Līst pirmās asinis - jauniete uz elektroskūtera Rīgas centrā smagi notriec gājēju Dainu

Katrīna Krievāne "Facebook" dalījusies ar video no novērošanas kameras, kur viņas māte Daina redzama guļam uz ietves – 13. augustā uz ietves Rīgas centrā Dzirnavu ielā viņu no mugurpuses taranēja elektroskūtera braucēja.

Uz ietves vairs nav droši
“Rezultātā smadzeņu satricinājums, darbaspēju zudums. Laimīgā kārtā esmu dzīva un neesmu paralizēta. Kurš man tagad kompensēs ārstēšanās u.c. izdevumus, ja vainīgā sevi par tādu neuzskata, viņa nekur nemācās un nestrādā?” feisbukā vaicā pati cietusī. Šķiet, pašlaik Dainas vienīgā iespēja ir vērsties tiesā ar civilprasību pret skūteristi…

Noteikumi nav sakārtoti, tāpēc gājējs ir nepasargāts no nenormālajiem skūteristiem, velo braucējiem, kuri ir tik hipsterīgi un forši, kuriem ir pilnīgi vienalga!

Cietusī apstiprina, ka noteikti cīnīsies par taisnību. Elektroskūtera vadītāja, gados jauna meitene, Valsts policijas darbiniekiem notikušo esot skaidrojusi aptuveni tā: “Mēs abas kaut kā saskrējāmies.” Braucēja arī piebildusi, ka Daina pa ielu gājusi “šķībi”. Par meitenes sarunu ar likumsargiem Dainai izstāstījis viņas vīrs, kurš tobrīd jau bija atsteidzies uz negadījuma vietu.

“Noteikumi nav sakārtoti, tāpēc gājējs ir nepasargāts no nenormālajiem skūteristiem, velo braucējiem, kuri ir tik hipsterīgi un forši, kuriem ir pilnīgi vienalga! Kuri ieliek austiņas, čilo ar acīm apkārt un neskatās!” sašutusi ir cietušās meita, atgādinot, ka ir nerakstīti noteikumi, likumi un karma.

IZLASI ARĪ: Negadījumu statistika ar elektriskajiem skreriteņiem + ceļu satiksmes noteikumi, kas jau tagad jāievēro

No 14 gadiem līdz 20 kilometriem
Rakstītie likumi vēl tikai top. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju pašlaik izstrādā noteikumus to lietošanai. Regulējumu varētu ieviest līdz nākamajai vasaras sezonai. Tiek pētīts, kā šo jautājumu risina Vācijā, Francijā un citās valstīs. Pašreiz plānots, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma – tāds pats ierobežojums noteikts arī daudzās citās Eiropas valstīs. Minimālā prasība būtu riteņbraucēja apliecības iegūšana, kas neattiektos uz tiem skūteristiem, kuriem ir autovadītāja apliecība vai sasniegts 18 gadu vecums.
Paredzēts, ka maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem nedrīkstētu pārsniegt 20 kilometrus stundā. Elektriskajiem skūteriem būtu atļauts primāri pārvietoties pa veloceliņiem. Vietās, kur nav divriteņu infrastruktūras – pa ietvi, netraucējot gājējus, ar ātrumu, kas nav lielāks par sešiem kilometriem stundā, bet atsevišķos gadījumos arī izbraukt uz brauktuves. Pasažieru pārvadāšana ar elektrisko skūteri būtu aizliegta.

Paredzēts, ka maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skrejriteņiem nedrīkstētu pārsniegt 20 kilometrus stundā. Pasažieru pārvadāšana ar elektrisko skūteri būtu aizliegta.

Līdzīgi kā ar mopēdiem un velosipēdiem, arī elektrisko skūteri būtu aizliegts vadīt personai, kurai alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors teic, ka visas šīs idejas tiks nodotas sabiedrības apspriešanai un jaunais regulējums varētu būt gatavs uz nākamo sezonu.

Berlīnē aizliedz atstāt uz ietves
Tikmēr Berlīnē plāno ieviest stingrākus noteikumus elektrisko skrejriteņu lietotājiem, aizliedzot tos atstāt uz ietvēm jebkurā vietā. Kopš šo skrejriteņu atļaušanas pirms divarpus mēnešiem ieradums atstāt tos jebkurā vietā un nereti bezrūpīgais braukšanas stils raisa sašutumu berlīniešu vidū, tāpat kā tas vērojams arī Rīgā. Berlīnes transporta pārvaldes amatpersonas pēc tikšanās elektrisko skrejriteņu iznomātājiem paziņoja, ka nolemts izveidot uz ielām īpašas zonas, kurās atstāt skrejriteņus. Kopš jūnija vidus Berlīnē negadījumos ar elektriskajiem skrejriteņiem nopietni cietuši septiņi cilvēki un 27 citi guvuši vieglākas traumas. Vairumā gadījumu nelaime notikusi skūteristu bezrūpīguma dēļ. Turpmāk policija stingrāk vērsīsies pret šādiem braucējiem.

Arī Parīzē, kur ir aptuveni 20 000 skrejriteņu, varas iestādes aizliegušas atstāt tos uz ietvēm. Atļautais ātrums braukšanai ar šādiem skrejriteņiem Francijas galvaspilsētā noteikts līdz 20 kilometriem stundā vai astoņiem kilometriem stundā gājēju zonās.

"Bolt" Rīgā klājas labāk nekā Parīzē

Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma "Bolt", iepriekš "Taxify", jūlijā pārtrauca elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumu sniegšanu Parīzē, par iemeslu minot lielo konkurenci, vandalismu un sarežģītos likumus. Vienlaikus "Bolt" paziņoja, ka neplāno pilnībā aiziet no Parīzes, bet nogaidīs, līdz situācija uzlabosies.
"Bolt" preses pārstāve Karina Kaze norāda, ka citās pilsētās tādu problēmu neesot: “Skrejriteņu nomā pašlaik darbojamies sešās pilsētās – Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Viļņā, Kauņā un Madridē. Šajās pilsētās viss norit labi un cilvēki pret skrejriteņiem izturas atbildīgi.” Parīze bija pirmā pilsēta, kurā pērn rudenī "Bolt" sāka piedāvāt elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

"Bolt Mobility" tehniskais direktors ir igauņu uzņēmējs Kīts Sīlats, un to reklamē olimpiskais čempions, sportista karjeru beigušais sprinteris Useins Bolts. Latvijā šovasar elektrisko skūteru nomas pakalpojumus sāka piedāvāt trīs uzņēmumi. Vietējais jaunuzņēmums "Fiqsy" Rīgā nodrošina 350 skrejriteņu nomu, "Bolt" – simt, Lietuvas "CityBee" – 150 skrejriteņu.

Avots: Jauns.lv