Jaunais mācību saturs un pieeja paredz skolām lielāku elastību
No 2020. gada 1. septembra Latvijas skolās pakāpeniski sāk ieviest mācību saturu un pieeju atbilstoši jauniem pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem. Tas paredz skolām lielāku elastību mācību pielāgošanai skolēnu vajadzībām.
FOTO: Shutterstock.com
No šī mācību gada pēc jaunā mācību satura un pieejas sāks mācīties bērni 1., 4., 7. un 10. klasēs
Šajā mācību gadā pakāpeniski 1., 4., 7. un 10. klasēs sāk ieviest jauno mācību saturu un pieeju. To ieviešot, ir paredzēts veidot sasaisti starp dažādiem mācību priekšmetiem, lai skolēni spētu ieraudzīt loģiskās saites starp dažādiem mācību priekšmetiem. Tāpat skolās tiks atbalstīti dažādi uzdevumu risināšanas ceļi, kas skolēniem vairāk ļaus pētīt un nonākt pie rezultātiem pašiem.
Lasītākais
Pielāgots mācību saturs katram bērnam
Jaunais mācību saturs paredz bērniem piedāvāt dažādus uzdevumus ar atšķirīgām grūtības pakāpēm – tā, lai tēmu var apgūt visi skolēni katrs atbilstoši savām spējām. Tas ir svarīgi, lai bērni iegūtu pieredzi, ka viņš var atrisināt uzdevumu – kaut vai paveikt mazu lietu, bet paveikt to pats.
Jaunais mācību saturs paredz bērniem piedāvāt dažādus uzdevumus ar atšķirīgām grūtības pakāpēm – tā, lai tēmu var apgūt visi skolēni katrs atbilstoši savām spējām.
Skolām – lielāka elastība
Pilnveidotā mācību satura un jaunās pieejas viens no pamatprincipiem ir elastība. Ir radītas visas iespējas, lai nozīmīgs bērna dzīves posms – mācīšanās skolā 12 gadu garumā nebūtu formāla, bet būtu piemērota un atbilstu katra skolēna vajadzībām, mērķiem, iespējām, uzsver VISC vadītājs Guntars Catlaks. “Stundu skaita noteikšana priekšmetos ir padarīta daudz elastīgāka – līdz ar to iespēja pielāgot mācību procesu nevis programmas vajadzībām, nevis skolotāju vai ministrijas vēlmēm, bet gan tieši skolēnu vajadzībām – ir lielā iespēja, kas skolām šobrīd ir dota. Ļoti ceram, ka skolas to arī mērķtiecīgi un atbildīgi izmantos.”
Kopējais stundu skaits mācību priekšmetā noteikts trim gadiem, nevis nedēļai, kā tas ir bijis līdz šim. Skolai paredzētas tiesības mainīt stundu skaitu 10 %. Šīs izmaiņas dod iespēju skolām ieplānot lielāku stundu koncentrāciju mācību gada vai semestra ietvaros vienā mācību priekšmetā vai mācību jomā.
Par to, kādas praktiskas izmaiņas jau šogad sagaidāmas skolās, lasi šeit.
Vidusskolās – vairāk laika veltīt interesējošajiem priekšmetiem
Savukārt skolēni vidusskolā aptuveni 30 % mācību laika, visvairāk 12. klasē, varēs veltīt tiem mācību priekšmetiem, kuri viņus īpaši interesē, – mācīties tos padziļināti un apgūt brīvas izvēles specializētos kursus. “Vidējās izglītības pakāpē tā ir iespēja skolēniem iedziļināties, saprast, kas vairāk interesē, izmēģināt apgūt mazāku priekšmetu skaitu, bet dziļāk, pamatīgāk. Uzsvēršu – iespēja, un svarīgi, vai jaunieši to izmantos, vai skolotāji būs pietiekami meistarīgi, lai šo iespēju viņiem nodrošinātu. Tā, lai šīs iegūtās prasmes, zināšanas un attieksmes noderētu nākotnē dzīvē,” norāda G. Catlaks.
Svarīgi skolēnam ļaut kļūdīties, lai mācītos arī no kļūdām, un eksperimentēt – tā, lai viņš zinātu un neuztrauktos par to, ka šie vērtējumi mācību laikā ietekmēs atzīmi mācību gada beigās jeb mācīšanās rezultāta vērtējumu.
No rezultāta novērtējuma uz vērtēšanu skolēna atbalstam
Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem, īstenojot mūsdienīgas lietpratības izglītību, kuras rezultāts ir patiesa izpratne, zināšanu pārnese uz jaunām situācijām, lietpratība, ir esošās vērtēšanas prakses pārskatīšana. Pāvels Pestovs, Skola2030 mācību satura izstrādes vadītājs, uzsver: “No novērtēšanas, kas koncentrējās tikai uz rezultāta fiksēšanu, pilnveidotajā pieejā virzāmies uz vērtēšanu skolēna mācīšanās atbalstam. Svarīgi vairāk uzmanības pievērst atgriezeniskajai saitei, lai skolēns, vēl mācoties, uzlabotu sniegumu, zinātu, kā rīkoties, lai iemācītos vairāk, demonstrētu labākus rezultātus. Svarīgi skolēnam ļaut kļūdīties, lai mācītos arī no kļūdām, un eksperimentēt – tā, lai viņš zinātu un neuztrauktos par to, ka šie vērtējumi mācību laikā ietekmēs atzīmi mācību gada beigās jeb mācīšanās rezultāta vērtējumu.”
“Atzīmes saglabājas arī turpmāk, taču to primārais mērķis ir novērtēt, ko bērns var, prot, zina, demonstrē. Diemžēl bieži gribam ar atzīmi motivēt, stimulēt, bet daudz nozīmīgāk ir skaidri vienoties, ka atzīme ir tikai par rezultātu,” uzsver P. Pestovs.
Lasi vairāk: Valsts pamatizglītības standartu un pārmaiņām
Šeit par Vispārējās vidējās izglītības standartu un pārmaiņām
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju vispārējā izglītībā paredzēts ieviest pakāpeniski:
2019. gada 1. septembrī – pirmsskolā,
2020. gada 1. septembrī – 1., 4., 7. un 10. klasē,
2021. gada 1. septembrī – 2., 5., 8. un 11. klasē,
2022. gada 1. septembrī – 3., 6., 9. un 12. klasē.
