Viedoklis: Globāls triecienkurss digitālajā pratībā – kā ar to veicas Latvijas izglītībai?

Arī tad, kad vīrusa radītā krīze jau būs aiz muguras, pasaule vairs nekad nebūs tik ne-digitāla, kāda tā bija līdz Covid-19. Tieši digitālā pratība ir tā, kas pat pandēmijas piežmiegtajai ekonomikai ļauj saglabāt dzīvību, un tā būs vadošais virzītājs ne tikai pēckrīzes tirgus attīstībā, bet arī izglītībā. 

Šis ir lielisks laiks, lai praksē pārliecinātos par to, ka veids, kādā mācīties ir tikpat svarīgs kā tas, kādas zināšanas apgūt. Digitālā pratība ir mūsdienīgas izglītības paradigmā iebūvētais elements. Tas var palīdzēt ne tikai apgūt jaunas zināšanas, bet arī likt tās lietā un kļūt par satura radītāju, tā uzdoto vielu izprotot daudz pamatīgāk un darot to aizraujoši. 

Ja vecākiem izdevies ielūkoties savu bērnu Instagram, Snapchat vai TikTok profilos, tad tur redzētais visbiežāk apliecina viņu spēju veidot multimediālu saturu, pieejot tam radoši un daudzveidīgi. Darbošanos virza nebeidzamā vēlme saņemt vienaudžu atzinību, kas izpaužas, piemēram, LIKE sirsniņu veidā. Tā vietā, lai šīs multimediju satura veidošanas prasmes kategorizētu kā laika nosišanu, skolotājiem ir iespējas tās apvienot ar mācību aktivitātēm. Tā rezultātā skolēni ne tikai iedziļinātos konkrētos mācību tematos, bet arī radītu dažādas idejas uzdotā satura atspoguļojumam.

Ja vecākiem izdevies ielūkoties savu bērnu Instagram, Snapchat vai TikTok profilos, tad tur redzētais visbiežāk apliecina viņu spēju veidot multimediālu saturu, pieejot tam radoši un daudzveidīgi.

Vecais labais paņēmiens, kā skolēniem likt padziļināti izpētīt kādu tēmu, līdz šim bija uzdot izstrādāt pētniecisko darbu par to. Nu, piemēram, kultūrvēsturiski objekti manas dzīvesvietas tuvumā. Pretī vairumā gadījumu varēja sagaidīt visai paredzamu un arī garlaicīgu rezultātu - citātu kombināciju no dažādām grāmatām un interneta avotiem, kur paša autora pienesums bieži ir vien tik, cik ievads un nobeigums. Taču tikpat labi skolēnus var sadalīt mazās komandās un dot uzdevumu par šo pašu tēmu izveidot interneta vietni vai Facebook lapu ar mērķi piesaistīt pēc iespējas lielāku apmeklētāju interesi un augstāku satura novērtējumu.  

Nelikšu minēt, kuram no uzdevumiem skolēni pieies ar lielāku aizrautību un kurš nodrošinās efektīvāku jaunu zināšanu apguvi un radīšanu. Lai izveidotu interneta vietni vai Facebook lapu par minēto tematu, skolēniem visdrīzāk būs jāizurbjas cauri tam pašam literatūras apjomam, ko pētnieciskā darba gadījumā, bet pēc tam ne tikai jāpārraksta grāmatas, bet arī jāizdomā – ko ar šo informāciju iesākt, kā padarīt to interesantu. Šādu piemēru, kā integrēt digitālās pratības elementus ikdienā, ir neskaitāmi daudz un tieši šajā situācijā redzam, ka skolotāji ir daudz atvērtāki izmēģināt ko jaunu, ņemot vērā, ka nekas vairs īsti nedarbojas kā ierasts. 

Skolotājam digitālās pratības elementu integrēšana mācību darbā ļauj darboties kā aktivitātes kuratoram, nosakot uzdevumus un sasniedzamos mērķus, bet tai pat laikā neierobežojot rezultātu un ļaujot skolēnam īstenot paša vadītu mācību procesu.

Tādējādi digitālā pratība ir kā blakus zināšanas, kas tiek apgūtas it kā pastarpināti, koncentrējoties uz pavisam citu uzdevumu. Skolotājam digitālās pratības elementu integrēšana mācību darbā ļauj darboties kā aktivitātes kuratoram, nosakot uzdevumus un sasniedzamos mērķus, bet tai pat laikā neierobežojot rezultātu un ļaujot skolēnam īstenot paša vadītu mācību procesu. Mūsdienīga, pašvadīta mācīšanās paredz arī lielāku skolēna atbildību par sasniedzamo rezultātu. Tā ir lieta, kas jāpieņem ikvienam, arī tad, kad attālinātā mācīšanās būs aiz muguras un skolēni varēs atgriezties klasēs.

Līdz šim digitālās pratības elementi izglītībā tika īstenoti galvenokārt pamata līmenī – strādājot ar darba lapām, veidojot vienkāršas prezentācijas, veidojot uzdotos darbus vienkāršā, elektroniskā formā. Skolotājs uzdod, skolēns izdara. Bet tas, ko redzam šobrīd, attālinātā mācīšanās iedrošina gūt padziļinātu digitālās pratības izpratni, mācīties jaunas lietas un nebaidīties kļūdīties, iesaistīt skolēnus arī tajā, kāds būs dotā uzdevuma rezultāts. 

Šī krīzes situācija ir kā atklāsme daudziem līdz šim skeptiski noskaņotiem skolotājiem un devusi izglītībai milzīgu grūdienu digitālajā pratībā.

Skolotāji kopā ar skolēniem izmēģina jaunas lietas vairāk, nekā jebkad agrāk. Uzdrošinos teikt, ka tas ir labākais, kas mūsdienīgai zināšanu apguvei nepieciešams. Viens otru pamācot un iedrošinot orientēties MS Teams vai Zoom tiešsaistes klases vidē, zināšanas var apgūt arī veidojot animācijas, uzņemot un montējot video, būvējot vienkāršas mājaslapas un tamlīdzīgi. Šī krīzes situācija ir kā atklāsme daudziem līdz šim skeptiski noskaņotiem skolotājiem un devusi izglītībai milzīgu grūdienu digitālajā pratībā. Tāpēc  jau šobrīd vismaz šajā jomā varam teikt, ka esam tikai ieguvēji. 

Autors: Andris Gribusts, izglītības uzņēmuma Lielvārds eksperts