Vai ir jēga veikt Covid-19 antivielu testu?

Laboratorijas ārste, „Centrālās laboratorijas” vadītāja Jana Osīte stāsta, ka Covid-19 testi pasaulē vēl ir ļoti jauna diagnostikas metode un to precizitāte mainās un pilnveidojas ar katru dienu un mēnesi. Jau ilgāku laiku tie ir pieejami arī Latvijā. 

Ja vēl pirms neilga laika asins analīzēs krusteniskās reakcijas dēļ varēja dot viltus pozitīvu reakciju ņemot vērā SARS-CoV-1 un SARS-CoV-2 ciešo saistību, krusteniskās reakcijas starp šiem diviem vīrusiem bija iespējama, tad šobrīd krusteniskās reakcijas ar citiem cilvēkam patogēniem koronavīrusiem, kā arī  gripa vai jebkura cita sezonāla augšējo elpceļu infekcija netika novērotas, tas nozīme kā, jau ir iespējams precīzi diagnosticēt, vai asinīs atrastās antivielas ir tieši Covid-19 izslimošanas rezultāts. 

Tomēr arī šobrīd pieejamie antivielu testi var parādīt negatīvu reakciju, bet tas nenozīmē, ka cilvēks nav slimojis. 

Ārste uzsver, ka antivielu noteikšanai asinīs nav diagnostiskas nozīmes, testu ir paredzēts izmantot kā palīglīdzekli imūnreakcijas pret SARS‑CoV‑2 noteikšanai, jo līdz šim mediķi un zinātnieki vēl nav izpētījuši, ilgi saglabājas antivielas un vai tās tiešām pasargā no atkārtotas saslimšanas. Imūnreakcija, kas cilvēka ķermenī var izstrādāties pēc Covid-19 izslimošanas, pēc diagnozes noteikšanas var ilgt vien dažus mēnešus, turklāt pētījumi liecina, ka ne visiem pacientiem izstrādājas antivielas, ziņo arī ārvalstu mediji un par to raksta portāls Jauns.lv.

Ārste uzsver, ka antivielu noteikšanai asinīs nav diagnostiskas nozīmes, testu ir paredzēts izmantot kā palīglīdzekli imūnreakcijas pret SARS‑CoV‑2 noteikšanai

Ķīnā veikta antivielu testēšanas pētījuma rezultāti atklāj, ka Covid-19 antivielas vairumā inficēto cilvēku asinīs stabili saglabājas gandrīz divus mēnešus pēc diagnozes noteikšanas un, iespējams, arī ilgāk. Pētījumā arī atklājās, ka antivielas nebija nosakāmas visiem, kas bija pakļauti vīrusa iedarbībai. Pētījumā secināts, ka vairāk antivielu izstrādājas pacientiem ar smagāku slimības gaitu. Tie, kuriem slimība noritēja asimptomātiski, imūnā reakcija bija vājāka. Jau pēc dažiem mēnešiem koronavīrusu izslimojušie pacienti var zaudēt antivielas asinīs. Asimptomātiskajiem pacientiem organisms izstrādāja arī mazāku antivielu daudzumu. Antivielu koncentrācija un parādīšanās hronoloģiskā secība ievērojami atšķiras.

Jana Osīte skaidro, ka arī Latvijā ir bijuši gadījumi, ka cilvēks zina, ka ir izslimojis Covid-19, to ir pierādījušas analīzes, kas ņemtas slimošanas laikā, bet antivielu tests negatīvs. Tas nozīmē, ka antivielas nav izstrādājušās. Vērts atcerēties  ka, negatīvs seroloģiskais testa rezultāts neizslēdz slimības esamību.

Rodas jautājums, kāda tad ir jēga veikt šādas analīzes, ja to praktiskā izmantošana pašlaik ir neskaidra. Tā kā Covid-19 ir jauna infekcija, tad šobrīd būtu ļoti svarīgi savākt pēc iespējas vairāk dažādu materiālu un datu, ar kuriem tālāk strādāt pētniekiem. 

Līdz šim Centrālajā Laboratorijā antivielu testus ir nodevuši vairāk kā 1000 cilvēku. Dažiem tā ir interese, vai viņi varētu būt pārslimojuši paši nepamanot, ka pārnēsā vīrusu.

Liela daļa pacientu ir tie, kuriem Covid-19 bijis apstiprināts un viņi vēlas uzzināt, vai tas ir redzams arī asins analīzēm.

“Veicam pētījumus, kāpēc pacienti ir tendēti nodot antivielas. Bet vispār katram pacientam ir sava motivācija. Šādas iespējas pārbaudīties uz antivielu esamību  ir gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs. Tiesa, ka šī informācija pašlaik nav pārāk izmantojama praktiskā darbā,” atzīst laboratorijas pārstāve. 

Antivielu tests maksā 5,05 eiro. Rezultāti ir zināmi jau nākamajā dienā. Asins analīzi var nodot kopā ar citām analīzēm, asins paņemšanas metode ir tradicionāla – no vēnas. 

“Aicinātu nākt tos, kas ir slimojuši ar elpceļu vīrusiem, tiem, kam bijis apstiprināt Covid-19, bet apmēram 2 – 3 nedēļas pēc pilnīgas izveseļošanās, jo tikai tad organismā sāk veidoties antivielas. Akūtā fāzē, kad cilvēks ir slims, antivielu asinīs vēl nav.”