Par darbinieku un darba devēju attiecībām ārkārtējās situācijas laikā. Piespiedu dīsktāve, pašizolācija un "iesprūšana" ārzemēs
Latvijā ir līdz 14. aprīlim izsludināta ārkārtēja situācija, lai ierobežotu COVID-19 izplatību. Izsludinātā ārkārtas situācija ietekmē vai var ietekmēt arī darbiniekus un darba devējus, tāpēc ir būtiski visiem iesaistītajiem kopīgi sadarbojoties rast iespējami veiksmīgākus dažādu problēmu situāciju risinājumus.
Normatīvajos aktos ne vienmēr ir ietverts precīzs un skaidrs
risinājums katrai situācijai, tomēr, izmantojot tiesību normu
iztulkošanas metodes, var rast taisnīgāko un pragmātiskāko
risinājumu šajā ārkārtas situācijā.
Protams, būtiska loma šajā situācijā ir arī darbinieku pārstāvjiem
(arodbiedrībām) un darba devēju organizācijām, kuras sociālā
dialoga ietvaros var rast konkrētam uzņēmumam vai nozarei
atbilstošāko risinājumu, tādējādi iespējami efektīvāk nodrošinot
gan darbinieku, gan arī darba devēju interešu aizsardzību.
Ko Darba likums paredz, ko darbinieks un darba devējs
var darīt šādā situācijā?
- Darba likums nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās
darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Taču likumā ir
teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu,
savstarpēji vienojoties. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā
var vienoties par darba līguma grozījumiem, tādējādi atrisinot
vienu vai otru situāciju, kas radusies saistībā ar COVID – 19
izplatību. Šādiem darba līguma grozījumiem, ja tādi tiek veikti, ir
jābūt kā brīvas gribas izpausmei.
- Notiekošais vienlīdz skar gan darbinieku, gan darba devējus.
Tāpēc situācijā, kad darba veikšana ikdienas režīmā tiek būtiski
ietekmēta, primāri būtu ieteicams izvērtēt tādus risinājumus, kas
ir iespējami saudzīgāki attiecībā pret darbiniekiem.
- Atbilstoši likumam, darbiniekam ir pienākums veikt tos
darbus, kurus viņš ir uzņēmies. Savukārt darba devējam ir pienākums
nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai
darbinieks varētu savu darbu izpildīt. Arī šajā ārkārtas situācijā
ir iespējami risinājumi. Piemēram, tie var būt gan darba laika
pielāgojumi, gan arī kā darba izpildes vietas pielāgojumi. Proti –
ir iespējams vienoties, piemēram, par nepilna darba laika
noteikšanu, par darba veikšanu attālināti, vai citiem darba
organizēšanas veidiem.
- Darbinieks un darba devējs nepieciešamības gadījumā var
vienoties arī par tādiem risinājumiem, kas saistīti ar dažāda veida
atvaļinājumu izmantošanu. Piemēram, drīkst vienoties
par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanu šajā laikā. Darba
devējam nav tiesību piespiest darbinieku doties atvaļinājumā bez
darba samaksas saglabāšanas. Taču darbinieks var pieprasīt šāda
atvaļinājuma piešķiršanu vai arī puses, ņemot vērā ārkārtas
situāciju, var vienoties par šādu atvaļinājumu. Būtiskais ir
atcerēties, ka par šādu atvaļinājumu netiek maksāts.
- Darba likums regulē arī situācijās, kad darbiniekam ir
nodrošināma atlīdzības izmaksa arī gadījumā, ja darbinieks neveic
darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Likumā gan nav sniegts izsmeļošs
uzskaitījums, tomēr atsevišķi COVID-19 saistītie pasākumi var būt
uzskatāmi par attaisnojošu gadījumu, kad darba devējam ir pienākums
izmaksāt atlīdzību darbiniekam, kurš neveic darbu.
Ko Darba likums saka par dīkstāvi, kas var rasties šajā
situācijā?
- Dīkstāve ir situācija, kad darba devējs darbinieku nenodarbina
vai nepieņem darbinieka darbu. Darba likumā paredzēts, ka
atlīdzība ir izmaksājama arī tad, ja notiek dīkstāve. Likums gan
nenosaka dīkstāves noteikšanas iemeslus, tādējādi par dīkstāvi ir
uzskatāmas visas situācijas, kad darba devējs objektīvu apstākļu
dēļ nevar nodarbināt darbinieku vai arī nepieņem darbinieka
darbu.
Taču – ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ, darba devējam
atlīdzība nav jāizmaksā.
- Būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku
sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski
ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā
Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus.
- Likumā arī teikts, ka situācijās, kad darba devējs nevar
nodarbināt darbinieku darba līgumā nolīgtā darba izpildei (lai
novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju
apstākļu izraisītas sekas), viņam ir tiesības norīkot darbinieku
arī darba līgumā neparedzētu darbu veikšanai. Taču – ne ilgāk par
vienu mēnesi gada laikā, bet dīkstāves gadījumā - ne ilgāk kā
uz diviem mēnešiem viena gada laikā. Par darba līgumā neparedzētu
darbu veikšanu darba devējam ir pienākums izmaksāt atbilstošu darba
samaksu, kuras apmērs nedrīkst būt mazāks par darbinieka
iepriekšējo vidējo izpeļņu.
Ko darīt, ja darbinieks ārkārtas situācijas dēļ nevar veikt
savus pienākumus?
- Īslaicīga prombūtne nav pamats uzteikt darba līgumu. Darba
likumā ir regulēta arī rīcība situācijā, kad darbiniekam nav
iespējams veikt darbu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu
ārkārtēju apstākļu dēļ. Likumā ir skaidri noteiktas darbinieka
tiesības uz īslaicīgu prombūtni. Par šādu īslaicīgu prombūtni
darbiniekam savlaicīgi ir jāpaziņo darba devējam. Vienkāršāk sakot,
darbiniekam pēc iespējas ātrāk ir jāinformē darba devējs par to, ka
ir iestājušies objektīvi iemesli, kādēļ darbinieks nevar ierasties
darbā. Piemēram, valstu noteikto ceļošanas ierobežojumu dēļ persona
nevar savlaicīgi atgriezties Latvijā.
Ko darīt, ja darbiniekam nepieciešama
pašizolācija?
- Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar
veikt savus darba pienākumus saistībā ar ieviestajiem drošības
pasākumiem, situācijas var būt atšķirīgas un tādējādi ir rūpīgi
vērtējamas. Piemēram, ja darbinieks ar darba devēja rīkojumu ir
bijis komandējumā vai darba braucienā, vai bijis nosūtīts veikt
darbu citā ES vai EEZ valstī un viņam pēc atgriešanās no vīrusa
skartās valsts vai teritorijas ir jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā,
tad šāda situācija būtu uzskatāma par attaisnotu prombūtni un darba
devējam būtu pienākums izmaksāt noteikto atlīdzību.
Savukārt, ja šāda situācija ir radusies tāpēc, ka darbinieks pats
ir devies uz COVID -19 skartajām valstīm vai teritorijām, tad, kad
valsts pārvaldes iestādes ir aicinājušas atturēties no šāda veida
braucieniem, darba devējs varētu izvērtēt atlīdzības izmaksu par šo
laikposmu.
- Ja darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa, tad slimības
naudas un slimības pabalsta izmaksa tiek veikta atbilstoši
normatīvo aktu noteikumiem. Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību
regulē Ministru kabineta noteikumi “Darbnespējas lapu izsniegšanas
un anulēšanas kārtība”, savukārt slimības naudas un slimības
pabalstu izmaksu regulē likums “Par maternitātes un slimības
apdrošināšanu”.
Papildus informācija darbiniekiem un darba devējiem ir meklējama
arī Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē www.vdi.gov.lv .
Esošajā situācijā normatīvo aktu piemērošana var radīt
neskaidrības, tādēļ aicinām darba devējus un darbiniekus, un
arodbiedrības mēģināt rast domstarpību risinājumus savstarpējās
pārrunās, iecietīgi vienam pret otru un nepieciešamības gadījumā
vērsties Valsts darba inspekcijā elektroniski vai zvanot (kontakti
pieejami Valsts darba inspekcijas tīmekļvietnē).