Pētījums: kā Covid-19 ietekmē mainījušās cenas Latvijas veikalos

Atskatoties vēsturē jāsecina, ka 20 gadu laikā visiem produktiem cenas ir gandrīz dubultojušās. Ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē pārtika kļuvusi dārgāka vidēji par 2,6% gadā. Latvijā lielākie cenu lēcieni bija 2008. un 2012. gadā, kas sakrita ar krīzes periodu. Pēc tam cenas pamazām stabilizējās ar lejupejošu tendenci.

Ārkārtējās situācijas ietekmē nav vērojamas lielas cenu svārstības un saglabājās iepriekšējā tendence ar minimālām cenu svārstībām. Daļa no tām attiecas uz produktu sezonlitāti. Kopumā par 2020. gadu iepriekšējās globālās prognozes liecināja, ka pārrtikas cenas palielināšanos no 1,5% līdz 2,5%. Paredzams, ka piena produktu cenas pieaugs no 1,5% līdz 2,5%, dārzeņu cenas - līdz 1%, svaigu augļu cenas no 1% līdz 2%, graudaugu un maizes izstrādājumu cenas no 2% līdz 3%, liellopu un teļa gaļas cenas no robežās līdz 1%, mājputnu cenas cenas pieaugs par 0,5% līdz 1,5%, bet cūkgaļas cenas - par 1,5% un 2,5%.

Ārkārtējās situācijas ietekmē nav vērojamas lielas cenu svārstības un saglabājās iepriekšējā tendence ar minimālām cenu svārstībām. 

Piena produktu grupā salīdzinot vidējās cenas gada sākumā ar aprīli, lielas svārstības nav vērojamas. Lētāks par 4 centiem piens, dārgāks kļuvis kefīrs un biezpiens attiecīgi par 0,16 litrs kefīra un par 1 eiro kilograms biezpiena. Nedaudz kāpusi cena sviestam, bet siers kļuvis lētāks, tā piemēram, “Krievijas” par 0,58 eiro kilogramā mazāk.

Gaļas produktiem salīdzinot, vistas gaļas cena par 1 kg gada sākumā maksāja vidēji 2,63 eiro, aprīlī augusi līdz 3.89 eiro, cenas mainījušās uz augšu arī gaļas pārstrādes produktiem – par 40 centiem doktordesai, ievērojami vairāk sardelēm - no 4,87 uz 6,10 eiro par kg.

Olām (M, 10 gab.) vidējā cena kritusies par dažiem centiem. Savukārt majonēzes cena palikusi praktiski nemainīga – 0,73 eiro par 250 g paciņu, kā tas bija vērojams arī ieprieksējā cenu monitoringa periodā.

Labības izstrādājumi. Šiem pārtikas produktiem vērojams vidējās cenas kāpums. Vislielākais kāpums auzu pārslām panikas laikā “populārajiem” griķiem un rīsiem. Par 500 g auzu pārslu paciņu vidēji jāmaksā 1,11 eiro, (ieprieš 0,88), griķiem kāpums par 16 centiem kilogramā (cenas pieaugums bija arī iepriekšējā periodā, kas nav saistāms ar ārkārtējās situācijas izraisītajām sekām), rīsiem – 24 centiem. Par 3-4 centiem dārgāki kļuvuši kviešu milti, makaroni un manna. Toties nacionālajam ēdienam - pelēkiem zirņiem - cena samazinājusies par vairāk kā 10 procentiem.

Augu valsts produktu grupa. Minimāls cenu kāpums atbilstīgi sezonalitātei ir āboliem (no 0,83 eiro par 1 kg uz 0.88), lielāks bumbieriem (no 1,42 uz 1,64 par kg). Lielākais kāpums šai periodā ir kivi (plus 30 procenti) un citam krīzes laiak populāram produktam – citronam – plus 60 procenti. Salīdzinoši liels vidējās cenas pieaugums ir šampinjoniem – no 2,19 uz 2,81 eiro, kuru iepriekšējā gada vidējā cena svārstījās ap 1.50 eiro. Nelielas vidējās cenas svārstības ir dārzeņiem - par 1 kg kartupeļu, kāpostu un sīpolu jāmaksā aptuveni tikpat kā iepriekš. Dārgāki kļuvuši tikai burkāni, to cena augusi vidēji par 0.20 eiro par 1 kg.

Eļļa. Saulespuķu eļlas cena par 1 litu saglabājusies nemainīga kopš gada sākuma 2.47 eiro (iepriekš ap 2.35). Pavisam nedaudz palielinājusies vidējā cena rapšu eļļai - no 2.29 uz 2.37 eiro.

Dzērieni un sulas. Būtiski lētāka ir kļuvusi kafija ar cukuru un pienu: cena maltai kafijai par 1 kg nokritusies par nepilniem 5 eiro, cukuram – par 2 centiem, pienam – 4 centiem. Vairāk jāmaksā par tēju (iepakojums ar 20 tējas maisiņiem) – kāpums no 1.67 uz 1,84 eiro. Dzeramajam ūdenim vidējās cenas nav mainījušās, toties lētākas kļuvušas sulas – atkarībā no veida par 1-21 centu litrā, toties par 10 centiem litrā dārgāks kļuvis litrs “Coca-cola”. Noslēgumā pārskatu saldina “Rīgas šampanietis” - 5 centu kritumu par pudeli.

No portāla www.jauns.lv