Kolkas zobārstes apņemšanās Covid-19 laikā: Ja sāpēs, glābs ar visu vīrusu
“Tas, kas pasaulē notiek, ir nopietni, noteikti visiem jābūt uzmanīgiem,” atzīst Kolkas zobārste Inga Pinkena. Ierastais pieraksts viņas praksē atcelts, nāk tikai akūtie pacienti – jau ar sāpošu zobu.
Bīstams darbs pašlaik ir arī zobārstiem, kuriem ir ļoti cieša saskare ar pacientu. Jau marta beigās ar Covid-19 bija inficējušies četri stomatologi. Valdības 27. marta lēmums aizliedz ārkārtējās situācijas laikā plānveida zobu ārstēšanu, zobārsti gan norāda, ka tas draud ar nopietnām problēmām.
Gādā, lai pacienti nesatiekas
“Tas nav pareizi, bet, ja sāp zobs un es zinu, ka cilvēks ir
slims ar vīrusu, es neatteiktu arī tādā gadījumā. Bet jāsargā sevi
katram pašam – tādi laiki pienākuši,” sarunā ar "Kas Jauns Avīzi"
pauž Pinkena.
“Protams, zobārsts arī ir ļoti apdraudēts, bet manas profesijas
pārstāvji pie tā ir pieraduši, jo nepārtraukti ir pacienti ar
infekcijām, tas mums nav nekas jauns. Kolēģi ir inficējušies ar
koronavīrusu, jo bieži vien pacienti nesaka taisnību. Taču es
visumā savējos pazīstu, zinu, kurš kur ir aizbraucis,” teic
Pinkena, kamēr lielā pilsētā nekad nevar zināt, no kurienes atnācis
pacients.
Viņa tagad cenšas salikt pieņemšanas vienu līdz divas reizes nedēļā, katrā reizē ne vairāk kā piecus pacientus. Galvenais, lai viņi nesatiktos uzgaidāmajā telpā, vienam cilvēkam daktere ierēķina divas stundas, lai paspētu līdz nākamajam arī dezinficēt kabinetu.
Zobārstiem jāpilda Ministru kabineta lēmums nestrādāt, bet vēl ir Hipokrāta zvērests, un ko darīt, ja cilvēkam sāp?
Viss vajadzīgais sagādāts laikus
Pinkena nebaidās no koronavīrusa, viņai aizsarglīdzekļu pietiek,
visu iegādājusies jau laikus pirms ārkārtas situācijas, vienmēr
bijusi rezerve gan aizsargmaskām, gan cimdiem, dezinfekcijas
līdzekļiem, bahilām. Darba apjoms arī krietni samazinājies, un
daktere nejūt, ka kaut kā trūktu.
“To, ka tagad daudzas firmas visu pārdod par ļoti augstām cenām, vērtēju negatīvi. Tā nedrīkst darīt, ka cenas tik ļoti mainās tagad, krīzes laikā. Domāju, ka valstij vajadzētu kontrolēt šo situāciju. Daudzi biznesmeņi iedzīvojas uz tautas rēķina, jo aizsarglīdzekļi ir visiem vajadzīgi. Ja cilvēks staigā ar aizsargmasku, tad tomēr ir mazāka iespēja apmainīties ar vīrusu,” spriež Pinkena.
Izbaudīt katru labo mirkli
“Es tam visam pieeju ļoti filozofiski. No tā visa iziesim labāki,
ar tīrākām domām. Un varu teikt, ka cilvēki šajos apstākļos kļūst
labsirdīgāki un izpalīdzīgāki – to var redzēt pēc visām labdarības
akcijām. Arī vērtības mainās, jo visi saprot, ka jādzīvo šodien un
tagad. Jāizbauda mirklis, kamēr esi vesels un priecīgs. Ja no rīta
pamostamies un esam veseli – tā ir ļoti liela laime,” atgādina
zobārste.
Protams, zobārsts arī ir ļoti apdraudēts, bet manas profesijas pārstāvji pie tā ir pieraduši, jo nepārtraukti ir pacienti ar infekcijām, tas mums nav nekas jauns.
Viņasprāt, cilvēki tagad arī daudz ko iemācīsies, bieži mazgā rokas un vismaz Kolkā ievēro divu metru distanci. Pinkena pat nespēj iztēloties, ko var darīt pilsētas daudzdzīvokļu mājā, bet laukos to visu neapšaubāmi ir vieglāk pārciest, ir kur aiziet – uz jūru vai mežu, gandrīz katram ir dārzs.
“Saviem kolēģiem, kuri tagad ir pirmajās Covid-19 apkarošanas rindās, es varu aplaudēt, stāvot kājās. Tas nav tikai drosmīgi, man ir ļoti liela cieņa pret viņiem. Citādi nemaz mediķi nevar darīt, jo mēs esam tur, kur esam,” piebilst Pinkena.
Palīdzību neatteiks
“Zobārstiem jāpilda Ministru kabineta lēmums nestrādāt, bet vēl ir
Hipokrāta zvērests, un ko darīt, ja cilvēkam sāp?” retoriski vaicā
Liepājas zobārste Anda Virga. “Es kā ārste noteikti uz sāpēm
atsaukšos, bet pagaidām maniem pacientiem ir labi. Brīnos, ka
valdība mūsu prakses aizvēra tikai 27. martā, bet saprotu arī viņus
šādā situācijā, kura pirmoreiz dzīvē notiek un visā pasaulē, ne
tikai mazajā Latvijā. Nevar jau ātri reaģēt uz visām ārkārtas
situācijām.”
Virga gan beigusi strādāt jau 14. martā, bet, ja sāp zobs, var zvanīt, un pacientu pieņems: “Es palīdzību sniegšu un ievērošu visus noteikumus, bet pagaidām man tā nav bijis.” Viņa gan spriež, ka zobārsta apmeklējums nav vairāk bīstams par iegriešanos lielveikalā. Ja vīruss ir, tad tas ir visur, bet, ja kabinetā ievēro visus noteikumus, un zobārsti vienmēr centušies tos izpildīt, tad nav tik traģiski.
Nekādas panikas
“Ir apstādināti visi, un ir laiks padomāt, ieraudzīt, ka bērni ir
izauguši. Pārnāku mājās – mīļais, tu jau 7. klasē, pa kuru laiku
izaugi, nesen biji 2. klasē! Tas ir no cilvēcības viedokļa. Nekādas
panikas – atgriezīsimies ar jaunu spēku, ar citu dzīves redzējumu,”
Virgai šis ir pārdomu laiks.
“Protams, visu cieņu maniem kolēģiem. Vakarā pulksten 21, kad bija jāaplaudē mediķiem, mēs visi bijām pirmajās rindās. Esiet veseli, un lai zobi nesāp! Paliksim mājās, nav ko apkārt staigāt! Iesim tur, kur nav ļaužu!” novēl zobārste.
Neieliktas plombas dēļ var zaudēt zobu
Zobārstniecības klīnikas "Sirowa Rīga" vadītājs Edgars Antonevičs
brīdina, ka tagad laikus nesalabots zobs var izrādīties neglābjami
zaudēts.
Ārkārtējās situācijas laikā liegta plānveida zobu ārstēšana. Salīdzinājumam – atļauts darboties kosmetologiem, manikīriem un tetovēšanas saloniem, kaut gan tajos higiēnas prasības un iespējas nodrošināt sterilitāti ir daudz zemākas.
Antonevičs uzsver, ka lielākā daļa kolēģu piekrituši turpināt darbu, apzinoties risku un apņemoties izpildīt visas drošības prasības personālam un pacientiem.
“Turklāt nav skaidri noteiktas robežas, kas uzskatāma par plānveida un kas par akūtu ārstēšanu,” teic Antonevičs. “Klīnikas administratores, apzvanot pacientus pirms plānotās vizītes, vaicā, vai jums ir akūts gadījums, vai ir sāpes un vai lietojat kādus pretsāpju līdzekļus. Ja tā nav, tad diemžēl mums nākas atteikt.”
Pašlaik neliels zoba bojājums, kuram pietiktu ar plombu, pēc ārkārtējās situācijas beigām var būt tik tālu aizlaists, ka to vajadzēs izraut un vietā likt implantu.
Antonevičs uzskata, ka Veselības ministrijai jāizstrādā vadlīnijas, kādi aizsardzības pasākumi ir obligāti, un tām iestādēm, kuras tos var izpildīt, jāļauj turpināt darbu un sniegt plānveida palīdzību. Zobārsti cer, ka valdība ieklausīsies un tā vietā, lai maksātu viņiem dīkstāves pabalstus, ļaus ārkārtas situācijas laikā turpināt darbu.
Avots: Jauns.lv