IZM skaidro, kādas sportiskas aktivitātes šobrīd Latvijā ir atļautas
Ārtelpās ir atļautas individuālas fiziskās aktivitātes, kuros nav fizisks kontakts starp personām, kā badmintons un teniss, taču nav atļauti sporta veidi ar fizisku kontaktu starp personām, piemēram, cīņas sporta veidi un komandu sporta spēles, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais detalizētais skaidrojums par fiziskajām aktivitātēm, pulcējoties ārtelpu sporta norišu vietās ārkārtējās situācijas laikā.
Tajā norādīts, ka individuālas fiziskās aktivitātes, pulcējoties ārtelpu sporta norišu vietās, piemēram, stadionos, sporta laukumos, motosporta trasēs, āra peldbaseinos, citās ārtelpu sporta bāzēs un atklātās ūdenstilpnēs veselības saglabāšanai un uzlabošanai ir atļautas, ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi.
IZM uzsver, ka fizisko aktivitāšu laikā, kā arī pirms un pēc tām jāievēro vismaz divu metru distance, tomēr nosacījums neattiecas uz vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, kā arī vecāku un viņa nepilngadīgiem bērniem.
Fizisko aktivitāšu norises vietā nedrīkst atrasties infrastruktūras objekti, kā piemēram, āra trenažieri un dažādi vingrošanas rīki, kam nepieciešama regulāra dezinfekcija
Fiziskajās aktivitātēs nedrīkst iesaistīties personas vecumā zem septiņiem gadiem, savukārt personas vecumā virs 65 gadiem, personas ar hroniskām slimībām, kā arī personas ar imūndeficītu, sporta norišu vietās atrodas ievērojot īpašus piesardzības pasākumus, piemēram, izvairās no ārtelpu sporta norišu vietu apmeklējuma, kad tur ir liels cilvēku pieplūdums.
Ministrija norāda, ka ārtelpu sporta norises vietas pārvaldniekam un fizisko aktivitāšu organizatoram ir jāplāno cilvēku plūsmu tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos. Vienlaikus iespēju robežās jāorganizē plūsmas tā, lai nodrošinātu divu metru distancēšanās iespējas sporta norišu vietas apmeklētājiem un nodrošinātu to, ka vienā sporta norises vietā atrodas ne vairāk kā 25 cilvēki.
Tāpat organizējot fiziskās aktivitātes, iepriekš jāizvērtē vietas, kur var veidoties cilvēku drūzmēšanās un jāveic pasākumus, lai to novērstu, piemēram, iespēju robežās veido vairākas ieejas un izejas, maksimāli novērš jebkādus šķēršļus, kas varētu kavēt cilvēku plūsmu - informatīvie stendi un tamlīdzīgi faktori.
Ārtelpu sporta norises vietas pārvaldniekam un fizisko aktivitāšu organizatoram aktivitāšu organizēšanai jāizmanto attālinātās iespējas un maksājumiem jāizmanto bezskaidras naudas norēķinus.
Vienlaikus ministrija atklāj, ka nav pieļaujama cita ar konkrēto fizisko aktivitāšu norisi nesaistīta pulcēšanās ārtelpu sporta norises vietā un pie tās, tāpēc plānojot fizisko aktivitāšu norisi, to pēc iespējas saskaņo ar sabiedriskā transporta plūsmu, lai novērstu cilvēku pulcēšanos sabiedriskajā transportā, kā arī dalībniekiem, ja iespējams, jāierodas ar personīgo transportu vai izmantojot citus pārvietošanās līdzekļus - ne sabiedrisko transportu.
Sporta norišu vietās nevar atrasties personas, kuras atbilst kādai no personu grupām, kam ir noteikts pienākums ievērot stingru izolāciju, pašizolāciju vai mājas karantīnu, kā arī personas ar elpceļu infekcijas slimības pazīmēm.
Ministrija arī norāda, ka fizisko aktivitāšu norises vietā nedrīkst atrasties infrastruktūras objekti, kā piemēram, āra trenažieri un dažādi vingrošanas rīki, kam nepieciešama regulāra dezinfekcija, izņemot, ja tie ir norobežoti un pie tiem labi saskatāmās vietās tiek izvietota informācija, ka tos ir aizliegts izmantot fizisko aktivitāšu norisei.
Tāpat fizisko aktivitāšu norisei tiek izmantots personīgais inventārs. Ja tiek izmantots citai personai piederošs inventārs, tad pirms inventāra nodošanas citai personai un pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas veicama tā dezinfekcija.
Ja inventārs tiek izsniegts sporta norišu vietā, tad personai, kura to izsniedz, ir jālieto cimdi, kā arī jāveic pasākumi dezinficētā inventāra nodalīšanai no lietotā un nedezinficētā inventāra.
IZM uzsver, ka pirms un pēc fiziskām aktivitātēm netiek izmantotas ģērbtuves un dušas. Tāpat netiek pieļauta cilvēku drūzmēšanās pie tualetēm un tiek novietotas norādes par divu metru distances ievērošanu, kā arī tiek iezīmētas vietas uzgaidīšanai, lai nodrošinātu divu metru distanci.
Ārtelpu sporta norises vietās ir jānodrošina iespēja roku mazgāšanai ar ūdeni un ziepēm vai roku dezinfekcijai ar 70% etilspirtu saturošu dezinfekcijas līdzekli vai citu dezinfekcijas līdzekli, kas iznīcina koronavīrusus. Vienlaikus sporta norises vietas pārvaldniekam jāveic regulāra tualetes durvju rokturu, ūdens krānu un citu virsmu, kur pieskaras liels skaits apmeklētāju, dezinfekcija.
Ārtelpu sporta norises vietā nav pieļaujama koplietošanas dzēriena vai uzkodu vietu
organizēšana un šīs sporta norises vietas darbu drīkst uzsākt ne agrāk kā plkst.8 un beigt ne vēlāk kā 22.
Jau vēstīts, ka valdība tuvākajā laikā plāno lemt par organizētu sporta treniņu atļaušanu individuālajos un komandu sporta veidos, pulcējoties ārtelpu sporta norišu vietās. Tādā gadījumā būs jāievēro dažādi drošības nosacījumi un tas, ka vienā treniņgrupā pulcējas ne vairāk kā 13 personas.
Savukārt profesionālie sportisti, kuriem ir darba līgumi un kuri trenējas darba pienākumu izpildes ietvaros, kā arī ir komandu sporta spēļu dalībnieki, ārtelpu sporta norises vietās ir tiesīgi trenēties kopā ar visu komandu, ievērojot savstarpējo divu metru distanci.