Pensiju sistēmai nākotnē draud sabrukums

OECD pētījumā "Pensions at a Glance" 2019 kā darbspējīgu apskatījusi iedzīvotāju grupu 20 līdz 64 gadu vecumā. Šogad pensionēšanās vecums Latvijā 63 gadi un deviņi mēneši un turpmākajos gados tiks palielināts, līdz 2025. gadā sasniegs 65 gadus.

Pārāk maz strādājošo
Eksperti lēš, ka visās OECD valstīs kopumā līdz 2060. gadam iedzīvotāju skaits minētajā vecuma grupā samazināsies par desmit procentiem, bet Latvijā par teju 40 procentiem.
Eksperti uzsver, ka senioru īpatsvara pieaugums, vienlaikus samazinoties strādājošo skaitam, nākotnē radīs draudus pensiju sistēmai. Vietā piebilst, ka arī daļa strādājošo algas saņem no valsts un pašvaldību budžetiem, tātad no nodokļu maksātājiem.

Latvijas seniori strādā čaklāk
Vienlaikus secināts, ka nodarbinātība grupā no 55 līdz 64 gadiem Latvijā augusi salīdzinoši straujāk nekā citās OECD valstīs. Vidējais rādītājs ir aptuveni 17%, bet Latvijā tie ir gandrīz 30 procentu. Vēl tikai Vācijā, Slovākijā, Ungārijā un Nīderlandē ir novērojams straujāks pieaugums.

Senioru nodarbinātība Latvijā pieaugusi teju trīs reizes straujāk nekā 25 līdz 54 gadu vecuma grupā, arī šis pieaugums ir viens no lielākajiem OECD valstīs.

Prognozēts, ka līdz 2060. gadam Latvijā dzimstība pieaugs no pašreizējiem 1,72 līdz 1,8 dzimušajiem uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot Eiropas Savienības (ES) vidējo provizorisko rādītāju 2060. gadā – 1,7 dzimušie.

Drīz vajadzēs 100 000 darbinieku
Tomēr ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis norādījis, ka demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.
Pēdējo divu desmitgažu laikā dzimstība kritusies, tāpēc trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai šīs sistēmas funkcionēšanai jau līdz 2023. gadam papildus vajadzēs 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs “risināma tikai ar imigrāciju”.

Ekonomists skaidro, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, jau tagad būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus.

Avots: "Kas Jauns Avīze", Jauns.lv