Igaunijā pieaug bērnu saindēšanās ar zelējamo tabaku "Snus". Kā ir Latvijā?

Kaimiņvalsts mediķi satraukti, ka pēdējā gada laikā pusaudžu vidū popularitāti ieguvusī zelējamā tabaka un nikotīna spilventiņi, kas līdzīgi tējas paciņām, ir kaitīga narkotiska viela, kas jauniešus nākotnē pamudinās smēķēt tradicionālās cigaretes, un šie produkti nav nemaz tik nekaitīgi, kā tiek reklamēts.
 

Zelējamā tabaka pārvēršas par zelējamo nikotīnu
Tallinas laikraksts „Postimees” raksta, ka aizvien vairāk Veselības departamenta informatīvais tālrunis saņem zvanus no vecākiem, kuri stāsta, ka viņu bērni saindējušies ar „Snus” jeb nikotīnu. Līdz nesenam laikam zelējamo tabaku bija aizliegts tirgot visā Eiropas Savienībā, izņemot Zviedriju, bet nu tā parādījusies arī Somijā un Igaunijā. Tātad tepat netālu – pie mūsu robežām, un tā jau iekaro mūsu jauniešus.

Latvijas likumdošana aizliedz tirgot zelējamo nikotīnu orālai lietošanai, ja tās sastāvā ir tabaka. Tomēr kāds uzņēmējs atradis likuma caurumu un tagad pašā Rīgas centrā - Krišjāņa Barona ielā – atvēris bodi, kurā pārdod „nikotīna spilventiņus”, tos pat reklamējot kā „Snus”. Formāli šos spilventiņus nevar uzskatīt par zelējamo tabaku, jo to sastāvā nav tabakas. Tie izgatavoti uz augu bāzes ar rabarberu, tropu augļu, mentola, lakricas un citām garšām. Tas arī bijis par iemeslu tam, ka gluži likumīgi tagad var tirgot zelējamo nikotīnu ar visai līdzīgu nosaukumu kā „Snus” – „Skruf”.

Tomēr Latvijas tīņu vidū jau labu laiku pazīstams arī „Snus”. Pavasarī trauksmi cēla vairāki Valmieras vecāki, jo viņu bērni stāstīja, ka zelējamā tabaka bez problēmām ir dabūjama pilsētas skolās. Šogad policija arī konfiscējusi vairākus tūkstošus zelējamās tabakas bundžiņu, bet pērn Rīgā uzgājusi pat nelegālu zelējamās tabakas ražotni.

Bērns iet gulēt ar tabaku aiz vaiga
Igaunijā pēdējā pusgada laikā divas reizes palielinājušies satraukto vecāku signāli par „Snus” popularitāti bērnu vidū. Kaimiņvalsts Veselības departamenta Saindēšanās informācijas centra vadītāja Mare Odera pastāstījusi, ka kāda māte, liekot bērnu gulēt, viņam aiz vaiga atradusi zelējamās tabakas pikuci. Vecāko klašu skolēni pēc „Snus” sakošļāšanās un „kaifa saķeršanas” sakošļāto neizmet vis atkritumu spainī, bet gan izkaltē un pārdod jaunāko klašu skolasbiedriem.

Arī Latvijā ir „Snus” cienītāji. Par to liecina fakts, ka pirms trijiem gadiem portālā manabalss.lv tika uzsākta parakstu vākšana par „Snus” legalizāciju. Tiesa gan, atsaucība šai iniciatīvai ir niecīga – līdz šim no nepieciešamajiem 10 000 parakstiem savākti tikai 130.

Vecāko klašu skolēni pēc „Snus” sakošļāšanās un „kaifa saķeršanas” sakošļāto neizmet vis atkritumu spainī, bet gan izkaltē un pārdod jaunāko klašu skolasbiedriem.

Iniciatīvas iniciatori skaistiem vārdiem apvārdo cilvēkus: „Milzīga daļa sportistu izvēlās lietot zelējamo tabaku nekā smēķēt. Tas varētu rast risinājumu pasīvo smēķētāju problēmām. Diemžēl Latvijā nav atļauts veikalos tirgot zelējamo tabaku, taču ir atļauts to lietot sasniedzot pilngadību. Vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, kad tika izstrādāts Smēķēšanas ierobežošanas likums, zelējamā tabaka netika iekļauta pārdodamo tabakas preču sarakstā. Un nevis tāpēc, ka pret to kāds krasi protestēja, bet gan tāpēc, ka šis tabakas veids Latvijā nebija populārs un pēc tā nebija pieprasījuma. Tomēr šobrīd Latvijā zelējamās tabakas pieprasījums ir milzīgs!”
 

Šogad Latvijā konfiscēti desmitiem tūkstošu zelējamās tabakas iepakojumu
Pavasarī Valmieras skolasbērnu vecāki bija ne pa jokam satraukušies par zelējamās tabakas izplatību pusaudžu vidū. Viņi stāstīja, ka pie skolām tā tiek tirgota un izplatīta, un to pamēģinājuši pat 12 gadus veci bērni. Policija arī atklājusi gadījumu, kad skolēni lieto zelējamo tabaku. Kāda skolnieka māte Latvijas televīzijai pastāstīja, ka zelējamo tabaku lietojot visai daudzi vienaudži: „Meitenes mazāk, bet reti kurš zēns starp trīspadsmit, četrpadsmitgadniekiem nelieto”.

Tāpat vecāki satraukti, ka zelējamo tabaku var visai brīvi pasūtīt un iegādāties internetā un pēc tam to saņemt pa pastu. Vienas bundžiņas cena ar pārdesmit zelējamā nikotīna „tējas maisiņiem” maksā no četriem līdz sešiem eiro.

 

Aprīlī Zemgalē aizturēja piecu personu grupu, kurai konfiscēja ievērojamu daudzumu nelegālo cigarešu un alkohola, tai skaitā arī 37 000 bundžiņu ar zelējamo tabaku, ziņoja Valsts policija. Savukārt pirms gada policija vienā no Rīgas mikrorajoniem konstatēja speciāli aprīkotas telpas tabakas ražošanai. Apskates laikā tika konstatēts, ka tur ražota apritē aizliegtā zelējamā tabaka. Policisti kādā angārā atsavināja 20 000 bundžiņu ar zelējamo tabaku.

Zelējamā tabaka un nikotīns veicina vēzi un rada citas veselības problēmas 
To, ka zelējamās tabakas jeb zelējamā nikotīna joma Latvijā tā īsti vēl nav apzināta, apliecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrisko attiecību speciālista Ginta Georga Muraševa Jauns.lv teiktais: „Šis (zelējamās tabakas jautājums) tomēr nebūs SPKC jautājums. Mūsu pārziņā vairāk būs smēķējamā tabaka”. Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību pārstāve Austra Straume Jauns.lv piebilda: „Dati par „Snus” izplatību Latvijā nav apkopoti, tajā skaitā par saindēšanas gadījumiem. Praksē ir  novērots, ka daži jaunieši „Snus” epizodiski lieto, bet teikt, ka tā ir masīvā problēma, pēc mūsu novērojumiem, nevarētu”.

Par „Snus” izplatību un tā radītajām sekām Straume pastāstīja: „Kaut arī Latvijā nav atļauts „Snus” pārdot, jaunieši sekmīgi to iegādājas interneta veikalos. Atšķirībā no cigarešu smēķēšanas „Snus” lietotāji neapdraud apkārtējos un viņiem pašiem nav plaušu bojājuma, ko rada cigarešu dūmos esošās toksiskās vielas, bet visas nikotīna kaitīgās iedarbības saglabājas, tajā skaitā - ātra atkarības iestāšanās, kā arī sākot lietot, to parasti lieto lielā daudzumā.

Pusaudžu resursu centra speciālists Nils Sakss Konstantinovs brīdina, ka „Snus” pārdozēšana var izraisīt roku trīci, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu un galvas reiboņus.

 
„Snus” lietošana noteikti nav uzskatāma par veselīgāku smēķēšanas alternatīvu. Jāpiebilst, ka Skandināvijas valstīs ir būtiski augstāka lūpas un mutes dobuma vēža izplatība šī tabakas veida popularitātes un pieejamības dēļ”.

Savukārt Pusaudžu resursu centra speciālists Nils Sakss Konstantinovs brīdina, ka „Snus” pārdozēšana var izraisīt roku trīci, paātrinātu sirdsdarbību, elpas trūkumu un galvas reiboņus.

Latvijā pagaidām saindēšanās ar nikotīna spilventiņiem nav konstatēta
Savukārt Veselības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Maira Kalniņa Jauns.lv teica:

„Zelējamā tabaka, kas ir plaši lietota Zviedrijā un tiek apzīmēta ar nosaukumu snus (snoos), ir smalki sasmalcinātas tabakas lapas un iepakotas mazos, lietošanai gatavos maisiņos. Tos ievieto un tur starp lūpu vai vaigu un smaganām, lai zelētu zināmu laiku.

Atbilstoši definīcijai Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (turpmāk – Tabakas likums), košļājamā tabaka paredzēta vienīgi košļāšanai, zelējamā tabaka ir orālai lietošanai paredzēts bezdūmu tabakas izstrādājums.

Latvijā ir aizliegts laist tirgū gan košļājamo tabaku, gan zelējamo tabaku. Aizliegums noteikts Tabakas likuma 3. pantā. Aizlieguma ievērošanu kontrolē Valsts policija un pašvaldības policija.

Produkts, kurš parādījies tirdzniecībā Latvijā pēdējo mēnešu laikā, bet Igaunijā sākts tirgot jau agrāk, ir Zviedrijā ražots, nikotīna produkts, kas nesatur tabaku. Nikotīnu saturošais maisījums iepakots, noformēts un lietojams tieši tāpat kā tradicionālais snus – aizliekot aiz vaiga. Tomēr tā nav zelējamā tabaka, jo maisījums tabaku nesatur. Tā kā šis maisījums nesatur tabaku, pašlaik uz to neattiecas Tabakas likumā noteiktais aizliegums izplatīt Latvijā. Absolūti nepareizi ir uzskatīt, ka šis maisījums neapdraud veselību tādēļ, ka nesatur tabaku. Gluži pretēji – nikotīns ir toksiska viela un tam ir ātra iedarbība. Tas iedarbojas gan lokāli, gan arī uz perifēro un centrālo nervu sistēmu. Pētījumu dati liecina, ka, lietojot jebkādus nikotīnu saturošus līdzekļus grūtniecības laikā, iespējami nervu sistēmas attīstības traucējumi bērnam. Nikotīns ir atkarību (gan fizisku, gan psiholoģisku) izraisoša viela.  Pārdozēšanas simptomi ietver sliktu dūšu, vemšanu, pastiprinātu siekalošanos, sāpes vēderā, caureju, svīšanu, galvassāpes, reiboni, dzirdes traucējumus un izteiktu vājumu.

Inspekcijai ir saņēmusi vairākus iesniegumu saistībā ar šo nikotīna paciņu tirdzniecību un lietošanu, bet līdz šim nav zināmi apstiprināti saindēšanās gadījumi”. 

No portāla Jauns.lv