Latviešu valodas un literatūras skolotāja: Vecāki, aprunājieties arī ar vecāko klašu bērniem!
“Attālinātā mācīšanās bērniem, skolotājiem un vecākiem ir iespēja apgūt jaunas prasmes, tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par nepieciešamību sarunāties un izjust klātienes kontaktu,” tā par attālināto mācīšanos saka Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, mācību pārzine, kā arī Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga, aicinot vecākus aprunāties arī ar vecāko klašu skolēniem.
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vanaga uzskata, ka par spīti tam, ka nepieciešamība mācīties attālināti sākās salīdzinoši pēkšņi, kopumā mācību process salīdzinoši ātri ir nostabilizējies un iegājis zināmā ritējumā, līdz ar to nav bažu, ka bērni programmā paredzēto vielu neapgūtu pietiekami labā līmenī. Viņa vēro, ka bērni ir atraduši katrs savu darba ritumu, ko noteikti varēs izmantot arī tad, kad mācības atkal notiks klātienē. Vanaga norāda – gadījumā, ja kaut kas paliks neapgūts, to varēs izdarīt arī nākamā gada pašā sākumā.
Ja skolēni noraksta, tā ir pašu atbildība
Kā lielāko izaicinājumu skolēniem viņa min nepieciešamību bērniem
pašorganizēties un ievērot zināmu disciplīnu. Skolotāja ir
novērojusi, ka lielāko klašu bērni dažkārt mēdz darbus cits no cita
norakstīt, līdz ar to iesniegt plaģiātus. Tomēr šo situāciju
skolotāja nesauc par lielu problēmu, bet aicina skolēnus
apzināties, ka, šādi rīkojoties, viņi paši sev izdara sliktu, kas
var atspoguļoties noslēguma atzīmēs.
“Ja bērns noraksta, tā ir viņa paša atbildība, kuras dēļ zaudētājs
ir tikai viņš pats. Ir arī gadījumi, īpaši mazajās klasēs, kad
skaidri redzams – bērna vietā mājasdarbu pildījuši vecāki. Bet
ļaujiet to darīt bērnam pašam! Reizēm grēko arī skolotāji, reaģējot
uz bērna pirmo aicinājumu izskaidrot, kas īsti ir jādara, neļaujot
bērnam pašam pa īstam iedziļināties uzdevuma veikšanas
instrukcijā.” Attālinātā mācīšanās ir lieliska iespēja bērnam
iemācīties pašam tik galā ar uzdevumu, pieņemt lēmumu un uzņemties
atbildību.
Attālinātā mācīšanās ir arī iespēja iemācīties izmantot tādas
mācīšanās metodes, ko, esot skolas solā, izmanto daudz retāk,
piemēram, izšķirstīt mājas grāmatu plauktā atrodamās grāmatas,
uzdot jautājumus citiem ģimenes locekļiem, ieskatīties interneta
piedāvātajos resursos. Skolā bērni tomēr vairāk paļaujoties uz
skolotāja piedāvāto informāciju.
Vēl pirms krīzes bija tādi lielāko klašu bērni, kuri ļoti labprāt uzturējās klasēs pie skolotājiem, jo tā bija iespēja saņemt cilvēcisku kontaktu
Ļaut bērniem darīt, bet arī nepamest vienus
Anita Vanaga stāsta, ka ir gan skolotāji, gan vecāki, kuri
uztraucas, vai attālināto mācību dēļ tiek gana izkontrolēts katrs
bērns un viņa paveiktais. Tomēr pieaugušajiem ir jāiemācās bērniem
dot brīvību, caur ko iemācīties atbildību. Kopumā vecāku iesaiste
realitātē vairāk nepieciešama mazāko klašu grupās, jo bērniem ir
vajadzīga pieaugušo palīdzība, lai saprastu veicamo uzdevumu. Tajā
pašā laikā arī vecāko klašu bērniem var būt nepieciešama vecāku
uzmanība un iespēja aprunāties par notiekošo. “Vēl pirms krīzes
bija tādi lielāko klašu bērni, kuri ļoti labprāt uzturējās klasēs
pie skolotājiem, jo tā bija iespēja saņemt cilvēcisku kontaktu.
Acīmredzot, mājās nav ar ko aprunāties, tāpēc tagad cilvēciskas
komunikācijas jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība,” tā skolotāja,
atgādinot, ka arī lielo klašu bērniem mācībās var būt nepieciešama
palīdzība.
Lai arī bērniem tiek noteikti darbu iesūtīšanas termiņi, skolotāji
ir elastīgi, saprotot, ka katrā ģimenē situācija var būt atšķirīga
un iespēja lietot datoru vai citas tehnoloģijas var nebūt brīvi
pieejama. Tomēr skolotāja vērtē, ka sabiedrība kopumā šobrīd ir
labvēlīgā situācijā, jo kopumā ir salīdzinoši labs tehnoloģiskais
nodrošinājums gan skolās, gan ģimenēs. Turklāt situācijās, kad tas
nav tik labs, valstiskā līmenī tiek meklēti risinājumi. Tāpat ir
gana daudz informācijas par attālinātās mācīšanās procesu gan no
Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Valsts izglītības satura
centra. Anita Vanaga priecājas, ka arī bērni ir saprotoši arī pret
skolotājiem, jo arī pedagogiem ir jāiemācās daudzas jaunas lietas,
kas līdz šim nav darītas.