Kā ar attālināto mācību organizēšanu veicas 67 gadus vecai nelielas skolas skolotājai. Pieredze
Skolēnu brīvlaiks skolotājiem bija rosīgs. Šajās dienās bija jāpārplāno stundas un jāsagatavojas attālinātās mācīšanās procesam. Kā ar to visu veicās kādas nelielas skolas 67 gadus vecai vēstures skolotājai? Lūk, viņas pārdomas.
Visi priekšdarbi ir veikti, skola ir sagatavojusies. Kā veiksies reāli dzīvē, redzēsim, kad attālinātā mācīšanās reāli sāks īstenoties.
Esam pavisam neliela skola – mums ir mazliet virs 50 bērniem, neskaitot bērnudārza vecuma audzēkņus. No visiem skolēniem divām 6. klases meitenēm – dvīņumāsām – mājās nav atbilstošu iekārtu, lai attālinātā mācīšanās varētu notikt. Redzēs, kā veiksies ar nodrošinājuma sagādāšanu viņām. Tā jau sacīja, ka meklēs iespējas, lai palīdzētu arī tiem bērniem, kuriem nav ne datora, ne planšetes, ne atbilstoša telefona. Izskanēja ideja, ka abām māsām varētu ļaut nākt uz skolu, piemēram, divas reizes nedēļā, tomēr skolas valde pieņēma kategorisku lēmumu, ka tā tomēr nedarīs drošības apsvērumu dēļ. Katrā ziņā pašai skolai nav lieku ierīču, ko bērniem piedāvāt lietošanai mājās. Es gan domāju – ja arī māsām iedos datorus, vai viņas tiešām pašas spēs ar tiem tik galā, neskatoties uz to, ka skolas programmā informātika tomēr ir. Lai arī citiem bērniem vairāk vai mazāk ir iespēju mācīties attālināti, situācijas ir dažādas – kādam galīgi vecs dators, citam ierobežots interneta apjoms, vēl kādam pieejams tikai sadauzīts telefons ar internetu.
Operatīvas izmaiņas stundu plānos
Sākoties attālinātajām mācībām, ir mainījušies stundu plāni. Katram
mācību priekšmetam atvēlēta pa stundai nedēļā, atskaitot
matemātiku, latviešu valodu. Es mācu vēsturi no 6. līdz 9. klasēm.
Man pēc standarta plāna ir paredzētas divas mācību stundas nedēļā
- viena pasaules vēstures un viena Latvijas vēstures stunda.
Kad notika sapulce par attālināto mācīšanos, skolas vadība mani
informēja, ka arī man būs tikai viena stunda nedēļā pēc manas
izvēles – kas nu kurai klasei vairāk nepieciešams. Protams, šīs
izmaiņas neskar 9. klasi, kurai paliks 2 stundas nedēļā, jo viņiem
ir jāgatavojas noslēguma eksāmeniem. Esmu jau izlēmusi, kā es
darīšu, bet, protams, ja būs nepieciešams, savus plānus
koriģēšu.
Zinošākie skolotāji parādīja resursus internetā, ko varēsim izmantot attālinātās mācīšanas laikā. Tomēr, lai pavisam labi saprastu, kas un kā, nepietiek ar skatīšanos, pašam jādara.
Pagājušā nedēļā bija viena diena, kad sanācām kopā visi skolotāji, izrunājām organizatoriskos jautājumus, pārstrādājām stundu plānus. Zinošākie skolotāji parādīja resursus internetā, ko varēsim izmantot attālinātās mācīšanas laikā. Tomēr, lai pavisam labi saprastu, kas un kā, nepietiek ar skatīšanos, pašam jādara.
Ar datoriem uz “jūs”
Lai arī stundu plāni man ir gatavi, es ar datoriem esmu uz “jūs”,
tādēļ man ir nepieciešams otrs cilvēks, kas palīdzētu tikt iekšā
interneta vietnēs, lai es šos plānus varētu novadīt līdz skolēniem.
Man palīgā būs kolēģe, kura jau tikusi gala ar saviem darbiem un
varēs mani konsultēt. Es nekad neesmu izmantojusi Uzdevumi.lv, man
nepieciešams, lai kolēģe palīdz tur atrast vēstures sadaļu un
nepieciešamos uzdevumus, ko piedāvāt bērniem patstāvīgai
pildīšanai. Bet esmu pārliecināta, ka man ar nelielu palīdzēšanu
viss izdosies. Man ir arī mazdēls, kurš reizēm palīdz tikt galā ar
kādiem tehnoloģiju jautājumiem. Šobrīd gan viņš ir Rīgā, tāpēc
nāksies izlīdzēties ar konsultācijām pa telefonu.
Mazbērni stāsta, ka no vairākiem skolotājiem jau brīvlaika nedēļas vidū saņēmuši no skolotājiem pirmās nedēļas uzdevumus. Arī vairāki mūsu skolas skolotāji ar šo uzdevumu ļoti ātri un laikus tika galā. Bet tie ir tie skolotāji, kuriem darbošanās internetā nekādas grūtības nesagādā.
Lai 9. klases skolēniem neveidotos robi zināšanās, esmu plānojusi ar nākamo nedēļu izstrādāt individuālus uzdevumus katram bērnam, kam tas nepieciešams.
Nepieciešamības gadījumā – individuālais
darbs
Interesanti un savā ziņā atvieglojoši, ka,
piemēram, Uzdevumi.lv darbus uzreiz pēc izpildīšanas
automātiski labo un vērtē. Vienīgi citi skolotāji man stāstījuši,
ka tur pieejamie uzdevumi esot viegli, līdz ar to man mazliet bail,
ka līdz ar to tie būs virspusēji. Tāpēc ceru, ka skola klātienes
formā drīz atsāksies un trūkstošo varēs izrunāt klasē – tas vairāk
attiecas uz skolu beidzējiem. Domāju, ka par citām klasēm tik
daudz nav jāsatraucas. Ja nu akurāt kaut kas šajā mācību gadā
paliks nepagūts, to varēs izdarīt nākamā mācību gada sākumā, kad
pāris nedēļas paredzētas iepriekšējā gada mācību vielas
apgūšanai.
Lai 9. klases skolēniem neveidotos robi zināšanās, esmu plānojusi
ar nākamo nedēļu izstrādāt individuālus uzdevumus katram bērnam,
kam tas nepieciešams. Tas šobrīd ir mazo skolu ieguvums –
neskatoties uz to, ka strādāsim attālināti, vajadzības gadījumā ir
viegli strādāt ar katru bērnu individuāli.
Gudri skolotāji un atbalstoši vecāki
Uzskatu, ka vidusskolēni par visiem simts procentiem var tikt galā
ar mācību vielu, apgūstot zināšanas attālināti. Lielām problēmām
nevajadzētu būt arī bērniem no 5. līdz 9. klasei. Lai process
noritētu veiksmīgi, skolotājiem vienkārši jārīkojas gurdi un
pārdomāti.
Salīdzinoši grūtāk varētu iet mazajiem bērniem, kuri vēl nemāk paši
organizēt savu darbu. Tas, cik labi veiksies šo klašu grupai, ir
atkarīgs tieši no vecāku atbalsta un viņu spējām stāties skolotāju
vietā.