Uzsākta parakstu vākšana par centralizēto eksāmenu atcelšanu

Iniciatīvā teikts: "Sakarā ar pašreizējo ārkārtas situāciju valstī, vajag atcelt centralizētos eksāmenus 9. un 12. klasēm - nevis katru nedēļu pārcelt tos vēlākā vasarā.

Piedāvātais risinājums ir atcelt centralizētos eksāmenus. Nepieciešamo zināšanu pārbaudi pirms iestāšanās augstskolā varētu veikt pati augstskola ar pašu veidotiem eksāmeniem. Priekšmetu atzīmes vērtēt pēc gada atzīmju vērtējuma.

Tā visiem būs skaidrība par notiekošo, nevis neziņa un pastāvīgi mainīgi plāni atkarībā no situācijas. Skolotājiem nebūs tik liela slodze, jo nevar katram bērnam veltīt tik daudz laika, cik tas īstenībā vajadzīgs. Augstskolas varēs veidot iestājeksāmenus pēc saviem kritērijiem, kas labāk parādīs eksaminējamo atbilstību izvēlētajam mācību kursam. Skolēni varēs mācīties tos priekšmetus, kuri viņiem tiešām ir svarīgi, kā arī netiks atņemts brīvais laiks. Vēl ir ļoti svarīgi, ka pašreizējos apstākļos visiem skolēniem nav vienādu iespēju gatavoties eksāmeniem. Tas paredzami - un nelīdztiesīgi - ietekmētu arī eksāmenu rezultātus."

Vēl ir ļoti svarīgi, ka pašreizējos apstākļos visiem skolēniem nav vienādu iespēju gatavoties eksāmeniem.

Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tās priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) atklāja, ka šis ir jautājums, kuru neatliekami nepieciešams izdiskutēt kādā no tuvākajām sēdēm.

Jau pirms dažām dienām Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atcelt valsts pārbaudes darbus 9. klasēm un noteikt, ka 12. klasēm tie var notikt tikai tad, ja netiek apdraudēta iesaistīto pušu veselība un dzīvība. 

LIZDA aicināja pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par 9.klases un 12.klases valsts pārbaudes darbiem, izvērtēt, ka attālinātais mācību process nav līdzvērtīgs klātienes mācību procesam, norādot, ka pedagogiem ļoti īsā laikā bija jāapgūst pašmācības ceļā jaunas prasmes un jāpieņem atbildīgi lēmumi, piemēram, kādu mācību saturu un cik lielā apjomā skolēni apgūs attālinātā mācību procesa rezultātā.

Tomēr, ja ārkārtas stāvoklis būs jāpagarina un jāatceļ arī visi pasākumi jūnijā un jūlijā, krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes.

Iepriekš intervijai "Dienā", runājot par eksāmenu norisi, Valsts Izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks ieteica strādāt tā, lai eksāmeniem skolēni būtu gatavi: "Ir valdības lēmums pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, tas nozīmē faktiski līdz mācību gada beigām. Nav skaidru ziņu, vai šo stāvokli vēl pagarinās, jo tas būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas. Šobrīd informācija liecina, ka situācija ir vairāk pozitīva nekā negatīva. Veselības ministrija ar lielu varbūtību pieļauj iespēju, ka ārkārtējais stāvoklis vairs netiks pagarināts un tiks pieļauta arī pulcēšanās daudz lielākā apmērā nekā pašlaik, bet ar ierobežojumiem." Tomēr, ja ārkārtas stāvoklis būs jāpagarina un jāatceļ arī visi pasākumi jūnijā un jūlijā, krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes.