Pie koronavīrusa nav vainojami sikspārņi, bet gan cilvēki

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kas var lidot. Šī spēja ļauj tiem izplatīties no nelielas sikspārņu kopienas līdz pat plašiem apgabaliem. Tas nozīmē, ka viņi var uzkrāt milzīgu skaitu patogēnu (baktēriju, vīrusu) vai dažādas slimības. Lidošana sikspārņiem pieprasa milzīgu daudzumu pūļu, tāpēc viņu imūnsistēma ir kļuvusi ļoti specifiska.

‘’Kad viņi lido, viņiem ir ļoti liela ķermeņa temperatūra, kas imitē drudzi,’’ stāsta Endrjū Kaunheims, Londonas Zooloģijas biedrības savvaļas dzīvnieku epidemioloģijas profesors. ‘’Tas notiek vismaz divreiz dienā - viņi izlido lai paēstu un tad atgriežas. Un tā patogēni, kas sikspārnī ir izveidojušies, ir pielāgojušies augstai ķermeņa temperatūrai.’’

Profesors bilst, ka tas rada potenciālu problēmu, kad šīs slimības pāriet uz citu sugu. Piemēram, cilvēkiem drudzis ir aizsardzības mehānisms, kas paaugstina ķermeņa temperatūru, lai iznīcinātu vīrusu. Tātad sikspārnī attīstīto vīrusu cilvēka ķermenis, visticamāk, pats nevar iznīcināt.

Keita Džounsa, Londonas Universitātes koledžas ekoloģijas un bioloģiskās daudzveidības katedras vadītāja.

‘’Sikspārņu vai citu savvaļas sugu zoonozes izplatīšanās cēloņi gandrīz vienmēr - vienmēr- ir pierādīti kā cilvēku uzvedības sekas,’’ profesors Kaunheims turpina. ‘’To izraisa cilvēka darbības.’’

‘’Mēs iznīcinām dzīvnieku biotopus. Dzīvnieki pārojas un sajaucas dīvainos veidos, kā nekad agrāk tas nav noticis. Ielu tirgū ir dzīvnieki, kas iesprostoti būros viens uz otra.’’

Tas, kas cilvēcei būtu jāizprot, ir: sikspārņi nav vainīgi, tieši otrādi, viņi varētu palīdzēt rast risinājumu. 

‘’Būtībā tas, kā mēs mijiedarbojamies ar viņiem, ir izraisījis patogēnu pandēmisku izplatīšanos.’’ Profesors piebilda, ka sikspārņu imūnsistēma ir slikti izprotama un var sniegt svarīgus norādījumus. ‘’Izpratne par to, kā sikspārņi tiek galā ar šiem patogēniem, var iemācīt mums, kā ar tiem tikt galā, ja tie izplatās cilvēkiem.’’

Tiek minēts, ka vīrusi tikai vairāk pieaugs, jo cilvēku ir ļoti daudz un mēs visi mūsdienās esam cieši saistīti. Iespēja, ka arī turpmāk vīrusi turpinās izplatīties ir liela, jo mēs degradējam dabu. Vainojama ir biotopu iznīcināšana, tātad biotopu atjaunošana ir risinājums. 

‘’Nav pareizi pārveidot mežu lauksaimniecībā bez izpratnes par to, kā tas ietekmē klimatu, oglekļa uzkrāšanos, slimību rašanos un plūdu risku,’’ teic profesore Keita Džounsa.

Informācija: CNN