Kas notiek ar uzkrāto pensijas kapitālu?

Finanšu tirgos ir vērojams svārstīgums, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju visā pasaulē. Raugoties vēsturiski, izmainoties vai svārstoties dažādiem procesiem pasaulē, vienlaikus vērojamas svārstības finanšu tirgos, kas vēsturiski jau notikušas vairākkārt (visi atceramies, piemēram, iepriekšējo krīzes periodu). 

Attiecībā uz pensiju ieguldījumiem ienesīguma pieaugums un zaudējums ir neatņemama daļa no ieguldījuma procesa. Tādejādi šobrīd svarīgi un pareizākā rīcība ir nogaidīt līdz stabilitāte finanšu tirgos atjaunojas, atceroties, ka pensiju uzkrājums ir ilgtermiņa ieguldījums. 

Tomēr, lai pasargātu tos iedzīvotājus, kuriem šobrīd jādodas pensijā, no krīzes izraisītā fondēto pensiju kapitāla uzkrājuma samazināšanās, pēc Labklājības ministrija rosinājuma ir veikts grozījums “Valsts fondēto pensiju likumā”, paredzot, ka cilvēkiem, kuri pieprasīs vecuma pensiju, ir tiesības uz laiku līdz 2021. gada 30. novembrim atlikt fondēto pensiju kapitāla izņemšanu.  Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimai. 

Šobrīd svarīgi un pareizākā rīcība ir nogaidīt līdz stabilitāte finanšu tirgos atjaunojas, atceroties, ka pensiju uzkrājums ir ilgtermiņa ieguldījums. 

Vienlaikus atgādinām, ka ļoti būtisks jautājums ir risku izvērtējums dažādām vecuma grupām - jo ilgāks laiks ir līdz pensijas vecumam, ieteicams izvēlēties aktīvāku ieguldījumu stratēģiju, savukārt tiem, kam palikuši tikai daži gadi līdz pensijai -  labāk neļauties pārāk lielam riskam.

Vienlaikus esošo pensiju izmaksas nodrošina pašreiz strādājošie, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vecuma pensiju izmaksu nodrošināšanai gadā nepieciešami 2.1 miljardi eiro (2020.gadā), kam netiek tērēts fondēto pensiju shēmas dalībnieku uzkrātais kapitāls.