"Latvijai vajadzīgas kuplas ģimenes!" - dabas draugs Māris Olte ir nu jau piecu bērnu tēvs

Oltes jaunākā meita pasaulē nāca 1. aprīlī un ir Māra un viņa sievas Ineses piektais bērns – vēl ģimenē ir dēli Vits Ādams, Nemo Eduards, Tots Olivers un meita Luīze. Olte atzīst, ka mazā Māra ir plānots bērniņš, jo viņš vienmēr gribējis sev kuplu ģimeni. “Bērni mani motivē darboties,” žurnālam "Kas Jauns" saka Olte, izstāstot, ko viņam nozīmē – būt piecu bērnu tēvam.

Rūpēs par Latviju
Olte neslēpj sašutumu par to, ka cilvēki uzskata – 50 gadi esot pārāk liels vecums, lai ieplānotu sev vēl kādu bērnu. “Kāda citiem daļa, cik man gadu?! Es šos uzbraucienus uztvēru kā uzbraucienu savai valstij, Latvijai. Mēs paši esam sava valsts, un, ja redzu, ka valstij pietrūkst pilsoņu, tad uzskatu par savu pienākumu rūpēties par savu valsti, dodot tai piecus patriotiskus pilsoņus. Vismaz es centīšos viņus tādus izaudzināt – dzīvespriecīgus, ar pareizām vērtībām. Un tas ir mans darbs, es tādā veidā jūtos kā valsts. Un, ja man kāds norāda, ko un kā manos gados darīt, tad lai viņš pats paskatās uz sevi spogulī! Ja tev kaut kas nepatīk, sāc ar sevi, nevis skaties uz otru. Vai vismaz paklusē, ja nespēj atbalstīt!” aicina Olte.

Māris Olte ar saviem trim puikām pirms septiņiem gadiem. Tagad kuplajai ģimenei pievienojušās divas meitas. (Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva)

Viņš uzsver: “Man ir pilnīgi vienalga, kā tas izskatās citiem, svarīgākais – kā es pats jūtos. Ja cilvēks, ieslīdzis savā labklājībā, pārmet citiem, ka viņi rada bērnus, tad novēlu viņam pašam sarūpēt kādu mazuli. Jo bērns patiesībā ir kā laika mašīna – kamēr viņu audzini, tikmēr pats esi jauns un tev ir motivācija darboties. Bērni ir ļoti spēcīgs dzīves dzinulis.”

Sapnis piepildījies
Olte ar sievu Inesi apprecējās 2002. gadā, un, kā tagad Māris saka, jau tad viņam bijusi pārliecība, ka ģimenē būs pieci bērni. “Tobrīd gan es pēc tāda, kuram varētu būt pieci bērni, neizskatījos, taču... Ja toreiz būtu saticis Dieviņu ar sirmu bārdu un viņš vaicātu, ko visvairāk dzīvē vēlos, tad es teiktu, ka piecus bērniņus gan gribētu. Tagad man viņi ir, un atliek tikai uzaudzināt par normāliem cilvēkiem,” teic daudzbērnu tēvs.

Māris un Inese kāzu dienā 2002. gadā. Jau tad Olte sapņoja par pieciem bērniem. (Foto: no privātā arhīva)

Uz jautājumu, kāda ir tēva sajūta tagad – vai tā ir citāda, nekā bija pirms 18 gadiem, kad pasaulē nāca Māra pirmais dēls –, Olte aizdomājas: “Man pirmie trīs bija puikas, bet tagad ir divas meitenes. Un tas ir labi – ja dzimst meitas, tas nozīmē, ka nebūs kara. Un vēl runā, ka meita mātē atraisa sievišķību, bet tēvā – vīrišķību. Un tieši tā es tagad arī jūtos. Jo nu esmu liecinieks, kā veidojas tā mūžam neatminamā mīkla – sievietes dvēsele. Skatoties uz šīm savām mazajām meitenītēm, es redzu, kā veidojas sievietes pasaules uztvere. Un tas man ļoti patīk.”

Māris stāsta, ka vecākie brāļi par māsām ir ļoti priecīgi. “Vecākajam ar jaunāko bērnu ir teju 18 gadu starpība. Un starp viņiem ir kaut kāda īpaša saite – viņi viens otram ļoti simpatizē. Un vispār – kad bērnu ir vairāk par trim, tas ir tāds kosmoss, kas lieliski pašizolējas savā pasaulē. Mums ar kaimiņiem ir 12 bērnu bariņš, un tas ir vislieliskākais veids, kā bērniem izaugt, – laukos, pļavā, kādā brīdī uzklūpot ābeļdārzam un noēdot vēl zaļus ābolus vai, kā man, noēdot visus zirņus. Tas ir tieši tas, kas veido laimīgu bērnību. Un es esmu ļoti priecīgs, ka man izdodas saviem bērniem to dot!”