Patiesība vai mīts? 4 lietas, kas jāzina par pārtikas produktiem
Nav noslēpums, ka pārmērīga cukura un tauku patērēšana apdraud jebkura cilvēka veselību. Kaut gan mūsdienās ļaudis kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ko ēd, Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka nelipīgas slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē. [1] Daži no visbiežāk sastopamajiem nelipīgu slimību iemesliem ir mainīgi riska faktori, piemēram, neveselīgs uzturs un fizisko nodarbību trūkums.
Šīs problēmas risināšanā būtiski ir gan izglītot sabiedrību par uzturu, gan ieviest nopietnas pārmaiņas produktu ražošanā, samazinot tauku un cukura daudzumu un vienkāršojot produktu sastāvu. Uztura speciāliste Baiba Grīnberga piedāvā apskatīt aizspriedumus par veikalos nopērkamajiem produktiem un tikt skaidrībā, kas tajos ir patiesība un kas — mīts.
Veikalu plauktos nav labas kvalitātes produktu, tāpēc, lai
varētu saplānot veselīgu ēdienkarti, produkti ir jāiegādājas tirgū,
no vietējiem ražotājiem vai jāaudzē pašiem.
Tas ir mīts. Uztura speciāliste Baiba Grīnberga skaidro: „Uzskats,
ka lielveikalu plauktos nav nekā laba, ir aplams. Bieži vien ļaudis
mēdz paust viedokli, ka rūpnieciski izstrādāti produkti ir „pilni
ar ķīmiju un pesticīdiem” un ka „tikai pašmāju produktos ir viss
spēks un veselība, jo tajos ir saglabātas nepieciešamās uzturvielas
un vitamīni”. Šī tendence ir ļoti nepareiza. Pirmkārt, neviens
zīmols vai ražotājs nav ieinteresēts mūs saindēt, un, otrkārt,
lauku labumu patērēšana nav veselības atslēga. Dažkārt ļaudis
apzināti cenšas dot priekšroku tikai, viņuprāt, īstiem lauku
labumiem, piemēram, trekniem piena produktiem, tādējādi iekrītot
liekā svara lamatās. Nav viena vienota risinājuma, kā būt
veselīgam, mums katram personīgi ir jādomā un jāspēj kritiski
izvērtēt visu mums pieejamo produktu sortimentu.”
Lai spētu atšifrēt produktu sastāvu, ir jābūt atbilstošai
izglītībai uzturzinātnē.
Tiešām, produktu sastāva aprakstā mēdz būt sastopami sarežģīti
zinātniski termini, kas vidusmēra patērētājam var būt nesaprotami.
Uztura speciāliste B. Grīnberga iesaka, pirmkārt, izmantot mūsdienu
tehnoloģiju iespējas un internetā sameklēt informāciju par konkrētu
vielu ietekmi uz mūsu organismu, un, otrkārt, censties izvairīties
vai ierobežot to produktu patēriņu, kuru sastāvu nav izdevies
pilnīgi izprast. Uztura speciāliste aicina: „Izvairieties no
produktiem, kuru sastāva aprakstā redzat transtaukskābes un daļēji
hidrogenētus taukus un eļļas. Obligāti pievērsiet uzmanību
produktiem ar lielu cukura un pievienotu krāsvielu daudzumu — šādus
produktus ir ieteicams patērēt uzturā pēc iespējas mazāk. Tāpat ir
jāizvairās pārmērīgi lietot produktus ar augstu piesātināto
taukskābju saturu — tie pārsvarā ir treknie piena un gaļas
produkti, kā arī kokosriekstu sviests.”
Ražotāji maldina pircējus, slēpjot veselībai kaitīgas
vielas aiz sarežģītiem nosaukumiem.
„Veikalos nav indīgu pārtikas produktu, ir tikai tādi, kuru
patērēšana lielos daudzumos un ilgākā laikposmā var būt neveselīga.
Tieši tāpēc produktu izpēte un iegāde ir jāveic atbildīgi un
pārdomāti,” skaidro B. Grīnberga. „Patīkami vērot arī daudzu zīmolu
pozitīvo tendenci vienkāršot produktu sastāvu, lai ļautu pircējiem
labi orientēties sortimentā un iegādāties vērtīgus produktus,”
papildina B. Grīnberga.
Cukuru pievieno visam.
Tā nav taisnība. Dažkārt ļaudis izpēta produkta iesaiņojumu un
noliek preci atpakaļ plauktā ar domu, ka tās sastāvā ir daudz
cukura. Taču ir svarīgi atcerēties, ka daudzos produktos cukurs
atrodas dabiski. „Ja uzņemam cukuru ar produktiem, kuros tas jau
dabiski ir iekšā, organisms uz to reaģē citādi. Augļos, arī
žāvētos, un graudaugos cukurs ir saistīts ar šķiedrvielām, un tas
ir ļoti pozitīvi. Runājot par graudaugiem, jāatceras, ka priekšroka
ir jādod pilngraudu produktiem,” skaidro B. Grīnberga.
Raksts publicēts sadarbībā ar „Nestlé”
Izmantotā literatūra:
1. https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/the-top-10-causes-of-death