Naudas sodus par satiksmes pārkāpumiem iespējams atlikt vai sadalīt termiņos

Administratīvās atbildības likuma (AAL) spēkā stāšanās un jaunā naudas sodu izpildes kārtība administratīvajiem pārkāpumiem sabiedrībā ir guvusi plašu rezonansi. Galvenās diskusijas ir raisījis jautājums par to, ka turpmāk visiem administratīvajiem sodiem būs vienāda izpildes kārtība, tostarp administratīvie sodi par pārkāpumiem ceļu satiksmē vairs nebūs priviliģētā stāvoklī un tos vairs nevarēs izņēmuma kārtā atlikt līdz automašīnas tehniskās apskates veikšanai. Viena soda izcelšana citu vidū ir netaisnīga un var draudēt ar papildu tiesvedībām, tomēr daudziem šāda kārtība šķita ērta un simpatizēja arī iespēja atlikt naudas soda samaksu uz ilgāku laika periodu.

Jāņem vērā, ka administratīvo sodu mērķis nav kļūt par ērtu naudas sodu iekasēšanas veidu, to mērķis ir likt cilvēkam apdomāt savu pārkāpumu un mudināt viņu vairāk tādu nepieļaut. Naudas sods ir apzināti radītas neērtības pārkāpējam, lai motivētu viņu rīkoties atbilstoši noteikumiem un neapdraudēt citus sabiedrības locekļus. 

“Administratīvā soda mērķis nav cilvēka sodīšana, bet gan sabiedriskās kārtības aizsardzība un taisnīguma atjaunošana, nolūkā atturēt pārkāpēju no jaunu pārkāpumu izdarīšanas nākotnē. Šobrīd naudas sodi par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, tāpat kā iepriekš naudas sodi par administratīvajiem pārkāpumiem, kas nebija saistīti ar ceļa satiksmi, ir jāsamaksā viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā lēmums par naudas soda piemērošanu. Tomēr arī jaunais regulējums pārkāpējiem paredz vairākas iespējas, kuras savlaicīgi izmantojot cilvēkiem var tikt dots papildu laiks naudas soda samaksai. Tādejādi arī tagad naudas soda samaksas termiņš var tikt atlikts un pēc mēneša naudas sods vēl netiks automātiski nodots izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem,” skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Kad cilvēkam ir kļuvis zināms, ka par izdarīto administratīvo pārkāpumu ir pieņemts lēmums, bet cilvēks tam nepiekrīt vispār vai kādā tā daļā, vispirms viņam ir tiesības par minēto lēmumu iesniegt sūdzību un vērsties tiesā. 

Ja sūdzības izskatīšana nav noslēgusies ar cilvēkam labvēlīgu rezultātu un lēmums ir stājies spēkā, tad cilvēkam iestājas pienākums maksāt naudas sodu. Ja cilvēks saprot, ka objektīvu apstākļu dēļ naudas sodu pilnā apmērā nevarēs samaksāt viena mēneša laikā, viņš var lūgt iestādei atlikt lēmuma izpildi uz laiku līdz vienam mēnesim.

Otrs iespējamais risinājums, saprotot, ka nevarēs sodu samaksāt viena mēneša laikā, ir lūgt iestādei sadalīt naudas soda izpildi daļās. Sodu var sadalīt uz sešu mēnešu periodu no dienas, kad nolēmums par sodu stājies spēkā. Ja cilvēks palaiž garām sadalītā naudas soda kārtējās daļas apmaksas termiņu, tad tiek atcelts lēmums par naudas soda sadalīšanu.

Jāņem vērā, ka minētos lūgumus var izteikt vienīgi brīvprātīgās izpildes termiņā, tas ir viena mēneša laikā, kopš stājies spēkā lēmums par sodu. Tuvojoties brīvprātīgā naudas soda samaksas termiņa beigām, trīs dienas pirms tā izbeigšanās, iestāde vēlreiz atgādina pārkāpējam par nepieciešamību samaksāt naudas sodu.

Tikai tādā gadījumā, ja cilvēks nebūs centies sadarboties ar iestādi, proti, nebūs nedz lūdzis atlikt, nedz sadalīt naudas soda samaksu termiņos, un arī brīdinājums par naudas soda nodošanu zvērinātam tiesu izpildītājam nebūs mudinājis pārkāpēju nomaksāt naudas sodu, naudas sods tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. Tātad lēmuma nodošana zvērinātam tiesu izpildītājam ir galīgais lēmuma izpildīšanas veids, ja cilvēks labprātīgi nevēlas nomaksāt sodu vai izvairās no tā samaksas.

Ja administratīvais sods tomēr nav samaksāts, izdevumus par naudas soda piedziņu piespiedu kārtā pilnībā sedz pats parādnieks. Savukārt piespiedu piedziņas izmaksas nosaka Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm”.

Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.