Šogad Lieldienu laikā ciemošanās pie tuviniekiem un draugiem ir aizliegta

Ministrijā uzsvēra, ka nav pieļaujama arī situācija, ka, piemēram, cilvēks darba dienās dzīvo vienā vietā, piemēram, ar draugiem, kolēģiem vai tamlīdzīgi, bet nedēļas nogalē dodas apciemot ģimeni vai draugus, kuri dzīvo citur. Šādās situācijās cilvēkam ir jāpieņem lēmums, kurā no mājsaimniecībām viņš pavadīs laiku līdz brīdim, kad šie ierobežojumi tiks atcelti. Izņēmums ir tad, ja nepilngadīga bērna vecāki dzīvo šķirti. Bērns drīkst tikties ar otru vecāku. Vienlaikus pašiem vecākiem kopā ir jāizvērtē situācija, vai tas šobrīd ir nepieciešams. Tā vietā var izmantot citas iespējas, piemēram, sazināties ar video zvanu.

Ministrijā arī atgādināja, ka īpaši svarīgi no inficēšanās ar Covid-19 ir pasargāt gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, tāpēc jāatliek arī vecvecāku apciemojums. Piemēram, vecāki nevar brīvdienās sūtīt bērnus uz laukiem pie vecvecākiem, kā arī vecvecāki nevar braukt palīdzēt pieskatīt bērnus darba dienās, ja vien visi nedzīvo kopā vienā mājsaimniecībā.

Tāpat ministrijā norādīja, ka uz ielas kopā atrasties var tikai divi cilvēki, kuri dzīvo kopā, tāpēc, piemēram, divas māmiņas, kuras pastaigājas kopā ar bērniem, vairs nevar pastaigā iet kopā vai viņām savā starpā jāievēro vismaz divu metru distance.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina Latvijas iedzīvotājus Lieldienas svinēt katram savās mājās, ka arī aizlūgt gan par valsti, gan tās iedzīvotājiem, uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).

Ņemot vērā valdības piešķirtās pilnvaras, TM īpaši uzsver, ka reliģiskajām organizācijām laika periodā no 10. līdz 12.aprīlim un no 17. līdz 19.aprīlim, atkarībā no Lieldienu svinēšanas laika, Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā vajadzētu aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.

Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā vajadzētu aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.

Tāpat reliģiskajām organizācijām visus svētku dievkalpojumus nepieciešams plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus notur garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu, skaidroja ministrijā.

TM arī izcēla, ka, apzinoties, ka reliģisko organizāciju telpas - dievnami - ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi ierobežojumi un noteikumi par sociālo un fizisko distancēšanos.

Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro divu metru sociālā un fiziskā distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video vai audio tiešraidi. Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot divu metru distanci jebkurā dievnama vietā, tostarp, ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu.

Reliģiskām organizācijām jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļa pieejamību pie ieejas dievnamā, aicinot tā apmeklētājus lietot sejas maskas.

Tāpat tām jāsadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.

Tādējādi ikviens ir stingri aicināts palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.