LIZDA: nevar risināt darbaspēka trūkumu, pazeminot izglītības prasības pedagogiem

LIZDA pēc iepazīšanās ar profesijas standarta projektu Skolotājs saskata riskus turpmākai kvalitatīvas pirmsskolas izglītības īstenošanai un pirmsskolas skolotāja profesijas prestiža pazemināšanai, norādot, ka OECD Latvijas Prasmju stratēģijas novērtējumā un rekomendācijās minēts, ka prasmju nelīdzsvarotība Latvijas darba tirgū kavē izaugsmi, kā arī: „Prasmes ir būtiskas gan cilvēku, gan sabiedrības panākumiem kopumā, un augstāks kognitīvo prasmju līmenis tiek saistīts ar virkni vēlamu iznākumu. Tādējādi prasmju attīstība agrīnā dzīves posmā ir būtiska investīcija valstu ekonomiskajā izaugsmē un labklājībā… Skolotāji ir vissvarīgākais ar skolu saistītais faktors, kas nosaka skolēnu sasniegumus (Schwartz, Wurtzel and Olson, 2007). Ikvienai valstij, kuras mērķis ir starptautiski konkurētspējīga izglītības sistēma, ir nepieciešams pieņemt darbā, noturēt, attīstīt un veidot augstas kvalitātes mācībspēku saimi.”

Analizējot 2020.gada 8.aprīlī Profesionālās izglītības un nodarbinātības apakšpadomes (PINTSA) sēdē iesniegto Skolotāja standarta projektu, secināts, ka pirmsskolas skolotājiem turpmāk būs nepietiekamas prasmes, attieksmes, profesionālās zināšanas un kompetences, lai īstenotu jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un iekļaujošu izglītību. Piemēram, pirmsskolas skolotājam nav plānotas profesionālās zināšanas par bērnu mācīšanos ietekmējošiem faktoriem, bioloģiskajiem, biheiviorālajiem, kognitīvajiem, sociāli emocionālajiem, sociāli kognitīvajiem aspektiem, kā arī profesionālās zināšanas par bērnu ar dažādām spējām, izglītības vajadzībām un speciālajām vajadzībām attīstību, viņu pedagoģisko novērtēšanu un atbalsta speciālistu iesaisti atbalsta sniegšanai mācību procesā u.c. būtiskas profesionālās zināšanas un kompetences. Pirmsskolas izglītības asociācija arī saskata būtiskus riskus pirmsskolas skolotāju sākotnējās izglītības kvalitatīvai nodrošināšanai.

Pirmsskolas skolotājiem tiks liegta iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt profesionālā bakalaura grādu pirmsskolas izglītībā.

2020.gada 8.aprīlī notika PINTSA elektroniskajā sēdē, projekts netika apstiprināts un sēdes dalībnieki nolēma atlikt profesiju standarta Skolotājs - 5. profesionālās kvalifikācijas līmenis/6. LKI, saskaņošanu līdz brīdim, kamēr visas iesaistītās puses vienosies par standarta redakciju un profesionālās kvalifikācijas "Skolotājs" izglītības saturu.

LIZDA iepazīstoties ar citu valstu pieredzi secina, ka Igaunijā un Lietuvā pirmsskolas skolotājiem jāiegūst bakalaura grāds, bet Somijā maģistra grāds, no kuriem 3 gados iegūst bakalaura grādu pirmsskolas izglītībā un divus gadus maģistratūrā studē speciālo izglītību pirmsskolā. 

Igaunijā un Lietuvā pirmsskolas skolotājiem jāiegūst bakalaura grāds, bet Somijā maģistra grāds.

LIZDA saskata draudus pirmsskolas izglītības attīstībai un pētniecībai Latvijā. Ja tiks pieņemts Skolotāja standarta projekts esošajā versijā, tad skolotājiem Latvijā tiks liegta iespēja iegūt bakalaura grādu tieši pirmsskolas izglītībā. Šobrīd licencēšanai nodotā programma paredz tikai kopīgu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju. Pirmsskolas skolotājam, kurš vēlēsies iegūt bakalaura grādu, 3. un 4.kursā obligāti būs jāapgūst sākumskolas skolotāja kvalifikācija un jādodas praksē uz sākumskolu, tādā veidā netiks padziļinātas profesionālās zināšanas un kompetences tieši pirmsskolas izglītībai aktuālos jautājumos. Pirmsskolas skolotājiem tiks liegta iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt profesionālā bakalaura grādu pirmsskolas izglītībā.

LIZDA uzskata, ka nav pieļaujama akūta darbaspēka trūkuma risināšana, pazeminot izglītības prasības pedagogiem, kas negatīvi ietekmēs izglītības satura īstenošanu. Izglītības likuma 48.pantā noteikts, ka strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst pedagoģisko izglītību, tādēļ uzskata, ka 2 gadu pirmsskolas pedagogu sagatavošanas programmas neveicinās ātrāku pedagogu nonākšanu izglītības iestādēs, jo jau šobrīd pedagoģijas studenti var strādāt izglītības iestādēs.  Turklāt, paredzēts ieviest izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, tādēļ nebūtu pieļaujams, ka neatbilstošs profesijas standarts var apdraudēt kvalitatīvu kompetencēs balstīto pirmsskolas izglītības vadlīniju īstenošanu.