Imants Rezebergs par koronavīrusu: Labākā profilakse - personīgā higiēna

Ķīnā šobrīd arī pastāv aizdomas par vēl 12167 inficētām personām. Ārpus Ķīnas reģistrēti 82 inficētu personu gadījumi 18 dažādās valstīs. Kopumā konstatēti 170 nāves gadījumi (Ķīnas valdība gan šorīt paziņojusi lielāku mirušo skaitu – 213). Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien izsludinājusi starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā. Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad apstiprinājies pirmais vīrusa nodošanas gadījums no cilvēka cilvēkam, kas reģistrēts ārpus Ķīnas. Latvijā pagaidām inficēšanās ar vīrusu nav konstatēta.

Ar šādu ārkārtas situāciju veselības jomā nesaskaramies pirmo reizi. Latvija ar līdzīgiem izaicinājumiem saskārās 2003.-2004. gadā, kad pasaule cīnījās ar SARS. Tā kā tajā laikā biju Sabiedrības veselības aģentūras direktors, šobrīd ir mazliet déjà vu sajūta. Šobrīd saistībā ar koronavīrusu sabiedrības un politiķu interese ir tāda pati kā toreiz. “Skaidrojāmies” visās iespējamās komisijās un komitejās. Toreiz ar kādu žurnālisti mēģināju saderēt par to, vai SARS sasniegs Latviju vai nē. Nesaderēja. Pareizi darīja, jo būtu zaudējusi – nesasniedza. 

Tā laika un šodienas vienojošais faktors ir dr. Jurijs Perevoščikovs, epidemiologs un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, kam šobrīd ir atbildes vai vismaz skaidrojumi par visiem jautājumiem. Atliek tikai ieklausīties.

 Būtiskākie vīrusa apkarošanas pasākumi visefektīvāk veicami un tiek veikti pašā slimības perēklī – Ķīnā. 

No savas puses varu tikai spekulēt, bet tomēr būtisks ir arguments, ka mirstība no SARS pašlaik ir 5 reizes lielāka nekā no koronavīrusa šobrīd. Pašlaik nav vakcīnas, lai novērstu 2019-nCoV infekciju.  Labākais veids, kā novērst infekciju, ir izvairīties no saskares ar šo vīrusu. Jārēķinās, ka būtiskākie vīrusa apkarošanas pasākumi visefektīvāk veicami un tiek veikti pašā slimības perēklī – Ķīnā. 

Tomēr, atgādinot, ir vērts atcerēties un ievērot profilaksi, lai novērstu elpceļu vīrusu izplatīšanos. 

Ābeces patiesības, kas jāatceras vienmēr, lai maksimāli sevi pasargātu no inficēšanās, arī ar konkrēto gaisa pilienu infekciju: 

    1. Mazgāt rokas ar ziepēm vai arī dezinficēt ar alkoholu
    2. Ar nemazgātām rokām neaiztikt seju, degunu, muti, acis.
   3. Šķaudīt salvetē, kuru pēc tam izmest atkritumos. Alternatīvi, bez salvetes – šķaudīt kaut vai elkonī, bet ne plaukstā. 
   4. Slimam esot, palikt mājās un sazināties ar ārstu telefoniski. Izvairīties no tuvas saskarsmes ar saslimušajiem.

Koronavīrusi ir liela vīrusu saime, kas izplatīta daudzām dažādām dzīvnieku sugām, ieskaitot kamieļus, liellopus, kaķus un sikspārņus.  Retos gadījumos dzīvnieku koronavīrusi var inficēt cilvēkus un pēc tam izplatīties starp cilvēkiem, piemēram, kā gadījumos ar MERS un SARS.

Kad MERS un SARS ir izplatījušies starp cilvēkiem, domājams, ka tas notika galvenokārt ar elpošanas pilienu palīdzību, kas izveidojās, kad inficēta persona klepoja vai šķaudīja, līdzīgi kā izplatās gripa un citi elpceļu patogēni. SARS un MERS izplatīšanās starp cilvēkiem parasti notiek kontakta rezultātā. Ir svarīgi atzīmēt, ka tas, cik viegli vīruss izplatās starp cilvēkiem, var atšķirties.  Daži vīrusi ir ļoti lipīgi (piemēram, masalas), savukārt citi vīrusi ir mazāk lipīgi.  Ir svarīgi to zināt, lai labāk izprastu ar šo vīrusu saistīto risku.  

Atgriežoties pie šodien aktuālā koronavīrusa, par ko vēl daudz jāsaprot. Uzliesmojuma avots un vīrusa izplatības pakāpe Ķīnā vēl nav zināmi. Lai arī pašreizējā izpratne par vīrusu joprojām ir ierobežota, vairums saslimšanas gadījumu, kas fiksēti, ir bijuši salīdzinoši viegli – par smagi saslimušiem uzskatāmi apmēram 20% inficēto. Vienlaikus jāatzīst, tāpat kā to atzīst PVO, ka saslimušo skaits ir satraucošs. Šobrīd tas, ko reāli iespējams darīt, ir ļaut institūcijām darīt savu darbu un personīgā līmenī ievērot profilakses pasākumus, kas, lai gan reizēm daudzi tam negrib ticēt vai arī noslinko, tomēr var ievērojami samazināt inficēšanās potenciālu.  
 

Lai arī pašreizējā izpratne par vīrusu joprojām ir ierobežota, vairums saslimšanas gadījumu, kas fiksēti, ir bijuši salīdzinoši viegli – par smagi saslimušiem uzskatāmi apmēram 20% inficēto. 

Kas šajā laikā arī ir svarīgi, īpaši ņemot vērā to zibens ātrumu, kādā izplatās dažādas sazvērestības teorijas, viltus ziņas un pat klaji kaitnieciskas ziņas – tāpat kā pret savu veselību, tā arī pret saviem līdzcilvēkiem un valsts iedzīvotājiem jāizturas ar atbildību. Ar pašu koronavīrusu jau tiešām pietiek rūpju gan sabiedrības veselības speciālistiem, gan ikvienam no mums, tāpēc, pirms padot tālāk viltus ziņas, padomājam divreiz, pārbaudām avotus un domājam līdzi.  

*Imants Rezebergs ir Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas, Latvijas Veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas biedrs.