Mūsas upē šobrīd neiesaka peldēties! Ūdens ar nepatīkamu smaku

Ja vēl jūlija otrajā pusē Bauskas novada dome izplatīja ziņojumu, ka Mūsas un Mēmeles upēs peldēties ir droši, jo to apliecina ūdens kvalitātes testa rezultāti, tad šomēnes situācija jau ir mainījusies. Laikraksts “Bauskas Dzīve” pirmajā lappusē brīdina: “Speciāliste neiesaka peldēties Mūsā”, jo Mūsas upē Bauskas novada teritorijā jau otro nedēļu vērojama ūdens saduļķošanās un iekrāsošanās zaļā krāsā. Kāpēc tas tā analīzēs noskaidros tikai šonedēļ. Tikmēr baušķeniekiem ūdens priekus iesaka baudīt Mēmelē.

Pie sliktās ūdens kvalitātes var būt vainīga gan zilaļģu ziedēšana, gan kāda uzņēmuma piesārņojošā darbība.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” speciāliste Erita Kalniņa ceturtdienas, 6. augusta, rītā vizuāli klātienē apskatot peldvietu pie Bauskas pilsētas stadiona, atzina, ka līdz ūdens analīžu rezultātu saņemšanai no peldes upē vajadzētu atturēties.

“Iepriekšējā mēnesī ūdens upē bija dzidrs. Tagad aina pavisam atšķirīga. Kā eksperte sliecos domāt, ka aļģu ziedēšana šādas duļķes nav izraisījusi. Iespējams, pie vainas ir kāds uzņēmums, kura neattīrītie notekūdeņi nokļuvuši ūdenstilpnē,” “Bauskas Dzīvei” teica Kalniņa.

Nedzidrais ūdens spogulis Mūsā ievērots jau pagājušās nedēļas sākumā. Pirms nedēļas deviņus kilometrus pirms Bauskas uz Lietuvas pusi esošajā Ceraukstē upe bijusi necaurredzama, ūdens brūni zaļš kā virca un ar nepatīkamu smaku, Bauskas avīzei stāstīja vietējie iedzīvotāji. Šonedēļ situācija pamazām uzlabojas – ūdenī jau varot kājas saredzēt.

Bauskas novada pašvaldības portālam Bauska.lv SIA „Īslīces ūdens” vadītājs un vides speciālists Valērijs Gabrāns sacīja:

„Šobrīd Mūsas upē vērojama aļģu ziedēšana. Šis ir bioloģisks process, kas vasaras laikā notiek samērā bieži. Siltā laika ietekmē pastiprināti savairojas noteiktu sugu aļģes. Procesu izsauc pārlieka biogēno elementu – slāpekļa un fosfora koncentrācija ūdenī un biežāk tas notiek stāvošos ūdeņos.

Tas viss attiecināms uz Mūsas upi Lietuvas teritorijā, kur upes baseins aptver intensīvi izmantojamas lauksaimniecības zemes un kur uz Mūsas un tās pietekām izveidota virkne HES ar dambju uzpludinājumiem. Te ūdens ar lauksaimniecības piesārņojumu uzkrājas salīdzinoši ilgi un siltā laika ietekmē paātrinās bioloģiskie procesi.   

Duļķainais ūdens pakāpeniski virzās pa upi uz leju un nedēļas laikā no Lietuvas robežas ir sasniedzis Bausku.

Pagaidām nav novērots, ka šī aļģu ziedēšana būtu izsaukusi kādas nevēlamas parādības. Taču iespējama arī zilaļģu savairošanās, kad ūdenī sāk veidoties toksiski savienojumi, sākas ūdens iemītnieku bojāeja no saindēšanās ar toksīniem un, organismu noārdīšanās rezultātā, ūdenī sāk trūkt skābekļa”.

Autors: Elmārs Barkāns, Jauns.lv