāk laika paliek savām interesēm. /9. klases skolēna atbilde/

Ziedkopas bioloģijā, jambs literatūrā, varbūtības teorija matemātikā (augstākā matemātika kā tāda vidusskolā), jakobīņi vēsturē. Priekš kam jāmācās visas šīs detaļas, ja tiek pazaudēta izpratne par mācību priekšmetu kā tādu? Kam interesē konkrētā detaļa, lai mācās konkrēto priekšmetu padziļināti. /9. klases skolēna atbilde/

Es nedomāju, ka ir mazsvarīgas lietas. Es tikai būtu ļoti pateicīga, ja profesionāļi paši vienotos par mācību saturu, un skolotāji tad mācību stundu ietvaros arī paši varētu tikt galā ar mācīšanu, lai man mājās nebūtu jāstrādā kā skolotāja asistentei un «jātulko» bērnam saprotamās domāšanas kategorijās tēmas, kas it kā tikko apgūtas stundās. Vai vēl ļaunāk –  jāmaksā privātskolotājam, lai iemāca bērnam to, ko it kā vienreiz jau skolotājs klasē ir mācījis. /Vecāka atbilde/

Nevajag “iekalšanu” visos mācību priekšmetos. Apgūtās vielas “trulu atgremošanu” kontroldarbos. Mācību priekšmetiem nav nekādas vainas, ja tas ir komplekss zināšanu un prasmju kopums, ko skolēns rezultātā iegūst. /12. klases skolēna atbilde/

ĻOTI, ĻOTI DAŽI skolotāji:  1. Izmanto dažādas mācību metodes vienā mācību nodarbībā, vairojot iespēju jaunajai informācijai ar asociāciju palīdzību "nosēsties". 2. regulāri ievāc informāciju no skolēniem par šo mācību metožu efektivitāti; 3.  Sagādā materiālus – atskaites lapas ar tēmu nosaukumiem un ar tām saistītiem jautājumiem – apgūtā materiāla novērtēšanai katram individuāli. 4. Katru stundu izmanto kādu jautru un interaktīvu elementu, kas nodarbības sākumā piesaistītu skolēnu uzmanību un uzmundrinātu tos. /12. klases skolēna video/

Īsts, dzīvi mīlošs skolotājs, kurš skolēnu uztver kā līdzās stāvošu pilsoni. Spēj saprasties un palīdzēt. Jaunas zināšanas un prasmes spēj dot caur dzīves prizmu. Iemācīt, bet nevis mācīt, lai dienas beigās bērns var mums, vecākiem, pateikt, ko šodien iemācījies. /Vecāka atbilde/

Pastāsta, kur mācību viela noderēs dzīvē, interesanti stāsta stundas tēmu, var droši paust savu viedokli bez iespējas tikt kritizētam. /7. klases skolēna atbilde/

1. Attiecas pret mani kā pret līdzvērtīgu cilvēku. 2. Saprot, ka visi ir tikai cilvēki. 3. Skolotājs nepaceļ balsi. /12. klases skolēna atbilde/

Ir skolotāji, kas man māca bioloģiju, ģeogrāfiju, fiziku, ķīmiju, kuri ir izveidojuši paši savu sistēmu, kā mācīt. Perfektā balansā ir humors, stingrums. Ir novilktas robežas. Tas palīdz mācīties, ka tu saproti, ka skolotājs ir draugs, bet ne pārāk liels draugs. /8. klases skolēna atbilde/

1. Sasteigtība, par maz laika uzdevuma izpildei. 2. Pietrūkst skaidrības par to, kur es atrodos mācību procesā (kāda ir apgūstamā tēma, kas man ir jāsasniedz, cik daudz jau apgūts un cik vēl jāpagūst izdarīt). 3. Dažkārt jāiekļaujas termiņos (tuvojoties pārbaudes darbam) un apgūtajā mācību vielā mēdz būt caurumi, kas jāapgūst pašam, piemēram, lasot mājās.  /12. klases skolēna atbilde/

Kad viena tā skolotāja kaut ko tur atkal murmina, man ir tāda sajūta, ka es esmu bezjēdzīgs dzīvē... Es nedomāju, ka tas, kad viņa sauc mūs par debīliem palīdzēs... Mazāk mājasdarbus lūdzu, es tā jau guļu tikai 5h... /8. klases skolēna atbilde/

1. Skolotāji bez intereses māca. 2. Skolotāji runā stundās ar tiem cilvēkiem, kuri viņām patīk. 
3. Nav interese mācīties, ja vērtē ar mazāku atzīmi, nekā ir.  /12. klases skolēna atbilde/

Mans bērns ir ļoti kluss un ērts skolotājiem, taču viņam vajag nedaudz vairāk laika, salīdzinot ar citiem klases skolēniem (klase ir stipra), tādēļ bērnam ir ļoti daudz «robu» nenostiprinātu zināšanu dēļ. Apgūtā individuālu vērtējumu: nevis pret vidējo atzīmi klasē, pret izpildītā daudzumu, bet mērīt konkrētā bērna izaugsmi.  /Vecāka atbilde/

Skolotājam vajadzētu dažādot uzdevumus atkarībā no bērna apguves līmeņa, jo bieži bērniem, kas ir ātrāk apguvuši mācību vielu, nekā pārējie, stundās ir garlaicīgi. Šiem bērniem varētu dot papildus uzdevumus vai arī kādus sarežģītākus uzdevumus, lai viņu attīstība neapstātos un viņi nezaudētu motivāciju turpināt apgūt jaunas zināšanas. Vēl stundās vajadzētu izmantot vairāk piemēru no praktiskās dzīves, uzskates materiālus no dzīves, eksperimentus, kas ieinteresētu bērnus zināšanu apguvē. /Vecāka atbilde/

Skolā bieži ir skaļums, un stundās nevar koncentrēties. Bieži stundās skolēni izved skolotāju no pacietības tik tālu, ka skolotājs uzsprāgst un vairs nevar pamācīt, tādēļ tiek iekavētas stundas. /7. klases skolēna atbilde/

Ļoti liels limitējošais faktors ir pārējo temps, labākajiem skolēniem vajadzētu dot papildus uzdevumus un ļaut progresēt tālāk, nevis likt gaidīt uz pārējiem. Manuprāt arī, ir daudz priekšmetu, kas ir nevajadzīgi izvēlētajam novirzienam.  Vairāku novirzienu atšķirības ir minimālas un neļauj izmantot iespējas, ko dod klase kas ir fokusēta uz noteiktu priekšmetu laukumu. Ja tu esi labs visur, tātad tu esi izcils nekur. Vajadzētu mēģināt būt izcilam noteiktā laukā un neuztraukties par citiem. /8. klases skolēna atbilde/

Daži skolotāji uzskata ka nedrīkst kļūdīties.  /7. klases skolēna atbilde/

Skolotājiem savā starpā komunicēt un izvēlēties atšķirīgas metodes: bija gadījums, kad vairākos priekšmetos viena mēneša laikā bija jāzīmē, un atzīme tika likta nevis par zīmējuma saturu, bet par zīmējuma skaistumu. /Vecāka atbilde/

Manuprāt, kontroldarbiem vajadzētu būt daudz mazāk. Tiem jābūt domātiem tam, lai paši saprastu cik labi zinām tēmu, nevis lai kādu apmierinātu ar labu atzīmi. Šobrīd tie ir tēmas beigās, tiem vajadzētu būt vidū, lai tu saprastu, ko zini un ko vēl jāmācās. /8. klases skolēna atbilde/

Manuprāt, atzīmju sistēma ir nekam nederīga, jo skolēni tiecas iegūt labu atzīmi, ne zināšanas. Es vēlētos, lai manas zināšanas netiktu vērtētas. Skolotājam vajadzētu pievērst individuālu uzmanību katram skolēnam, novērtējot izpratni, nevis spēju no galvas iekalt faktus. /7. klases skolēna atbilde/

No skolotājiem trūkst labu vārdu. Pat tad, ja esi izdarījis mazumiņu, bet pareizi, gribas dzirdēt, ka esi malacis! Lai paši skolotāji uz mūsu domām skatās daudzpusīgi, nevis vērtē visus pēc viena principa. /12. klases skolēna atbilde/

Priekšmeti, kurus varētu nemācīties – vizuālā māksla, mūzika, sports. Vismaz tā, kā mēs tos šobrīd mācāmies. Tie ir priekšmeti, kuros nevar vienkārši iemācīties labāk, tur prasa talantu. Un vērtē pēc vispārēja standarta, nevis pēc tavām individuālajām spējām.  /10. klases skolēna atbilde/

Vairāk novērtētu to, vai esmu sapratusi to ideju pamatā, nevis vienkārši iemācījusies informāciju un faktus no galvas. Tāpat man ļoti nepatīk tas, ka sportā vispār liek atzīmes. Manuprāt, nevajadzētu likt vērtējumus, pamatojoties uz fiziskajām spējām un uz to, ko nevari mainīt. /10. klases skolēna atbilde/

Uz doto brīdi mēs daudz laika veltām «robu aizpildīšanai» un mājas darbu izpildei, taču manā ieskatā mums būtu vairāk jārunā par to, ko bērns ir apguvis. Iespējams varētu organizēt pasākumus, kuros bērni apmāca vecākus. Ļoti patiktu, ja bērns nāktu mājās un dotu man izpildīt kādu interesantu, āķīgu jautājumu, tāpat kā mēs mēdzam dalīties ar informāciju/uzdevumiem sociālajos tīklos. Manā ieskatā arī šobrīd to varētu darīt, bet viss ir atkarīgs no skolotāja darba metodēm. /Vecāka atbilde/

"Skola2030" aptaujā piedalījās 737 vecāki no vairāk nekā 300 skolām, kuru bērni mācās no1.-12.klasei, un 3304 skolēni no 327 Latvijas skolām. Vecākiem un skolēniem tika vaicāts par, viņuprāt, svarīgiem izglītības mērķiem, nepieciešamajām izmaiņām mācību pieejā un saturā, kā arī citām lietām, ar ko viņi ikdienā saskaras skolā.