Glābējs: Neviena sēne vai oga nav dzīvības vērta
Ik gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) steidzas palīgā cilvēkiem, kuri ir nomaldījušies mežā. Salīdzinot ar visa gada rādītājiem, vasaras mēnešos mežā apmaldījušos cilvēku skaits ir vislielākais, kas ir skaidrojams ar to, ka cilvēki dodas mežā, lai sēņotu un ogotu, bet aizmirst par savu drošību.
2018.gadā ugunsdzēsēji glābēji izglāba 55 mežos vai purvos apmaldījušos cilvēkus, arī šogad VUGD palīdzība bija nepieciešama jau vairākiem cilvēkiem, kuri bija apmaldījušies. Kurzemes pusē šovasar šādi izsaukumi nav bijuši, raksta portāls Liepajniekiem.lv Iemesli, kādēļ cilvēki apmaldās ir dažādi – kāds aizraujas ar sēņošanu un ogošanu un nepamana, kur aizgājis, bet cits uzticas ierīcēm, kuras izlādējas vai sēņo sev nepazīstamās vietās.
Lai neapmaldītos mežā, negūtu pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu, pietiks, ja iedzīvotāji ņems vērā dažus vienkāršus ieteikumus.
Vēl pirms došanās mežā, informējiet savus piederīgos par to, kurā vietā plānojat sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad plānojat atgriezties no meža. Šāda komunikācija ir svarīga, jo ļaus glābējiem jūs operatīvāk atrast, ja tāda palīdzība būs nepieciešama.
Iemesli, kādēļ cilvēki apmaldās ir dažādi – kāds aizraujas ar sēņošanu un ogošanu un nepamana, kur aizgājis, bet cits uzticas ierīcēm, kuras izlādējas vai sēņo sev nepazīstamās vietās.
Arī izvēloties apģērbu, jāpiedomā ne tikai par to, kā pasargāt sevi no ērcēm un čūskām, bet arī par to, lai glābējiem būtu vieglāk jūs ieraudzīt, tāpēc apģērbam un galvassegai jāizvēlas spilgtas un košas krāsas, vai uz tumša apģērba jāvelk atstarojošo vesti.
Vēl ļoti svarīgi mežā nedoties vienatnē – ugunsdzēsēji glābēji saprot, ka katram ir savas slepenās sēņošanas un ogošanas vietas, un tomēr – neviena sēne vai oga nav to vērta, lai apdraudētu dzīvību. Ja mežā dosieties kompānijā – gan spēsiet viens otram palīdzēt, gan izsaukt palīdzību.
Analizējot iepriekšējo gadu izsaukumus jāuzsver, ka arī dodoties mežā atpūsties, nedrīkst aizmirst par savu veselību. Pat ja plānots ieskriet mežā tikai pēc sēnēm vienai mērcītei, jāņem līdzi pirmās palīdzības piederumi, kā arī, ja ikdienā ir jālieto kāds medikaments, tad pārliecinieties, ka tas arī ir paņemts līdzi. Mugursomā vajadzētu ielikt arī ūdens pudeli un šokolādi - apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju.
Ja mežā dosieties kompānijā – gan spēsiet viens otram palīdzēt, gan izsaukt palīdzību.
Vēl svarīgi, lai līdzi būtu uzlādēt tālrunis. Ja būs nepieciešama palīdzība, varēsiet izsaukt palīdzību.
Šeit gan atgādinām, ka ja ir nācies apmaldīties, tad telefona bateriju vajadzētu pietaupīt saziņai ar operatīvajiem dienestiem, nevis, gaidot palīdzību, apzvanīt radus un draugus stāstot par notikušo. Vēl svarīgi paņemt līdzi kabatas lukturīti, jo tas tumsā ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī ļaus glābējiem jūs ātrāk atrast.
Ierodoties mežā palūkojieties visapkārt – dzelzceļš, ceļi, pieturas nosaukums, zīmīgi koki vai dabas objekti var būt labi orientieri apmaldīšanās gadījumā. Pievēršot uzmanību apkārt esošajām lietām un objektiem jūs apmaldīšanās gadījumā palīdzēsiet glābējiem saprast kā esat pārvietojušies pa mežu un, kur jūs atrodaties.
Aicinām sekot līdzi laikam un nepalikt mežā līdz tumsai, jo tad atrast izeju no sveša meža būs praktiski neiespējami. Arī tad, ja saprotat, ka esat apmaldījies un paša spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, nekrītiet panikā! Panika kļūs par jūsu ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā nespēsiet objektīvi novērtēt radušos situāciju. Apsēdieties, atpūtieties, centieties noorientēties apvidū un tikai tad uzsāciet atpakaļceļu. Nemēģiniet sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tādējādi jūs varat ieiet mežā vēl dziļāk. Centieties saklausīt, kas jums apkārt atrodas – ja tuvumā atrodas šoseja, ceļš vai dzīvojamā māja, tad nekautrējieties doties uz turieni un pajautāt pareizo virzienu līdzcilvēkiem.
Līdzīgi padomi noderēs arī gadījumos, ja esat apmaldījies purvā – meklējot atpakaļceļu rūpīgi pārbaudiet ik vietu, kur plānojat spert soli un vislabāk to ir darīt ar garāka koka palīdzību. Ja tomēr iekrītat purvā vai akacī, tad tikai mierīgas un apdomātas darbības palīdzēs jums izglābties. Strauji un haotiski vicinot rokas un kājas jūs tikai vēl dziļāk iestigsiet purvā vai iegrimsiet akacī. Tāpēc šādos gadījumos mēģiniet atrast jebko, aiz kā varētu pieturēties vai aizķerties un lēnām izvilkt sevi ārā.
Ja saprotat, ka pašu spēkiem nespēsiet izkļūt no meža, tad nekavējoties zvaniet glābējiem pa tālruni 112 un nosauciet tiem pēc iespējas konkrētākus orientierus – kurā vietā iegājāt mežā, cik ilgi uzturaties mežā, kādus dabas vai cilvēka veidotus objektus esat šķērsojis vai, kam esat pagājis garām. Atcerieties, ka jebkurš sīkums var palīdzēt glābējiem jūs atrast!
Jānis Pošeiko, VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris