Izmisums un dusmas: vecākiem jāstrādā un paralēli jāmāca bērni! Pieredze un psihologa ieteikumi

Šobrīd noslēdzas attālinātās mācīšanās pirmā nedēļā. Tas ir milzīgs pārbaudījums ne tikai internetam, bet arī vecākiem, kas pēkšņi nonākuši situācijā, kad viņi tiek nostādīti plaša profila skolotāju, pavāru un apkopēju lomās, bet vienlaikus netiek atcelta viņu kā darbinieku un naudas pelnītāju loma.  Daļa vecāku jau pirmajās dienās ir tuvu izmisumam un matu plēšanai – jaunais režīms strādājošos vecākus pamatīgi iztukšo. 

Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir jāatbalsta savi bērni mācībās un vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā ir jādomā par to, lai saglabātu darba vietu un nopelnītu iztiku. Tajā pašā laikā informatīvajā telpā izskan viedoklis, ka visiem vienkārši ir jāpielāgojas jaunajai situācijai, jāpārskata ikdienas darbu sadalījums un jāļauj bērniem vairāk darboties pašiem. Kamēr viena sabiedrības daļa, esot karantīnā, lasa grāmatas, stundām vēro putnus tiešsaistē, tikmēr cita daļa nesaprot, kā jaunajos apstākļos un pienākumu gūzmā izdzīvot.

Kamēr viena sabiedrības daļa, esot karantīnā, lasa grāmatas, stundām vēro putnus tiešsaistē, tikmēr cita daļa nesaprot, kā jaunajos apstākļos un pienākumu gūzmā izdzīvot.

“Arī es vēlos valsts atbalstu!” – Indra Faksa, vientuļā mamma 2 dēliem, juriste
Jau pēc dažām jaunajā režīmā pavadītajām dienām Indra, vientuļā mamma, kas audzina divus 2. klases skolēnus, ir sapratusi, ka šādi pilnvērtīgi dzīvot nav iespējams. Kad apkārt tiek spriests par valsts atbalstu uzņēmumiem un apdraudētajām nozarēm, Indra uzskata – arī vecāki, kas šobrīd ir iegrūsti jaunajā situācijā, ir pelnījuši valsts atbalstu.

Jāatzīmē, ka Indra ar atbildību cenšas pielāgoties jaunajai situācijai un ņem vērā padomus, lai pārvarētu šo laiku – rītos ceļas agrāk par bērniem, plāno dienu un atbalsta bērnus mācībās. Bet tas nepalīdz Indrai justies labi un tikt ar visu galā.

Indra raksta: “Sākšu ar to, ka esmu 2 dēlu (dvīņu) mamma, mani abi dēli mācās 2. klasē katrs savā centra skolā. Katrs savā skolā tādēļ, lai viens otram netraucētu, lai būtu iespēja patstāvīgi attīstīties. Esmu atbildīga mamma, jau dažas dienas pirms 14.03. pārorganizēju savu darbu tā, lai varu strādāt no mājām un kopā ar bērniem ievērot visus drošības ieteikumus, t.i., neapmeklēt kopīgu sanākšanu vietas (jebkādu), uz veikalu ejam pa vienam, nebraucam ar sabiedrisko transportu, mazgājam rokas, dezinficēju visu un visus, tai skaitā kopīgās kāpņu telpas daļu līdz savam dzīvoklim, utt.
23.03.2020. sākās skolas gaitas mājās. Šodien ir otrā diena.
Esmu kļuvusi par matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas, dabaszinību, sporta, mūzikas, vizuālās mākslas, sociālo zinību, ētikas un mājturības skolotāju.
Bērniem 1-4.klasei darbu uzdevumi tiek iesūtīti e-klasē vai mykob, tie ir jāizpilda un daļa (lielāka vai mazāka) atskaišu, t.i., fotogrāfiju, video formā jāiesūta skolotājiem.

Kad lai es izdaru to darbu, ar kuru pelnu naudu, lai to visu iepriekšējo varētu nodrošināt?

Skolotāji ir centušies, lai padarītu bērniem mācību procesu interesantāku, piemēram, atrodi youtube to un to, izgatavo kopā ar vecākiem smilšu vai sāls spilventiņu sporta nodarbībām, ko varēs izmantot, veic pētījumu un izgatavo Latvijas karti ar ģimenes locekļu dzimšanas vietām, izskaties kopā ar vecākiem fotogrāfijas, sagatavo pētījumu. Papildus parastie matemātikas, latviešu valodas, angļu valodas mājas darbi un ikdienas stundu darbi.
Atgādinu – šodien ir tikai otrā mācību diena šādā režīmā! Tie ir sākuma uzdevumi!
Kā Jums, cienījamie, kungi un dāmas, šķiet, otrās klases (šeit jālasa arī pirmās, trešās un ceturtās) skolnieks patstāvīgi šo spēj izdarīt? Lai cik arī ģeniāls bērns nebūtu.
Šobrīd audzinu savus dēlus viena, mums visi vecvecāki, diemžēl, ir miruši, mana māsa ar ģimeni dzīvo citā valstī, tēta māsa ar ģimeni dzīvo citā valsti, draudzenēm un kaimiņiem ir savi bērni un savas ģimenes.
Man bez visa iepriekšējā bērni ir vismaz 3 reizes dienā kārtīgi jāpabaro, jāsagādā viss, ko likt mutē, jāparūpējas, lai visiem ir tīras mutes un apģērbs, lai mani bērni brīvajos brīžos nesagāž kāda kaimiņa šķūnīti vai neizsit ar futbola bumbu kādu rūti. Galīgā cūkkūtī mājās arī negribās dzīvot, tad es strādāju attālināti (tikai īsti pati nesaprotu kad man tas iznāk) :)
Paldies Dievam, mani bērni šobrīd ir veseli!
Kad lai es izdaru to darbu, ar kuru pelnu naudu, lai to visu iepriekšējo varētu nodrošināt?”

Pilnu Indras Faksas viedokli “Mammas dvēseles kliedziens! Ne par to, ka ir grūti, bet es arī gribu valsts atbalstu!” lasi šeit. 

4 bērnu mammas Daces Helmanes panākumu atslēga – 5 vērtīgi paradumi
Savā pieredzē, kā pārdzīvot šo laiku un padarīt to vieglāku visai ģimenei, dalās Dace Helmane, 4 bērnu (14, 7, 4 un 1 gadi) mamma, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja. Dace stāsta, ka šādā režīmā – strādāt no mājām un vienlaikus mājās rūpēties par kādu no bērniem, darbojas jau 9 gadus un ir pieradusi pie šāda situācijas. 

Dace uzsver, ka nav vienas receptes, kā ar to tikt galā, tomēr ir daži paradumi, kurus ir vērts apgūt, lai atvieglotu savu ikdienu. Šie paradumi noteikti palīdz sekmēt privātās un darba dzīves līdzsvaru.  
Jāpiemin, ka šajos laikos cilvēki bieži piemirst par citām lomām kā vien par savu darbinieka un nu jau klāt nākušo “bērna skolotāja” lomu. Taču ir jāatceras par visām savām lomām un nedrīkst, arī krīzes apstākļos, fokusēties tikai uz darbu.

Pieci paradumi, kurus Dace ir ieviesusi savā dzīvē:
    • Nedēļas plānošana jau svētdienā
    • Agra celšanās – plkst. 5
    • Dienas pielāgošana bērnu ritmam
    • Svarīgāko darbu darīšana, kad bērni ir aizņemti (guļ, dodas pastaigā ar dzīves biedru)
    • Līdzvērtīga un loģiska pienākumu sadale ģimenē.

Pilnu rakstu 5 vērtīgi paradumi darba un privātās dzīves balansam. Pieredzē dalās Dace Helmane lasi šeit.

Skolas psiholoģe: “Mammai un tētim gribas būt mammai un tētim”
Komentējot esošo situāciju, Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo norāda, ka ir pilnīgi normāli, ka mammai un tētim gribas saglabāt savas tradicionālās lomas nevis pēkšņi kļūt par skolotāju. Tomēr pieaugušajiem ir jāsaprot, ka situācija ir nopietna un tā jāpieņem. Viņa norāda dažas lietas, ko vērts ņemt vērā vecākiem, lai vieglāk samierinātos ar esošo situāciju un no krīzes mēs visi iznāktu laukā jau nedaudz zinošāki, lietpratīgāki un kompetentāki.

    • Šis laiks ir lielisks emociju treniņš. Pieaugušajiem ir jāiemācās kontrolēt jūtas un emocijas un jāsāk domāt racionāli. Nevajadzētu tērēt savu enerģiju emocijās, bet virzīties uz mērķi.

    • Ņem vēra, ka šī mācību nedēļa nav tika daudz par konkrētās vielas apgūšanu! Prasmes, ko bērns šajā laikā var trenēt, noderēs visai tālākajai dzīvei – izprast uzdoto uzdevumu, mācīties patstāvīgi un regulāri, domāt līdzi mācībām un visam, ko daru.

    • Ļoti svarīgi veidot dialogu – ar skolu, pedagogiem, citiem vecākiem, saviem bērniem un citām atbalsta personām. Nepalikt ar savām jūtām vienam. Šis noteikti nav laiks, kad mammai vienai pašai ir jāvar viss.

    • Ja vecākiem vēl pēc nedēļas mācībām liekas, ka jāsēž ir pus diena ar sākumskolas bērniem pie mācību grāmatām – ir jāvēršas pēc palīdzības. Skolas atbalsta personāls darbojas arī šajā laikā – speciālie pedagogi, psihologi, logopēdi. Īpaši vērts to ir izmantot, ja bērns jau iepriekš ir apmeklējis šos speciālistus.

    • Nav vajadzīgs “visu ziloni apēst uzreiz” un ar visiem uzdevumiem tikt galā uzreiz. Tas, ja bērns spēs tikt galā ar vienu nelielu uzdevumu, bet patstāvīgi, viņu iedrošinās un cels viņa pašapziņu.

    • Nedēļas nogalēs – vecāki atkal ieņem tradicionālās lomas. Ļoti svarīgi šajā laikā ir mācības nolikt malā un veltīt laiku atpūtai, fiziskām aktivitātēm un sarunām.

Visu rakstu "Mamma un tētis negrib būt skolotāji! Kā samierināties? Psiholoģes viedoklis" lasi te.