Četru bērnu mamma par attālināto mācīšanos: "Pirms metam akmeņus skolotāju virzienā, kritiski paskatāmies uz sevi un saviem jauniešiem"
"Iespējams, ka mans viedoklis nebūs populārs, tomēr šovakar "uzvilka" Watsapp 8. klases vecāku grupas diskusija, kurā skolotāji tika nomētāti ar akmeņiem par šī brīža mācīšanās grūtumu. Jā, arī mūsmājās viss galīgi nav skaisti un gludi. Jā, arī es izmisuma brīžos esmu gājusi uz mežu izkliegties, lai, atgriežoties mājās, turpinātu mācīties 1., 2., 4. un 8. klasē vienlaikus," tā savā FaceBook profilā raksta Anita Hanzena.
Tomēr vēlējos padalīties ar saviem novērojumiem, sniedzot atbalstu ikdienas mācībās 4 bērniem. Šis vairāk attieksies jau uz "lielajiem" bērniem, bet noteikti varētu būt piemērots visām vecuma grupām.
Manuprāt, vislielākās grūtības bērniem un vecākiem rada 6 kompetenču trūkums, kas apgrūtina ikviena darba veikšanu neatkarīgi no tā, vai runa ir par skolu, darbu, projektu vai jebko citu.
Pacietības trūkums izlasīt darba uzdevumu
Bērni ir pieraduši, ka skolotājs izstāsta, kas ir jādara, un,
atnākot mājās, prasīto vienkārši izpilda (ja izpilda).
Tādēļ šobrīd, kad pašiem ir jāizlasa darba uzdevums, bieži tiek
iets vieglākais ceļš - “Mammu, es NEKO nesaprotu!” un dodamies
darīt kaut ko citu... vieglāku. Vai nedarām nemaz... Ja godīgi, cik
daudzi bērni pirms padošanās izlasa uzdevumu vēl vismaz 2 reizes,
iegūglē to, ko nesaprot, pajautā skolotājam un tikai tad “rausta”
vecākus?
Risinājums: Parasti pietiek ar atkārtoti izlasītu darba uzdevumu, lai vismaz saprastu, KAS ir jādara.
Vispārināšana un grūtības definēt, kas tieši ir
nesaprotams
“Man ir NENORMĀLI daudz jāmācās” un “Es neko nesaprotu” ir 2
populārākās frāzes mūsmājās.
Bet patiesībā, ja paskatās, tad runa ir par 3–7 darbiem dienā, kas bērnam ir jāizdara. Tieši tik, cik stundu šajā dienā. Un nesaprotamais, visticamāk, ir darba uzdevums. Jaunā viela šobrīd tiek mācīta salīdzinoši nedaudz. Jā, piekrītu, ka te liels izaicinājums ir skolotājam skaidri nodefinēt, KAS ir jāizdara, un pieņemt, ka tas varētu tikt izdarīts arī citādi, nekā skolotājs ir pieradis līdz šim, bet, pirms pārmest skolotājam, padomājam, cik reižu bērns ir pavaicājis skolotājam palīdzību un konsultāciju? Šobrīd pedagogu iesaiste un atsaucība ir fantastiska! Milzīgs paldies viņiem par to!
Risinājums: Palīdzēt bērniem iemācīties
definēt, kas ir tas, ko viņš konkrēti nesaprot. Vispārinājumus
pārveidot konkrētos uzdevumos.
Lai “Man šodien nenormāli daudz jāmācās, un es neko nesaprotu”
kļūst par “Man šodien ir 5 mājasdarbi, un būtu forši internetā
atrast kalkulatoru, kā aprēķināt trapeces laukumu, un labu špikeri
fizikas stundai, kā arī pamācību, kā uzzīmēt kluso dabu.”
Neprasme lietot tehnoloģijas
Man tas bija liels pārsteigums. Lai gan bērni fantastiski prot
lietot Instagram, Snapchat, Tiktok, Youtube u.t.t, kad jāatrod
atbilde uz neskaidro jautājumu, reti kurš iedomājas izmantot
internetu un Google. Tā vietā parasti ir sauciens: ”Mammu!!! Es
neko nesaprotu!” Kad jāuzzīmē klusās dabas zīmējums vizuālajā
mākslā, reti kurš Youtube ierakstīs: “How to draw silent art”. Pat
tas, kā izmantot e-pastu, daudziem ir izaicinājums. Tādēļ spēja
izprast neskaidro un sadalīt to mazākos “reizinātājos” ir tik ļoti
svarīga.
Nepieciešamība attīstīt radošu pieeju
Mums arī, piemēram, neizdevās ielādēt skolotāja prasīto sporta
aplikāciju, tādēļ ielādējām citu. Man ļoti gribētos domāt, ka
uzdevumu mērķis, piemēram, sportā ir, lai bērni veicina savu
veselību ar fiziskām aktivitātēm. Negribi/nevari skriet – brauc ar
riteni, taisi plankus, vingro on-line. Vienalga ko. Bet piefiksē to
un aizsūti skolotājam. Nedomāju, ka par to būs Ni (neieskaitīts).
Bet par ignorētu uzdevumu gan. Tamdēļ esi radošs! Nebaidies
kļūdīties!
Laika plānošanas prasmju trūkums
Šī ir mācība, ko ikviens no mums mācās katru dienu, un līdz
pilnībai vēl ļoooti tāls ceļš ejams. Bet pamatlietas ir nemainīgas
– skaidrs darba plāns + mērķis, kādā laika posmā konkrētās lietas
ir jāizdara. Ievērojam dienas režīmu un mēģinām darīt visu, lai
līdz plkst. 13/14 izmācītos. Vai sanāk? Protams, nē! Bet tās
dienas, kad plkst. 13 visi varam aizvērt datorus un grāmatas un
doties dabā, ir superīgas!!!!
Attieksme
Tieši attieksme pret darāmo veido lielu daļu no skolotāju
vērtējuma. „Mēģināju, bet nesanāca” ir viena lieta, bet “Padevos,
pirms sāku pat mēģināt” ir kas pilnīgi cits. Un tieši šāda ir
atšķirība starp NI un NV.
Pirms metam akmeņus skolotāju virzienā, no sākumu kritiski
paskatāmies uz sevi un saviem jauniešiem. Kāda ir viņu attieksme
pret darāmo? Mudinām sevi un jauniešus uz pašreizējo situāciju
paskatīties radoši, darīt, meklēt risinājumus, ierosināt, kļūt
proaktīviem! Šo kompetenču attīstīšana būs ārkārtīgi vērtīga mums
visiem!
Nav viegli, bet es ticu, ka mums izdosies!!!!