Ar Covid-19 nesaistīto pacientu ārstēšana vēl ilgi būs apgrūtināta
Covid-19 laikā citas slimības nepazūd. Taču iespējas tikt pie ārsta drošības apsvērumu dēļ samazinājušās. Lai arī vizītes pie ārstiem un uz izmeklējumiem pakāpeniski atjauno, sekas vēl ilgi būs jūtamas. Ārsti jau novērojuši atsevišķus gadījumus, kad ierobežotā pieejamība un arī pacientu bailes šajā laikā meklēt palīdzību ārstniecības iestādēs atsaucas uz pacientu veselību un saasinās hroniskās slimības, ziņo www.lsm.lv.
Iepriekšējs pieraksts un nosūtījums. Tie šobrīd ir galvenie noteikumi, lai tiktu pie ārsta un uz izmeklējumiem. Un arī ne viss ir atļauts. Piemēram, pirmreizējas ārstu speciālistu konsultācijas ļautas vien pie endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa. Tomēr tas ir vairāk nekā vēl pirms pāris nedēļām, kad, neskaitot ģimenes ārstu, bija pieejama vien akūtā un neatliekamā palīdzība.
Par 50-80% mazāk pacientu
Paula Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš
stāsta: “Vēl pagājušajā nedēļā mums bija 80 ambulatorie pacienti
dienā, šonedēļ tie jau ir 200 pacienti dienā. Un līdzīgi arī
izmeklējumi, kur to mēs varam darīt un ko piesardzība ļauj.” Tas
gan joprojām ir nesalīdzināmi ar pirmskrīzes laiku, kad Stradiņa
slimnīcas ambulatoro daļu dienā apmeklēja 600-700 pacientu.
Līdzīgi arī citās ārstniecības iestādēs. Salīdzinot ar gada sākumu,
vērojams 50% līdz pat 80% kritums.
Savukārt gan “E.Gulbja laboratorijā”, gan “Centrālajā laboratorijā”
veikto analīžu skaits, ja neskaita Covid-19 analīzes, pēc
ierobežojumiem saruka par divām trešdaļām.
“Veselības centra 4” ķirurģe Aleksandra Kušpelo spriež, ka
Veselības ministrija līdz galam neaptver, cik liels ir ambulatoro
pakalpojumu spektrs, ko varēja paplašināt ātrāk. “Es domāju, ka
mums visiem izsauca pārsteigumu, ka var turpināt darboties frizieri
un manikīri, bet diabētisko pēdu pacienti mums ir uz pusotru mēnesi
praktiski pamesti. Bet cukura diabēta pacientam, ja viņam ir
problēmas pēdā, tas stāvoklis var novest līdz kājas amputācijai, ja
tas nav viss savlaicīgi,” norāda Kušpelo.
Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes ierobežojumiem
atļauto pakalpojumu klāstā sākotnēji tik tiešām nebija iekļauta
diabētiskās pēdas aprūpe. To pievienoja 20. aprīli.
Rindu garums neskaidrs
Un tāpat kā citām iepriekš atceltajām vizītēm tas nenozīmē, ka,
tagad piezvanot, uzreiz varēs tikt.
Vispirms pieņems tos pacientus, kuriem vizītes atcēla martā un
aprīlī.
Tāpēc grūti prognozēt, kāda būs pieejamība un cik ilgi būs jāgaida
turpmāk.
Objektīvu radītāju, cik garas ir rindas, pašlaik nav. Agrāk, lai to
noskaidrotu, pacientus aicināja ielūkoties mājaslapā
rindapiearsta.lv. Tagad tabulā, kur agrāk bija gaidīšanas dienu
skaits, ir tikai divi vārdi - “ir” vai “nav”. Proti, vai iestādē
vai ārsta praksē vispār sniedz attiecīgos pakalpojumu vai ne.
Nacionālajā veselības dienestā norāda, ka informāciju par rindu
garumu atjaunos pēc ierobežojumu beigām.
Sekas vēl būs jūtamas
Vidzemes slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja Liene Melbārde
spriež, ka rindas varētu pagarināties par vairāk nekā mēnesi, jo
vispirms jāpieņem pacienti, kuru vizītes atcēla. Turklāt ne visi
ārsti atsākuši pieņemšanu. “Bet ir bijis, piemēram,
ehokardiogrāfijas izmeklējums - tas jau ir nākamais gads. Mums jau
uz nākamo gadu sanāk rezervēt rindas,” viņa piebilst.
Vēl ilgi būs jāievēro arī pastiprināts drošības režīms,
dezinficējot gan telpas un iekārtas pēc katra pacienta, gan
lietojot individuālās aizsardzības līdzekļus. Tas nozīmē – garāks
kļuvis arī vienam pacientam atvēlētais laiks. Līdz ar to strādāt
intensīvāk, lai ātrāk izlīdzinātu iekrājušos rindu, īsti arī
nevar.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā gan gatavi poliklīnikā pieņemšanas
organizēs brīvdienās, lai ātrāk atgūtos. Taču tāpat – ne visu
atjaunos, jo drošības nolūkos ir jānodala telpas ambulatorajiem un
stacionārajiem pacientiem.
Lielāka piesardzība
Lielāka piesardzība un ierobežojumi ārstniecības iestādēs ir
pamatoti. Tur pie ārstiem nonāk cilvēki ar jau novājinātu veselību,
līdz ar to saslimšana ar Covid-19 viņiem ir bīstamāka. Un,
saslimstot mediķiem, varam palikt bez vajadzīgās aprūpes.
Veselības ministrijā sola tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt, vai
vēl kādus pakalpojumus iespējams atjaunot. Tomēr joprojām – ne
visus.
Savukārt par veselības aprūpes pakalpojumu klāsta paplašināšanu
valdība varētu lemt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā.
Vai ārstu novērojumi par slimību saasināšanos ir vien atsevišķi
gadījumi vai tā būs tendence ierobežotās pieejamības apstākļos,
pagaidām pāragri spriest. To varēs pateikt tikai pēc ilgāka
laika.
Teksts: Liene Barisa-Sermule
Avots: www.lsm.lv