Strādājot no mājām, iedzeru vīnu. Vai tas ir pārkāpums, lai atlaistu mani no darba?

Atbild Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa:

“Darba devējs var uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 4. punkta noteikumiem, ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku vai laiku, kad viņš ir bijis atvaļinājumā vai nav veicis darbu citu attaisnojošu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.
 
Attālinātais darbs netiek uzskatīts par attaisnotu prombūtni, attālinātā darba gadījumā darbiniekam ir nolīgts darba laiks un veicamie darba pienākumi, kas viņam izpildāmi attālināti, atrodoties ārpus uzņēmuma telpām, piemēram, mājās. Ja attālinātā darba veikšanas laikā tiek konstatēts fakts, ka darbinieks, atrodas alkohola reibuma stāvoklī, tad šis fakts būtu dokumentāri fiksējams vismaz divu liecinieku klātbūtnē.

Ja attālinātā darba veikšanas laikā tiek konstatēts fakts, ka darbinieks, atrodas alkohola reibuma stāvoklī, tad šis fakts būtu dokumentāri fiksējams vismaz divu liecinieku klātbūtnē.

Ministru kabineta 2008. gada noteikumu Nr. 394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 6. punktā noteikts, ka medicīnisko pārbaudi veic, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestādes (prokuratūras, tiesas, Valsts policijas, pašvaldības policijas, ostas policijas) amatpersonas, valsts vai pašvaldības iestādes, kā arī komercsabiedrības vai citas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku nosūtījumu, kurā norādīts medicīniskās pārbaudes iemesls. Līdz ar to darba devējam, konstatējot iespējamo darbinieka atrašanos darba vietā alkohola reibuma stāvoklī, būtu jāatstādina darbinieks no darba pienākumu veikšanas un viņš jānosūta uz alkohola ietekmes pārbaudi.

Tāpat arī darba devējam, ja viņš ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likumu, ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.

Ja darba devējs, tomēr nolemj uzteikt ar darbinieku darba tiesiskās attiecības, tad darba devējam būtu darbiniekam jāpaziņo uzteikums.

Līdz ar to, lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējs var izlemt neuzteikt darba tiesiskās attiecības, bet atbilstoši Darba likuma 90. panta noteiktajam izteikt darbiniekam piezīmi vai rājienu. Piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, neieskaitot darbinieka pārejošas darbnespējas laiku.

Ja darba devējs, tomēr nolemj uzteikt ar darbinieku darba tiesiskās attiecības, tad darba devējam būtu darbiniekam jāpaziņo uzteikums. Uzteikumu otrai pusei var izsniegt uz vietas personīgi vai piegādājot ar ziņneša, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja, starpniecību, kā arī izmantojot pasta pakalpojumus. Uzteikumu otrai pusei var nosūtīt arī pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, ja tas noteikts darba līgumā vai darba koplīgumā.

Ja rodas domstarpības, pusei, kas sūtījusi uzteikumu ierakstītā pasta sūtījumā, ir pienākums pierādīt, ka uzteikums ir nosūtīts. Ja uzteikumu uz otras puses darba līgumā norādīto elektroniskā pasta adresi nosūta pa elektronisko pastu, izmantojot drošu elektronisko parakstu, uzteikums uzskatāms par saņemtu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas”.

Avots: Jauns.lv