Skaudri ukraiņu surogātmāšu stāsti un skandāls ar sajauktiem embrijiem - realitāte Ukrainā

Par to, ka surogasija, iznēsājot bērniņus ārvalstniekiem, Ukrainā būtu jāaizliedz, izteicās arī bērnu tiesību aizstāvis Mikola Kuļeba. Viņš atzīmēja, ka ārvalstīs nonāk 80% surogātmāšu iznēsāto mazuļu. Daudzās zemēs šādi pakalpojumi ir aizliegti vai krietni ierobežoti, turklāt Ukrainas ekonomiskā situācija, zemās algas un karš ar Krieviju daudzām nabadzībā nonākušajām sievietēm, jo īpaši no mazpilsētām un lauku apvidiem, liek spert šo nopietno soli un par naudu iznēsāt bērnus citiem, maksājot ar savu veselību un psiholoģisko labsajūtu.

“The Guardian” vēstī par 39 gadus veco Ludmilu no Vinnicas, kura februārī kādam pārim no Vācijas laida pasaulē meitiņu. Viņa regulāri raksta savai aģentūrai (bet ne “BioTexCom”), kura, kā apgalvo Ludmila, ir parādā viņai aptuveni 6000 eiro. “Viņi man turpina apgalvot, ka nevar izmaksāt visu summu ierobežojumu dēļ,” stāsta surogātmāte.
 

13 FOTO

Vecāki saņem savus bērnus, ko iznēsājušas surogātmātes

+ 9

Skatīt visus

Embrija pārnešanu dzemdes dobumā Ludmilai veica Kijevā, bet lielāko daļu grūtniecības viņa pavadīja Vinnicā, taču aģentūra lūdza doties dzemdēt uz Poliju, lai bērns varētu tikt reģistrēts tur. Slimnīcas personāls nemaz nezināja, ka Ludmila bija surogātmāte, jo Polijā komerciālā surogasija, līdzīgi kā daudzviet citur Eiropā, ir aizliegta.

“Es nevēlējos viņu atdot, es raudāju,” atminas Ludmila. Viņa saka, ka divas dienas rūpējās par mazuli, kuru atdot prom bija neizsakāmi grūti, tomēr viņa zināja, uz ko bija parakstījusies.

Ludmila strādā veikalā un ir vientuļā māmiņa. Sieviete ilgus gadus kārpījusies, lai nodrošinātu sev un saviem trim bērniem labāku mājokli par iepriekšējo – vienu istabiņu kopmītnē. Tāpēc 2017. gadā viņa devās uz surogasijas klīniku, un ar nopelnīto naudu viņai pietika, lai saņemtu hipotēku dzīvoklim. Lai arī pirmās grūtniecības laikā radās komplikācijas, kuru dēļ viņa pat nonāca reanimācijā, viņa nolēma otrreiz kļūt par surogātmāti, lai varētu atmaksāt lielāko dzīvokļa aizdevuma daļu.

“Es nevēlējos viņu atdot, es raudāju,” atminas Ludmila. Viņa saka, ka divas dienas rūpējās par mazuli, kuru atdot prom bija neizsakāmi grūti, tomēr viņa zināja, uz ko bija parakstījusies.

Oficiālas statistikas nav, taču aplēses liecina, ka ik gadu Ukrainā surogātmātes dzemdē vairākus tūkstošus mazuļu, no kuriem, kā jau minēts, 80% nonāk ārvalstīs. Jurists, kurš specializējas šajā jomā Sergijs Antonovs stāsta, ka Ukrainas surogasijas aģentūras ik pa laikam organizē bērnu piedzimšanu ārzemēs, jo tas palīdz atvieglot dažādus birokrātiskus reģistrācijas procesus.

Viss pakalpojums ārzemju pārim izmaksā, sākot no aptuveni 28 000 eiro, bet surogātmāte saņem aptuveni 11 000 eiro. Klīniku klientiem tiek prasīts, lai viņi būtu heteroseksuāli, precēti pāri ar pierādījumu par neauglības diagnozi. Savus pakalpojumus šīs aģentūras reklamē avīzēs, sabiedriskajā transportā un sociālo mediju grupās.

38 gadus vecā Tetjana Šulžinska raksta šo grupu cilvēkiem, cenšoties pierunāt sievietes neiesaistīties bērnu iznēsāšanā citiem, jo uzskata, ka tas viņām maksās dārgi – veselību un pat dzīvību. “Līgumos viņi aizsargā tikai mazuļus, viņi par mums nedomā,” saka Šulžinska.

Sievietei ir divi bērni un kādreiz viņa strādāja par trolejbusa konduktori, bet 2013. gadā devās uz surogasijas klīniku, jo viņai vajadzēja atmaksāt bankas aizdevumu. Sieviete bija tik smagā finansiālā stāvoklī, ka klīnika viņai sūtīja naudu, lai viņa vispār var atbraukt ar autobusu līdz Kijevai.

Šulžinska piekrita iznēsāt bērniņu kādam itāļu pārim, un jau divu mēnešu laikā viņas dzemdē bija ievietoti četri embriji. Bioloģiskā ģimene nolēma paturēt tikai vienu, tāpēc pārējos izņēma ar ķirurģisku iejaukšanos. 2014. gadā sieviete laida pasaulē meitenīti, atdeva viņu vecākiem un saņēma 9000 eiro.

Pēc septiņiem mēnešiem ar asām sāpēm vēderā viņa nonāca slimnīcā, kur viņai diagnosticēja dzemdes kakla vēzi. Pagāja gads, līdz viņai izdevās savākt naudu operācijai. Šulžinska tagad uzskata, ka vēzi izraisīja viņas surogasijas procedūra, lai gan tam nav pierādījumu. Sieviete nesen pasūtīja kruķus, jo ārsti plāno viņai amputēt kāju, kas cietusi vēža dēļ.

2015. gadā viņa iesniedza prasību pret “BioTexCom” par viņas veselībai nodarīto kaitējumu. Tas noveda pie izmeklēšanas, kas aizvien tiek turpināta.

Bijušais valsts prokurors Jurijs Kovaļčuks, kura pārraudzībā 2018. un 2019. gadā tika izmeklētas vairākas krimināllietas saistībā ar “BioTexCom”, norāda, ka vismaz trīs sievietes vērsās varasiestādēs pēc tam, kad viņām tika izņemtas dzemdes pēc grūtniecībām, kuras organizēja klīnika.

Viņš stāsta, ka tika izmeklēti apgalvojumi par krāpšanu un pat cilvēku tirdzniecību, jo 2016. gadā kāds itāļu pāris atklāja, ka bērniņš, kuru viņi 2011. gadā pārveda mājās, ģenētiski nav saistīts ar viņiem. Kovaļčuks pērn tika atstādināts no amata, un viņš uzskata, ka tāpēc šobrīd lieta ir iestrēgusi. Maijā viņš rakstīja ombuda birojam, izklāstot savas bažas par klīniku.

“BioTexCom” īpašnieks Alberts Točilovskis nenoliedz, ka 2011. gadā kļūmju dēļ tika sajaukti embriji, kas noveda pie krimināllietas. Viņš skaidro, ka tobrīd klīnika pastāvēja vien gadu, tāpēc pie vainas bijis pieredzes trūkumus. “Es nedomāju, ka mēs esam vienīgie, kuri pieļauj šeit kļūdas. Jā sāktu pārbaudīt DNS, būtu daudz skandālu,” viņš skaidro.

“The Guardian” vēstī, ka īpašnieks stāsta – vismaz trīs gadījumos vecāki arī atteicās no bērniņiem, jo viņi piedzima ar veselības problēmām. Viens no zināmākajiem gadījumiem ir Bridžita, kāda amerikāņu pāra meitiņu, kura piedzima 2016. gadā un tagad dzīvo bērnu namā Ukrainas austrumos. “Tā mums bija traģēdija,” viņš saka.

Točilovskis noliedz, ka pret surogātmātēm būtu īstenota nevērīga attieksme vai viņa klīnikas īstenotu krāpšanu. Viņš saka, ka Šulžinskas apgalvojumi par vēzi ir neprāts un norāda, ka firma piešķir surogātmātēm līgumisko aizsardzību.

Viņš skaidro, ka savu veselību sievietes “nepazaudēja” viņa uzņēmumā, bet gan slimnīcās, un bieži vien firma par notikušo dzemdību namā izmaksā kompensāciju. “Ja dzemde ir izņemta, mēs maksājam par to saskaņā ar līgumu,” viņš skaidro.

Surogātmātes Ukrainā nereti apvienojas grupās sociālajos tīklos, kur viņas dalās padomos un brīdina par aģentūrām. Svitlana Sokolova, kura arī kādreiz bija surogātmāte, bet tagad vada nevalstisko organizāciju, kas palīdz šīm sievietēm, stāsta, ka tagad tiek saņemti zvani par problēmām, kas radās Covid-19 dēļ. Māmiņas uz palīdzības tālruņiem arī zvana un sūdzas par stresu, ko izjūt, jo jāatdod bērniņš, vai problēmām, kuras rada hormonālas izmaiņas. Aktīvistes arī atminas zvanu no kādas sievietes, kura devās slēpties laukos, jo negribēja atdot bērnu.