Rīgas Sociālā dienesta vadītājs: "Arvien aktuālāka kļūst vientulības problēma"
Kad nepieciešams rūpēties par savu mammu, tēti vai citu tuvinieku, bet tajā pašā laikā pienākumu darbā nepaliek mazāk, jāmeklē varianti, kā savam tuviniekam palīdzēt. Par senioru iespējām Rīgā stāsta Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Ervins Alksnis.
Raksta publicēšanu atbalsta www.mama-ok.eu. Francijas mājas aprūpes sistēma
senioriem.
Pilns mājas aprūpes pakalpojumu klāsts jūsu
radiniekiem.
No tās nevar aizbēgt, no tās nevar izvairīties. Tā ir
novecošanās, kura agrāk vai vēlāk piemeklē ikvienu.
Domājot par to, kā šo laiku pavadīt pēc iespējas kvalitatīvāk, ir
vērts būt informētiem, kādas iespējas paredz pašvaldības.
Kādi aprūpes pakalpojumi tiek piedāvāti vecākā
gadagājuma cilvēkiem Rīgā?
Pakalpojumu klāsts, kas tiek piedāvāts senioriem, ir plašs un
daudzveidīgs. Ir pieejami pansionāta pakalpojumi, īslaicīgās
sociālās aprūpes gultas, asistentu pakalpojumi un citi. Arvien
aktuālāki paliek sociālās aprūpes pakalpojumi dzīvesvietā, kurā
ietilpst tādi pakalpojumi kā “Aprūpe mājās” (personas aprūpe,
palīdzība ikdienas mājas un sadzīvisku darbu veikšanā), silto
pusdienu piegāde mājās, “Drošības pogas” pakalpojums,
pavadoņa-asistenta pakalpojums, pansijas pakalpojums un aprūpētās
dzīvesvietas pakalpojums. Ar katru no šiem pakalpojumiem sīkāk var
iepazīties Rīgas domes Labklājības departamenta mājas lapā www.ld.riga.lv. Tomēr, kas ir svarīgi –
ikvienam senioram vai tuviniekam ir iespēja atnākt pie mums uz
Rīgas Sociālo dienestu un kopīgi izdomāt, kurš pakalpojums senioram
būtu vispiemērotākais.
Kurš no pakalpojumiem ir pieprasītākais?
Tas noteikti ir pakalpojums “Aprūpe mājās”. Pēdējo gadu laikā šī
pakalpojuma pieprasījumis ir ļoti pieaudzis. Tam redzam divus
iemeslus – viens iemesls ir saistīts ar cilvēku ātrāku novecošanos
un to, ka šo senioru veselības stāvoklis pasliktinās. Tas
atspoguļojas arī veselības aprūpes pieejamībā. Otrs iemesls –
aprūpes pakalpojumi paliek arvien atpazīstamāki. 2018. gadā
sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā saņēmuši 10 649
rīdzinieki. Tam kopumā tika izlietoti vairāk nekā 14 miljoni
eiro.
Pakalpojuma “Aprūpe mājās” nodrošināšanā ik gadu tiek izlietoti vairāk nekā desmit miljoni eiro.
Sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā saņēmēju skaits ik gadu pieaug par aptuveni vienu tūkstoti. Ņemot vērā pēdējo trīs gadu tendences, prognozējams, ka arī 2019. gadā saglabāsies sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, tai skaitā, aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēju skaita un apjoma pieaugums. Pakalpojumu “Aprūpe mājās” nodrošina seši pakalpojuma sniedzēji, ar kuriem ik gadu noslēdzam līgumu. Vairāku gadu garumā tie ir nemainīgi. Rīgas pašvaldība paredz arī alternatīvu aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanas veidu, kad aprūpi mājās veic klienta izvēlēta privātpersona, un pašvaldība sniedz materiālu atbalstu aprūpējamajai personai aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanai. 2018. gadā aprūpes mājās pakalpojumu materiālā atbalsta veidā saņēma 4 778 personas.
Vai ar sešiem pakalpojumu sniedzējiem pietiek?
Jā, šobrīd šis ir pietiekams skaits, lai mēs nodrošinātu
pakalpojumu “Aprūpe mājās”. Tas nav noslēpums, ka šajā jomā ir
darbaspēka trūkums. Šī ir profesija, kas prasa lielu uzmanību, un
veicamie darbi ne katram ir pa spēkam. Aprūpētāji strādā ar
cilvēkiem, kuriem ir arī dažādas saslimšanas – demence, garīga
rakstura traucējumi, arī fiziski ierobežojumi. Ja aprūpētājs dienas
laikā aizies pie diviem vai trīs klientiem, tad viņam ir jābūt
gatavam ar senioru runāt viņam saprotamā valodā. Tas prasa daudz
emocionālo resursu. Tomēr, lai arī speciālistu šajā jomā
trūkst, klients pakalpojumu var saņemt 1-3 dienu laikā, bet
atsevišķos gadījumos tajā pašā dienā, kad pakalpojumam
pieteicies.
Kā īsti izpaužas šī aprūpe mājās? Vai aprūpētājs pie
seniora ierodas konkrētās dienās un laikos vai tad, kad tas
senioram nepieciešams?
Aprūpe sadalās četros līmeņos un tas, kurš līmenis senioram ir
nepieciešams, tiek noteikts pirms pakalpojuma sniegšanas
uzsākšanas. Pirmais līmenis paredz nelielus atbalsta darbus,
savukārt ceturtais līmenis sevī ietver garu darbu sarakstu,
ieskaitot personisko higiēnu, maltītes gatavošanu un citas būtiskas
vajadzības, kuras seniors vairs nespēj sev nodrošināt. Aprūpētājs
pie seniora dodas konkrētās dienās un strādā konkrētu stundu
skaitu. Šīs stundas sastāv no darbiem. Esam noteikuši, ka,
piemēram, pilna ķermeņa mazgāšana cilvēkam tiek veikta divas reizes
mēnesī, nevis tad, kad seniors to vēlēsies. Šī pakalpojuma
ietvaros aprūpējamais cilvēks var saņemt aprūpi līdz 35
stundām nedēļā. Jāsaprot, ka nekur pasaulē seniori netiek
nodrošināti ar pilnu vajadzību grozu. Ja ir nepieciešama diennakts
aprūpe, tad vienmēr pastāv iespēja – institūcija, jeb
pansionāts.
Kādas vēl ir iespējas senioriem galvaspilsētā?
Ļoti daudzas lietas ir atkarīgas no paša cilvēka un tā, cik aktīvi
viņš noveco. Tādēļ Rīgā tiek piedāvātas gana daudz un plašas
iespējas, kas senioriem var ikdienā palīdzēt uzturēt sevi formā gan
fiziski, gan emocionāli. Plašas iespējas ir projekta “Vesels
rīdzinieks veselā Rīgā” ietvaros, kur var apmeklēt vingrošanu,
nūjošanu, Cigun nodarbības. Var apmeklēt Rīgas Sociālā
dienesta dienas centrus un Kopienas centru. Tā ir paša seniora
izvēle – iesaistīties aktivitātes un, iespējams, nenonākt tik ātri
bezpalīdzīgā situācijā, vai nē. Dienas centros un Kopienas centrā
senioriem pašpalīdzības grupās ir iespēja mācīties valodas, apgūt
jaunas prasmes rokdarbos, dziedāt, dejot, spēlēt mūzikas
instrumentus, apgūt datora lietošanas prasmes. Tas viss veicina
domāšanu un aktivizē smadzeņu darbību. Turklāt šie
cilvēki nav vieni, bet iegūst paziņas ar līdzīgām interesēm. Tas
palielina seniora dzīves kvalitāti.
Kas šobrīd ir galvenās risināmās problēmas sociālajā
jomā Rīgā?
Gluži tāpat kā jebkurā citā, tas ir nepietiekamais finansējums. Ja
atvēlēto līdzekļu ir vairāk, tad ir iespējams piedāvāt plašākas
iespējas senioriem. Mēs to darām ar tiem līdzekļiem, kas mums ir.
Diemžēl visā pasaulē notiek resursu pārdale. Sociālā joma
paliek pēdējā.
Ar kādiem izdevumiem jārēķinās senioram, ja viņš vēlas
izmantot pakalpojumu “Aprūpe mājās”?
Pakalpojuma samaksa atkarīga no seniora ikmēneša ienākumiem. Rīgas
pašvaldība pilnībā apmaksā sociālās aprūpes pakalpojumu
dzīvesvietā, ja personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu
ienākumi nepārsniedz 430 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim.
Rīgas pašvaldība daļēji apmaksā sociālās aprūpes pakalpojumu
dzīvesvietā, ja persona un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu
ienākumi pārsniedz 430 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim.
Savukārt pašvaldība neapmaksā pakalpojumu, ja persona ir
finansiāli nodrošināta, un spēj pati pilnā apmērā segt izdevumus
par nodrošinātajiem aprūpes pakalpojumiem. Būtiski ir arī pieminēt,
ka aprūpes pakalpojumus par pilnu maksu bez Rīgas pašvaldības
piesaistes persona var arī pirkt tieši no sociālo pakalpojumu
sniedzēja.
Kā vērtējat, cik zinoši ir seniori par piedāvātajām
iespējām?
Tie ir patiešām reti gadījumi, kad seniors nezina neko. Informācija
ir plaši pieejama, turklāt ikviens var atnākt arī pie mums uz
vietas un uzzināt par sev vai savam tuviniekam piemērotāko
pakalpojumu. Reizēm cilvēki izvēlas doties pie pakalpojuma
sniedzēja bez sociālā dienesta starpniecības, jo uzskata, ka
sadarbošanās ar dienestu uzliks sava veida nabadzības zīmogu, tomēr
šādi domāt ir aplami. Sociālais dienests ir vienīgā institūcija
Latvijā, kurai ir tiesības un pienākums izvērtēt sociālos
pakalpojumus un nav starpības, kāds ir cilvēka materiālais
stāvoklis.
Kāda šobrīd kopumā ir senioru labklājība un, kādas būtu
lielākās risināmās problēmas?
Tas, ko redzu un dzirdu – arvien aktuālāka kļūst vientulības
problēma, jo bērni un mazbērni ir devušies strādāt uz ārzemēm vai
daudz strādā tepat. Laika rūpēm par vecākiem vai vecvecākiem
neatliek pārāk daudz. Jāatzīst, ka pastāv arī kombinētās problēmas
sociālajā un veselības jomā. Pakalpojumu klāsts varētu būt
lielāks, īpaši cilvēku grupai, kuriem ir garīga rakstura
traucējumi. Būtiska loma ir sadarbībai no visām pusēm. Saeimā ir
Labklājības un veselības komiteja, bet tajā pašā laikā Labklājības
ministrija un Veselības ministrija norāda uz otra kļūdām. Tā
nevajadzētu būt. Tikpat būtiska ir sadarbība star darbiniekiem un
klientiem, kas ne vienmēr ir uz attīstību vērsta.
MAMA-OK ir alternatīva tradicionālajam pansionātam.
Pakalpojums sniedz pilnu pakalpojumu klāstu un drošības līmeni senioriem, kas vēlas palikt savā dzīvesvietā. Pakalpojums līdzinās pansionātam - "pansionāts mājās", tas nodrošina aprūpi, ēdināšanu, medikāciju, dzīvesvietas adaptāciju, sociālo stimulāciju, drošības kontroli.