Vai šoruden mācīties klātienē skolā būs droši? Stāsta Ilga Šuplinska
“Šobrīd pirmais septembris ir iecerēts klātienē, ņemot vērā, ka pulcēšanās ārā ir iespējama līdz pat 3000 cilvēkiem. Nosacījumi, kas attiecas uz pilnīgi visiem līmeņiem, ir higiēnas prasības, nodrošinot roku dezinfekciju, klašu vēdināšanu un pats svarīgākais, ka klase ir viens kopums, kas daudz nekustas pa skolu,” jaunā mācību gada sākumu skolās RīgaTV 24 raidījumā “Kur tas suns aprakts” raksturoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Izglītības ministre Ilga Šuplinska. Kads no video
Ministre uzskata, ka tur, kur skolēnu skaits nav liels, īsti neesot problēmu ar organizatorisko struktūru. Pats svarīgākais, kas esot jāievēro - pēc iespējas mazāka klašu krustošanās un būšana koplietošanas telpās. Viens no vienkāršākajiem risinājumiem, lai to varētu panākt, ir izveidot sistēmu, ka klase neiet pie priekšmetu skolotājiem, bet skolotāji ir tie, kuri migrē pie skolēniem.
Lasītākais
Pēc ministres domām, grūtāks jautājums ir skolēnu ēdināšana. Šeit risinājumi varot būt dažādi, jo ir tādas skolas, kas saka – nav problēmu, varbūt vienkārši vienkāršosies ēdienkarte, jo siltu ēdienu lielam skaitam piegādāt ir grūtāk.
Otrs ir, ka varētu mainīties režīms – starpbrīžu sistēma, piemēram, divi garie starpbrīži pa stundai, kur uz ēdamzāli iet nevis visas klases uzreiz, bet, piemēram, 15 minūtes ir vienai klasei, nākamās otrai un tā tālāk.
Apspriežot situāciju Rīgas skolās, kur skolēnu skaits ir daudz lielāks, ministre min piemēru kā risināt distancēšanās problēmu: “Es pieļauju, ka arī Rīgā, kur ir tik daudz augstākās izglītības iestādes, ir telpas, kas varētu būt pielāgotas tieši skolai, ar nelielu, varbūt, kosmētisku remontu un augstskolas sakārtošanu”.
Runājot par iespējami pieaugošajām skolu izmaksām, kas ir saistīts ar Covid – 19 ierobežojumu ievērošanu, Šuplinska stāstīja, ka katra skola uzskaitīšot savus izdevumus, tos salīdzinās ar iepriekšējā gada izdevumiem un redzot, ka dažās pozīcijās ir krietni lielāki izdevumi, valsts un pašvaldības pienākums būšot gādāt par to, lai šī starpība tiktu kompensēta.
