Vai darba devējam jāzina, kurā valstī savu atvaļinājumi ir pavadījis darbinieks?

Nellija Tomsone, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte stratēģiskās plānošanas jautājumos, skaidro, kādas ir darba ņēmēja tiesības laikā, kas ir jāievēro daži ar COVID - 19 izplatību saistīti ierobežojumi ne tikai darba laikā, bet arī ārpus tā. 

COVID-19 izplatība pasaulē vēl aizvien ir augsta. Lai pasargātu iedzīvotājus, Slimību profilakses un kontroles centra  mājas lapā tiek publicēta informācija par COVID-19 saslimstības rādītājiem dažādās valstīs un rekomendācijas ceļotājiem.

Darbiniekam ir tiesības izmantot ikgadējo atvaļinājumu pēc sava ieskata. Darba devējam nav pamata aizliegt darbiniekam doties arī uz “sarkanā saraksta” valstīm, uz kurām SPKC rekomendē nebraukt, kā arī nav pamata piemērot disciplinārsodus vai citas sankcijas pēc atgriešanās no šāda ceļojuma. Tomēr personām pēc atgriešanās Latvijā ir jāievēro SPKC un citu atbildīgo dienestu noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, kuru mērķis ir  COVID-19 izplatības ierobežošana.

Piemēram, darbinieks un darba devējs var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, par darba pienākumu veikšanu attālināti. Ja attālinātais darbs nav iespējams, puses var vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas izmantošanu. 

Viens no šādiem pasākumiem ir personas pašizolācija dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā 14 dienas pēc izbraukšanas no SPKC sarakstā minētās “sarkanā saraksta” valsts. Pašizolācijas laikā persona nedrīkst veidot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, doties uz sabiedriskām un publiskām vietām, t.sk., uz darbu.

Darbnespējas lapa tiek izsniegta darbiniekam saskaņā ar  Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”, bet tās apmaksas kārtību regulē likums “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.  Ja darbiniekam nav izsniegta darbnespējas lapa, bet viņš nevar veikt savus darba pienākumus saistībā ar noteiktajiem drošības pasākumiem, katra situācija ir risināmi individuāli. Piemēram, darbinieks un darba devējs var vienoties par nepilna darba laika noteikšanu, par darba pienākumu veikšanu attālināti. Ja attālinātais darbs nav iespējams, puses var vienoties par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas izmantošanu. Darba devējam nepieciešams izvēlēties optimālāko risinājumu, lai darbinieks varētu izpildīt savas darba līgumā noteiktos pienākumus un saistības.